Kruoslova – Latgolys dīnvydu paradize

Kruoslova – Latgolys dīnvydu paradize

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Latvejis ogūrču golvyspiļsāta Kruoslova nav pavysam subtropi, bet vyssyltuokuo vīta myusu vaļstī gon – mozuokais, vosorā jau nu nūteikti. Uļmana laika ceļvedī Kruoslova krūņuota par Latgolys skaistuma karalīni i juos apleicīne ar varonajim Daugovys lūkim lapnai saukta par Latgolys Šveici. Kai nu nā – kuramā piļsātā vēļ ir vītys ar tik romaņtiskim nūsaukumim kai Šokoladis kolns i Teatra kolns, nūslāpumainais Augusta akmiņs Augusta īlys molā i aizaugušā mežā niu vaira naatrūnamais Antona Austriņa akmiņs, i pat kaida pošnuovnīka vuordā nūsaukta škārsīla?

Runoj, ka 10. godu symtā Kruoslovā bejuse Polockys kņazīnis Rognedys piļs, sovutīs 17. g. s. beiguos jezuits Jurs de Lundingshauzens-Volfs ite izcieļs jaunu katuoļu bazneicu i nūdybynuojs jezuitu ordiņa nūdaļu. Kaidā viestulē iz Rūmu jis raksteja: “Es gon lyudžu mani puorceļt iz Indeju, bet mani puorcēle iz Latgolu. Tok es nikuo naasmu zaudiejs, partū ka ari ite asmu atrads indīšus, prtū ka īdzeivuotuoju leluokuo daļa ir poguoni.”

Vysleluokais nūpalns piļsātys uzplaukumā, naapšaubomi, ir grafu Plāteru dzymtai, kura 1729. godā par 14 tyukstūšom dalderu nūpierk Kruoslovys muižu i apdzeivuotuo vīta daboj mīsta tīseibys. Kab veicynuotu amatnīceibys atteisteibu, Plāteri īvad nu Varšavys i Vuocejis lītpratiejus i dreiž Kruoslova palīk slovona ar sovim pakluojim, samta i vylnys audumim, duorgmetala izstruoduojumim i īrūčim. 1755. godā Plāteri suoc ceļt īspaideigu myura bazneicu, kam nu suoku beja paradzāts palikt par Latgolys veiskupa katedrali, tok itai ambiciozajai īcerei nav bejs lamts pīsapiļdeit. Itūgod Kruoslovys Sv. Ļudvika Rūmys katuoļu bazneica sviņ sovu 250 godu jubileju – jei ir vīns nu spūdruokūs Latgolys baroka arhitekturys paraugu i ir ūtra popularuokuo svātceļuojumu vīta Latgolē piec Aglyunys bazilikys, partū ka bazneicā atsarūn Svātuo Donata mūcekļa relikvejis, sovutīs dīvnoma pagrobā, ka viņ nav baiss, var apsavērt īspaideigys Plāteru dzymtys kapinis. Storp cytu, i dīvnoma arhitekts, i fresku muokslinīks obeji ir italīši – tai vēļ vīns dīnvydnīcysks trīpīņs Kruoslovys paletē.

Kruoslova. Publicitatis karteite.

Juopīzeist, ka ari mani Kruoslova fascinej – tī gondreiž vysod ir zyli dabasi i bolti muokuli, poši piļsietnīki ir dīnvydnīciski laiski – mīreigi rušynojās pa sovim mozduorznim i ir puoruok lieneigi, kab pa kolnainū piļsātu trauktūs ar velosipedu. Tymseji i saguruši saulis bruoli parosti gonuos pi Kruoslovys autoūstys, sovutīs suņu rīšona piļsātā dzieržama gona reši – pat nasaverūt iz tū, ka iz kotrys ūtruos privatsātys žūga losoms izroksts “Sirdeigs suņs”. Kruoslavīšim ir pošim sovs Daugovys lūks, vīneiguo Pekinys īla i vīna nu diveju Studentu īlu Latvejā, laiva ar pīcim internacionalim airim kai piļsātys gierbūņs i ari fontans vacpiļsātā, interesants muzejs i aizslāgta piļs Plāteru parkā.

Kruoslovai ir ari senejis sporta tradicejis – nu itenis īt sastuo pasauļa čempiona šahā Mihaila Botviņnika dzymta – Kruoslovā dzeivuojuši juo seņči pa muotis lineju, kai ari slovonu vieglatletu – liecieju i sprinteru – plejade (J. Silovs, V. Gotovska, I. Radeviča), storp kurim īsamaļdejs ari vīns varons basketbolists – Jānis Timma. Niu Kruoslovā atkluots slāgtais mauduošonuos baseins i nu gaidomi panuokumi ari iudiņa sporta veidūs.

Kruoslovā myuža izskaņu pavadejs ari izcyls geografs – Jurijs Novoselovs (1873–1955). Jis ir dzims Krīvejā, bet piec Moskovys universitatis absolviešonys puorsacieļs iz dzeivi Reigā, kur ilgus godus struoduojs par geografejis školuotuoju vairuokuos prestižuos centra gimnazejuos. Sūpluok pedagogiskajai darbeibai jis aktivi pīsagrīzs ari nūvodpietnīceibai i zynuotnei, sarakstejs nazcik desmišu geografejai i etnografejai veļteitu gruomotu. Jūs vydā nūteikti juopīmiņ 1911. godā izdūtuo gruomota “Латыши. Очерки по этнографии и современной культуре латышей”, kura teik pīzeita par vīnu nu nūzeimeiguokūs dorbu Latvejis kulturvidis regionalūs atškireibu pietnīceibā Krīvejis imperejis laikā. Storp cytu, latvīšu volūda Novoselovam gryuteibys nav radejuse – Latvejis Republikys laikā jis bejs kaidys Reigys školys direktors i 1931. godā sajiems ari Treju Zvaigžņu ordini.

Pīcu airu laiva – Kruoslovys simbols. Publicitatis karteite.

Multietniskuo vide cauri atškireigom āku byuvnīceibys i izdaiļuošonys tradicejom pasaruoda Kruoslovys piļsātys ainaviskajā veidūlā, kam soveigi īvārojami kontrasti āku kruosuojumā, uorejā dekorā, nūžūguojumu veidā i apstuodejumūs pi sātys – īsoku izstaiguot na viņ piļsātys centru, bet nasteidzeigi pablūdeit ari pa kaidu nu Kruoslovys nūmalis īleņu labirintim. Kruoslovā cap gordu maizi, ražoj tautā īcīneitu svīstu i bryuvej Latgolā soldonuokū dzeivū olu ar madu – Kruoslovys tymsū i gaišū. Izbreinej viņ, ka ni kotrā Kruoslovys veikalā jis ir nūpierkams…

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
24
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
May 24 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms