Latgolys kolnu atškireibys

Latgolys kolnu atškireibys

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Vyss, par kū es tuoļuok viesteišu, nūtyka seņsenejūs laikūs. Tūlaik nabeja ni Rēzeknis nūvoda, ni Latgolys i pat ni Latvejis – viņ kuortejais lads laikmats guoja iz beigom i pamazeitem atsakuope rītumu vierzīnī. Nu lads breivajuos zemēs sasapuļceja miļži, kab sprīstu, kū niu pasuokt, partū ka klimats puorsamej i nuokūtnis prognozis ir bīzā myglā teitys. Izarunuojuši krystu škārsu, bet pi kūpsaucieja tai ari natykuši, miļži devēs sevkurs iz sovu pusi, kab nikod vaira nasasatyktu – īsakuortuoja sevkurs sev teikamā vītā i vēļ niule sēd, vīns iz ūtru par gobolu viņ vārdamīs. Tai roduos Latgolys kolni.

Bet treji miļži beja lobi draugi i partū nūlēme apsamest sābrūs – kab drūsuok, kab jautruok i kab ir, ar kū mēlem pamaļt. Tū garuokū sauce par Lelū Līpu, videjū – par Dzierkali, a pedeleiti – par Kromonu. Tai niu jī cyts cytam sūpluok sagumuši tup vēļ pa šudiņdīnai – itūs vaciku kupluos buorzdys mums atguodynoj mežu, izbyrušī zūbi – lelus i sovaidus akmiņus, a garumgarajā myužā pīrauduotuos osorys – dūbus i skaidrus azarus. Atbraucit iz Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogostu – poši sovom acim redzēsit.

Varim ticēt ci naticēt, bet vuiceiti zynuotņu veiri vysi kai vīns pīzeist, ka Lelais Līpukolns ar sovim 289,3 m piec absolutuo augstuma, t. i., mierejūt nu Baļtejis jiurys leimiņa, ir trešais augstuokais kolns Latvejā – jū īveicūts viņ vydzemnīki Gaizeņš i Sirdskolns. Tīpat sūpluok asūšī Dzierkaļu kolns (286,3 m) Latvejā ījam 5. vītu, Dubuļu kolns (273,8 m) – 14. vītu, Kromanu kolns (271,1 m) – 22. vītu. Partū drūši var pīzeit, ka Kaunatys pogosts i eipaši Dubuļu cīma apleicīne ir ka na Latvejis Himalaji, tod Latvejis Karakorums jau nu teišom.

Leluo Līpukolna viersyunē 2011. godā tyka izcalts augstuokais kūka skotu tūrņs Latvejā (34 m), nu kura vysūs godalaikūs niu pasaplieš breineiga Latgolys panorama. Nu itenis pat ar naapbruņuotu aci ir īraugomys Latgolys piļsātu augstceļtnis – “Rēzeknes dzirnavnieka“ masivī elevatori i Ludzys katuoļu bazneicys boltī tūrni. Storp cytu, skotu tūrņa augstuokuo platforma atsarūn 323 m v. j. l. i augstuma ziņā Latvejā jū puorspiej vīneigi Zaķusalys TV tūrņs Reigā.

Geomorfologi izmierejuši, ka Dzierkaļu kolns ass pats varonuokais paugurs vysā Latvejā – gondreiž 90 m augsts, ka vērtīs iz viersyuni nu juo pīkuojs. Izslavātais Gaizeņš ar sovim nīka 60 m sūpluok jam izaver kai vydsmāra “A12“ skaiteituojs kūpbiļdē ar Porziņgi. Juodasoka, ka Lelais Līpukolns ir viņ 3 m eisuoks par sovu tyvuokū sābri.

Dzierkaļu kolns. Publicitatis karteite.

Dzierkaļu kolns šudiņ ir nūaudzs ar mežu i atsarūn privateipašumā, partū ite nav dobys stygys i nav pamonoma ari nivīna nūruode. Tūmār kolnā golu golā kuopt nav līgts – par orienteri lai ir smuidrys ūzuls pošā juo viersyunē. Peņsionātais mežsorgs Juoņs Dunda, kas ir vītejais i itamā apleicīnē pazeist kotru zemis lapaceiti, zynuoja stuosteit, ka ulmaņlaikūs Dzierkaļu sādžā bejuši 36 saiminīki i tykuse apstruoduota pat kolna viersyune. Jei pīderiejuse zemnīkam, pavuordē Mekšs, kurs, vystycamuok, pīmynātū ūzulu ir ari īstatejs. Pats Juoņs sovulaik ir vuicejīs Līpkolna I pakuopis pamatškolā, kuramā bejušys 4 klasis – kūpskaitā kaidi div duči škoļnīku, ar kurim golā tics vīns pats školuotuojs.

Šudiņ Dzierkaļūs ir apdzeivuota viņ vīna sāta, bet nazkodejī sādžinīki Dīva mīrā dus vītejūs kopūs. Juopīzeist, ka tik naparostu kopu kolnu Latvejā vēļ natyku redziejs – kopu dūbeitis viņ pošā viersyunē, partū ka nūguozis paglobuojumim ir par stuovu. Storp cytu, ni iz vīna kopa akmiņa naatrodu pavuordi Dzerkalis, nu kuo ass cielīs sādžys i ari kolna nūsaukums. Tai nazkod saukuši akmiņkaļus, kuri specializiejušīs taišni dziernakmiņu izgataveišonā. Kaunatys i Muokūņkolna pogosti ir eipaši boguoti ar interesantim akminim i nūslāpumainim jūs sakūpuojumim. Jaunstašuļūs ir izveiduota pat sovpateiga Akmiņu styga, kuru izīmūt, var īraudzeit, meili nūgluosteit ci pakutynuot četrus akmiņus ar originalim nūsaukumim – Uoža mugaru, Valna pādu, Zyrga pādu i Ploskonū akmini.

Vysai naparosti ir ari senejī kulta akmini – Ubogovys Valnakmiņs, pi kuruo reizem spūkojūtīs, i Zelenpolis bļūdakmiņs, kai ari div dižakmini – Mukuonu i Juguļu. Pādejais nu jūs – palāks granits ar granata īslāgumim – ir pateišom īspaideigs: juo augstums – 3,6 m, garums – 6,5 m, plotums – 1,8 m. Juodasoka, ka taišni Juguļu dižakmiņs ir muns favorits – vystycamuok tys nazkod ir bejs kaida Latgolys miļža gudreibys zūbs.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]