Gaidūt muokslinīka Osvalda Zvejsaļnīka jubileju

Gaidūt muokslinīka Osvalda Zvejsaļnīka jubileju

Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

“Klusai i nabuozeigi Latvejis Muokslys akademejis profesors Osvalds Zvejsaļnīks ar sovu dašamejū dzeivi i daudzpuseigū darbeibu muokslā, pedagogejā, sabīdryskajuos aktivitatēs patīseibā līcynuojs, cik svieteigi i jāgpylni ir Beibelē losomī vuordi. Bīži viņ, kod dūmoju par ituo gods jubilaru, pruotā īt pīzynumi nu Puovula pyrmuos viestulis korintīšim, vysys 13 sadalis. Kotru sovā veidā i nūzeimē var attīcynuot iz Osvalda guojumu pretim Gaismai i juos vairuošonu sovūs koleguos, draugūs, studentūs, laikabīdrūs i sevkurā skateituojā, kurs gribiejs tyvuotīs juo muokslys dorbu uztverei, saprasšonai, emocionalai īdarbei. Zinim, ka viestulis nūslādzūšī vuordi ir: Tai nu palīk ticeiba, cereiba, mīlesteiba, ituos treis; bet leluokuo nu jūs ir mīlesteiba,” tai Osvaldu Zvejsaļnīku raksturoj muokslys zynuotneica Ingrīda Burāne.

Muokslys zynuotneica nūruoda, ka nazcik reižu rakstejuse par tū, kaidā veidā O. Zvejsaļnīka dzeivis gudreibā, profesionalajā muociešonā izasoka Ticeiba, Cereiba, Mīlesteiba – skaistuma saredziešonā, saprasšonā, vairuošonā. Partū, sveicūt jubilaru, jei soka dažus vuordus par leluokū: “Mīlesteiba ir pacīteiga, mīlesteiba ir lobvieleiga, jei nav greizsirdeiga; mīlesteiba nasalīlej, jei nav īdūmeiga. Tai viņ redzīs, ka nav varams atrast precizuokus vuordus, kab izsaceitu Osvalda Zvejsaļnīka pedagogiskuo dorba apjūmu, īguļdejumu, metodis, sasnāgumus Latgolys i vysys Latvejis muokslys izgleiteibys vairuošonā, nūstyprynuošonā. Nav varams nu šudiņdīnys skotu punkta aptvert, cik miļzeigs i palīkūšs ir juo veikums – i kai Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys pedagogs i direktors nu 1970. god, i kai Latvejis Muokslys akademejis Rēzeknis filialis dybynuotuojs i vadeituojs nu 1991. gods, i kai daudzu muokslys pleneru i meistarklašu radūšuos dūmys rūsynuotuojs, jis pacīteigi, lobvieleigi i ar mīlesteibu veds sovus vysaidu paaudžu audziekņus pa gaismys ceļu pretim izgleiteibai, zynuošonom i saprasšonai par dzeivis i omota pamatlykumim.”

I. Burāne dasoka, ka “muokslā piļneiba reši dasnādzama. Tū ruoda kai pasauļa muokslys viesture, tai Latvejis profesionaluos muokslys gaita. Tok attīceibā iz O. Zvejsaļnīka ceļu gleznīceibā var saceit, ka vysmoz div nūzeimēs jis piļneibu ir sasnīdzs. Pyrmkuort, var pavysam drūsai pīzeit, ka nivīns gleznuotuojs da ituo nav taidā skaitā profesionali i emocionali īmyužynuojs Latgolys bazneicys, jūs tūrņus, saplyusmi, savejumu, sadraudzeibu ar konkretū vītu, ainovu. Ci tuos byutu Kruoslovys, Rēzeknis, Aglyunys, Ludzys, Preiļu ci cytu nūvodu svātvītys. Vysys Meistars ir cauri sovu ocu i sirds redziejumu iz audaklim īmyužynuojs, rodūt sovpateigu kulturys pīminekļu enciklopedeju, arhitekturys i byuvnīceibys skotu albumu, kas praseit prosuos tyvuokajā laikā eistynojams atseviškā siejumā ar atbylstūšim komentarim par muokslinīka gleznīceibys volūdu i konkretū bazneicu viesturi. Saprūtams, itaidā izdavumā īkļaunūt ari vysus tūs skaistūs portretus, kurymūs Osvalds atkluojs kardinalu, veiskupu, prāvestu uorejū i īškejū veidūlu. Pa ūtram, sova veida piļneibu Osvalds jau nu agru jaunekļa godu sova ceļa gaitā veļtejs i izkūps, dasnīdzs div myužeiguos kategorejuos – attīksmē pret Muokslu i Dobu. Veids, kaidā jis kolpuojs, guojs pretim piļneibys mekliejumim vysūs gleznīceibys žanrūs, izzynuojs omotu, koloritu, kompoziceju, kab atrostu i izmontuotu sovu viņ individualū izteiksmis paleti, ir nūdrūsynuojs juo muokslai naatsluobstūšu skateituoju i profesionaļu interesi storptautyskuos i vītejuos izstuožu zalēs, galerejuos, muzejūs; vysur, kur jis reikuojs sovu dorbu personalizstuodis ci īsakļuovs kūpejuos skatēs. I juo gleznu sižeti vysod saisteiti ar dobu, juos atkluosmi, caur ainovys nagaistūšū skaistumu i vareneibu godalaiku mejuos ci ar zīdu, augu sūpluokumu interjeru, klusūs dobu skatejumūs. Obejis ituos filozofejis i jiutu pīsuotynuotuos Myužeibys izsaceituojis – Muoksla i Doba nav saprūtamys, kupamys, atkluojamys, skaidruojamys, saudzejamys, izdzīžamys bez Mīlesteibys. Mīlesteiba spiej vysu i jei paleidz, īdvesmoj Osvaldu radeit dorbus, kas vairoj pasaulī Skaistumu, Gaismu i Piļneibu.”

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.