Dīvnomi – kotrys vītys viesturis punkts

Dīvnomi – kotrys vītys viesturis punkts

Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Dūdūtīs iz kaidu nu Latvejis piļsātu ci cytys vaļsts apdzeivuotu vītu, viereibu pīgrīžam dīvnomim, partū ka jī bīži viņ izaceļ iz puorejuo fona ar sovu graceju, kur apsavīnoj arhitektura i viesture.

Grybūt ci nagrybūt, kotra bazneica ir konkretuos vītys pamatu veiduotuojs, ar kuru suocās piļsātys ci cīmata viesture, jei ir ītekmiejuse svareigu nūtykumu gaitu i jei ir sovaiduoka kai cytys byuvis. Pret itū āku mes izaturam daudz nūpītnuok, jamā īīmam klusi, ka nasalyudzam, tod vysmoz raugom sakuortuot dūmys i baudeit daīmamū aizguojušūs godu symtu muokslu i kulturu. Tai pasaulī bazneicys jau suokušys piļdeit muzeju lūmu. Pīmāram, smuidruo Liverpulis Anglikaņu katedrale, kas ir poša leluokuo Lelbritanejā i pīktajā vītā pasauļa leluokūs dīvnomu sarokstā, aktivi dorbojās turisma jūmā, apmaklātuojim pīduovojūt īsaguoduot vysaidus suvenirus i taipat kopejneicā dzarūt kopeju ci angļu čaju. Žurnala “A12” radūšajai grupai asūt ekspedicejā Suomejā, atsakluoja, ka vysmoz ituos vaļsts zīmeļu daļā dīvnomi vys vēļ sagloboj viņ sovu suokūtnejū funkceju, i uorpus dīvkolpuojuma laika jī ir slāgti.

Juosoka, ka Suomejā puorsvorā dzeivoj luterani. Vysaidūs olūtūs nūruodeitais ituos konfesejis ticeigūs skaits atsaškir, tok drūsai var saceit, ka jūs ir ap 80%. Vaira kai 1% īdzeivuotuoju pīdar pareizticeigajai bazneicai. Suomejā dzeivojūšī imigranti ir īnasuši ari sovu ticeibu, tok ari itys procents nav leluoks par 2. Evaņgeliski luteriskuos bazneicys slīnās kotrā piļsātā i daudzūs cīmatūs. Dūdūtīs iz Oulu – Suomejis sastuos leluokuos piļsātys centru, navar paīt garom juos katedralei. Pi juos asūšais informacejis olūts viestej, ka bazneica izcalta 1777. godā par gūdu Zvīdrejis karaļam Gustavam III i nūsaukta juo sīvys Sofijis Magdalenys vuordā. 1822. gods piļsātys lelajā guņsgrākā sadaga kūka konkstrukcejis. Dīvnoms tyka atjaunuots 1832. godā, piec 13 godim izceļūt ari zvonu tūrni. Niule Oulu katetdrale ir ari Oulu diecezis rezideņce.

Ka īsavērt Latvejis Centraluos statistikys puorvaļdis datūs, 2017. godā Latvejā registrātys 286 luteraņu draudzis, 249 – katuoļu, 125 – pareizticeigūs, 95 – baptistu, 71 – staraveru. Zynomā mārā konfeseju daudzveideibu aplīcynoj Latvejis viesturis pabīzuo gruomota, eipaši Latgolys liktiņstuosti. Suomejis viesture redzīs vīnkuoršuoka: Zvīdrejis, tod Krīvejis imperejis pakļauteiba, autonomeja Suomejis lelhercogistis pastuoviešonys laikā i 1917. godā Suomeja daboj naatkareibu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email