Ludza – Latgolys fotogeniskuokuo seja

Ludza – Latgolys fotogeniskuokuo seja

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Nasajamu sprīst, ci Ludza ir vacuokuo Latvejis piļsāta – par itū lai škāpus lauž viesturnīki – bet varu pastreipuot, ka vīna nu skaistuokūs gon. Ludzu ceņšūs apcīmuot, mozuokais, reizi puors mienešūs i, kas ir pats interesantuokais, vys īraugu kū fotografiešonys vārtu. Bet tys tai nav bejs vysod, partū ka jau pīmynātais A. Bīlenšteins sova Latgolys apceļuojuma laikā 1882. goda vosorā Ludzu īraudzeja itaidu: “Apriņķa pilsēta Ludzene no Rozitenes atšķiras ar to, ka tai nav pilsētas modernās daļas, bet ir tikai būdas un netīrumu kaudzes. Abas mācītāju mājas un 1686. gadā uzbūvētā staltā divtorņu katoļu baznīca atrodas augstu virs pilsētas senās priekšpils vietā. Nožēlojamas būdas garā virknē apņem pils pakāji.”

Piļsātu ar bleivu kūka āku apbyuvi nazcik reižu pīmekliejuši pūstūši guņsgrāki – vysnagontuokais Ludzā plūsejuos 1938. gods 11. junī, kod piļneibā izdaga seši piļsātys kvartali i līsmis apreja 371 āku, bez pajumtis palīkūt tīpat trešdaļai ludzuonīšu. Guņsgrāka dziesšona ilguse 14 stuņdis i par laimi, iztyka bez būjā guojušūs. Tai kai guņsnalaime nūtyka sastdīnē aba sabatā, kod religiskuos tradicejis žeidim aizlīdz sevkuru struoduošonu, tod nazcik ortodoksalūs jiudu, tymā skaitā veikaļnīki, guņsgrākā nadareja nikuo, kab gluobtu sovu montu i itūs žeidu īdzeivi daguoja gluobt sābrim – latvīšim i krīvim.

Piec guņsgrāka atjaunojūt apbyuvi, kai tūlaik raksteja gazetys, “pasavēre īspieja nuokūtnē piļsātu izbyuvēt piļneigi latvysku i myusu laikmatam pīmāruotu, piļsātbyuvnīcyskū strukturu sakuortojūt atbylstūši elementarom piļsātu higienys i guņsdrūšeibys praseibom”, tūmār Ludzys īdzeivuotuoju kolektivī lyugumi atstuot vysu agruokajā parādā dabuoja tū, ka “gondreiž piļneibā sasaglobuoja agruokuo parcelaceja i natyka atrysynuoti ari inženertehniskuo lobīkuortuojuma vaicuojumi”.

Daudz vizualu līceibu par pyrmskara Ludzu ir atstuojs fotografs Vulfs Franks, pasaulī vysatpazeistamuokuo Latvejis kinodokumentalista Herca Franka tāvs, kurs bejs vīns nu progresivuokūs i inteligentuokūs tuo laika Ludzys īdzeivuotuoju – jis organizēja pyrmūs kinoseansus piļsātā, izveiduoja žeidu dramatiskū kolektivu i pat nūdybynuoja privatū kinostudeju “Frank-Film”, tok grandiozuos īceris izjauce Ūtrais pasauļa kars, i tuo laika Ludza napalyka par Latgolys kinematografa golvyspiļsātu…

Izaruoda, ka Ludzā dzymuse i da treju godu vacuma nūdzeivuojuse vēļ kaida slaveneiba – Ferdinands Antonijs Osendovskis (1876–1945). Jis ir bejs kaismeigs ceļuotuojs i avanturists, kimiks i geologs, rakstnīks, žurnalists i sabīdryskais darbinīks – ar vīnu vuordu sokūt – izcyls geografs, kurs piec Henrika Senkeviča ir ūtrys pasaulī vysvaira tulkuotais pūļu izceļsmis autors. Itūgod latvīšu volūdā ir izguojs popularuokais Osendovska dorbs – autobiografisks romans “Cilvēku, zvēru un dievu zemē”, kas viestej par autora pīdzeivuojumim Krīvejis pylsūņu kara plūseitajā Sibirī, kai ari Mongolejā i Tibetā. Osendovskis sovulaik ir bejs izteikts antikomunists i eipaši “mīlēja” Leninu, partū padūmu drūšeibys īstuodis sovulaik ir taisejušys pat Osendovska ekshumaceju, kab puorsalīcynuotu par juo nuovi. Pa munam, Osendovskam ir poteņcis palikt par Ludzys Marku Rotko ci, mozais, Teuvo Tulio – ludzuonīši, ci dzieržat?

Tierga īla Ludzā. Publicitatis karteite.

Niulenejuo Ludza ir slovona kai Latgolys amatnīceibys centrys i ari piļsātys vizualais tāls godu nu gods palīk kūšuoks. Ituogods topā nūteikti ir atjaunuotuo Ludzys Leluo sinagoga, kas ir pats vacuokais žeidu dīvnoms vysā Baltejā i konkursā “Latvijas Arhitektūras gada balva 2017” sajēme sudobra ananasu kai lobuokuo restaurātuo āka. Storptautyskuo žureja SIA “Konvents” veikumu raksturuoja itaidim vuordim: “Itys ir īvārojams pīmārs, kai cīneit vītejū viesturi, kulturu i vītys identitati, paruodūt atdevi i ceņteibu profesejai i sabīdreibai. Tys ir ceļuojums cauri vierteibu atkluošonai zam ākys viesturis sluonim, kū sagloboj, struodojūt ryupeigi i ar gūdeigu attīksmi.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.