Stompaku naatkareibys sola

Stompaku naatkareibys sola

Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Stompaku meži ar symtgadeigom eglem niule ir dobys līguma “Natura 2000“ teritoreja, kuramā teik aizsorguotys ratys putnu sugys – ierglis i treispierstu dzeņs. Pyrma vaira kai 70 godu itys mežs beja sāta ceiņā pret padūmu okupacejis režimu, jimā asūšī pūri sorguoja nacionalūs partizanus.

Bronislavs Sluckis (sagvuords Indulis), Antons Circenis (sagvuords Aire i Vārpa), Vikentijs Vancāns (Strongovs), Henriks Vestmanis (Bārda), Augusts Kudronickis (Kalējs) i Pētera Supes adjutants Vilis Toms (Kārlēns) 1944. gods decembrī nūdybynuoja “Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienību“ i nazcik mienešus vadeja bazis īkuortuošonu Stompakūs – apvuiceja, sagataveja, salīdēja, disciplinēja tuoļuokajom ceiņom 360 veiru i jaunekļu, kas beja lobpruoteigi pasakļuovuši vysom partizanu kara gryuteibom i brīsmem. Nūmetnē beja ari sīvītis, kurys devēs leidza sovom saimem, veirim ci draugim, izavairūt nu čekistu represeju.

Uldis Skrebinskis nu “Daugavas Vanagiem“ ir pietejs nacionalūs partizanu kusteibu: “1945. gods martā Latgola, Vydzeme, Zemgale beja komunistu okupātys. Leidzeiga situaceja beja Stompaku nūmetnē. Itei vīta vēļ beja naatkareiga Latvejis vaļsts ar juos lykumim i parādu, i tys beja tik ilgi, cikom te atsaroda Stompaku nūmetne. Pieckara periodā cylvākam beja dzeivis krystceli, kod ir juoizdora izvēle i stoisciski juopījam lāmums – ci sasadorbuot ar čekistu banditim, slapkovom, kuri guoja vuiceit dzeivuot sovaižuok, ci ari pīsavīnuot patriotu pulkam i raudzeit jū apstuodynuot, traucejūt čekistim ite reikuotīs i slapkavuot. Daudzi Kremļa gaitiņūs itūs myusu viesturis nūtykumus grib izstreipuot, pastreipojūt, ka ar jaunū padūmu režimu vysi beja apmīrynuoti. Naārtuo viesturis līceiba ir ari Stompaku kauja, partū ka partizani pajēme viersu, varūneigi ceinūtīs, ar gūdu paglobuoja sovus krytušūs bīdrus, piec tam ar vysim īvainuotajim izalauze uorā nu īlankuma.“

Stompaku kauja – pieckara latvīšu nacionalūs partizanu leluokais ceinis panuokums pret padūmu okupacejis režima bruņuotajim formiejumim. Tū vadeja Pēteris Supe ar sagvuordu Cinītis. Ap 300 partizanu vasalu dīnnakti sekmeigi pretuojuos 483 veiru lelai PSRS Īšklītu tautys komisariata īškejuo karaspāka vīneibai i vītejim izneicynuotuoju bataļjonu kaujinīkim. Kauja ar čekistim turpynuojuos vysu dīnu, nūdorūt īnaidnīkam lelus zaudiejumus, kryta nazcik desmitis čekistu, bet partizanim beja viņ daži krytušī i īvainuotī. Īnaidnīka minmetieju guņs izneicynuoja nazcik partizanu bolsta lūžmetiejus i zyrgus, bet ceineituoji bezbaileigi atvaireja namiteigūs čekistu uzbrukumus. Stanislavs Ločmelis drūsai vede sovus veirus prettrīcīnī, jūs atbaļsteja vuocu tauteibys partizans Edgars ar sovu “kaulu zuodži“. Tyka salaseiti krytušūs pretinīku trofeju īrūči i municeja. Kab nu čekistu regularuo karaspāka puorspāka deļ izavaireitu nu līku zaudiejumu, partizani naktī nu 2. iz 3. martu Garsterdelis vierzīnī izalauze nu aplankuma, ari itūs kauju gaitā vēļreiz nūdorūt īnaidnīkam lelus zaudiejumus. Itei beja vīna nu seivuokūs kauju Latvejis partizanu pīcu godu kara viesturē. Krytušūs partizanus (sorkonarmīši izroka ari 13 paglobuotūs) čekisti izlyka Viļakā Žeiguru krystceļu molā, kur nabasnīku mīsys gulēja treis dīnys. Padūmu varys puorstuovi sasauce vītejūs īdzeivuotuojus, kab jī atpazeitu krytušūs.

Karteite: Māris Justs, žurnals “A12”.

Viesturneicai Inesei Dreimanei interese par nacionalū pretuošonuos kusteibu suocēs studeju godūs, kod, pietejūt goreidznīceibu, atsakluoja, ka daudzi bazneickungi ir bejuši mežūs: “Bazneickungs mežā, bet cylvāki molā. Suocem pieteit partizanu kusteibu. Sakruots zynoms informacejis daudzums, kuru var likt lītā, – atminis, intervejis, cylvāku saroksti ar sagvuordim. Itūšaļt jau ir zynoms, kurs ir kurs. Daudz atmiņuos ir emocionalu i vēļ vaira tragisku momentu. Apšautys saimis, būjā guojuši mozi bārni. Reizem izagluobt nūzeimēja nūsasaut. Globojūtīs i bāgūt jaunai sīvītei suocēs prīšklaiceigys dzemdeibys, īleida škiunī, a čekisti jū aizdadzynuoja. Sīvīte sadaga, bierneņu pīsaguse ar sovu mīsu. Bārns nūsluope, bet varēja ari izdzeivuot. Ir ari ironiski gadejumi – Škilbānu pogosta milics Rosolovs beja nalobojams dzāruojs, jū mežabruoli pat nasasuove, koč kai partorgu jū vajadzēja nūlikvidēt. Sovā stulbumā beja piļneigi nakaiteigs partizanu kusteibai. Ka jū nūlikvidātu, tod vītā atsyuteitu beistamuoku. Ka nacionalūs partizanu kusteibys nabyutu, tod pyrmī naatkareibys godi byutu bejuši veļteigi. Tod nabyutu puorlīceibys, ka izaveiduojuse vaļsts i naatkareiba ir vierteiba, ka breivai Latvejai bejuse kaida nūzeime. Tok 20 godu beja gona, kab cylvāki saprostu, ka sova vaļsts i breiveiba ir cīš svareiga.

2001. godā sarunys ar vītejim īdzeivuotuojim, kuri itamuos ceiņuos pīsadaleja, pataiseja īspiejis viesturnīkim itū regionu i breiveibys ceinis labi izpieteit. Cylvāki beiduos da gola atkluot, partū ka nazynuoja, ar kū jim dareišona. Pieckara vojuošonys cylvākus beja cīš ītekmiejušys. Reizē jī gribēja uzaticēt i snīgt līceibys par tū, kū beja redziejuši i pīdzeivuojuši. Puorsteidzūši, ka nalelā niulenejuo Viļakys, Baļtinovys, Bolvu nūvodu teritorejā gondreiž kotrā sātā beja dzeivys atminis par nacionalūs partizanu ceiņom. Na vysod attīksme beja vīnleidz pozitiva. Reizem pasaceja kū skorbuoku par vīnu ci ūtru īsaisteitū, kars ir kars, ari partizanūs nūīt vysaidi cylvāki, i na vysi ir svātī. Reizem cylvāka reiceibu nūsaceja juo raksturs, bet tys vysā kūpumā namazynoj partizanu ceiņu byuteibu.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
24
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
May 24 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms