Jezups Baško – izcyluokais latgalīšu liduotuojs

Jezups Baško – izcyluokais latgalīšu liduotuojs

Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

9. janvarī paīt 130 godi kai Kastīrē dzims liduotuojs Jezups Baško. 1917. godā J. Baško dasnīdze pasauļa rekordu, pasacaldams 5200 m augstumā, 28 godu vacumā jis jau beja pulkveds. Latvejis armejis dīnastī – aviacejis vuiceibspāks i gruomotu autors, inspektors, prīkšnīks, generals, ari publicists i sabīdrysks rūsynuotuojs.

Varūņu laiks

Pyrmais pasauļa kars lidotuojim beja individualys varūneibys laiks. J. Baško beja cīšā saskarē ar slovonū tuo laika aviacejis konstruktoru Igoru Sikorski (1889–1972), liduodams juo konstruātajā, tamā šaļtī pasaulī vysleluokajā četru dzinieju lidmašynā “Iļja Muromec“ ar kūpejū jaudu 700 zyrgspāku. Tei beja uztycama lidmašyna, ar jū Baško īveice daudzus varūņdorbus.
Viers Šebržešinys piļsātys Jezupa “muromīšam” uzbruka treis vuocu iznicynuotuoji, kas sašuove lidmašīnu i nūpītnai īvainuoja juos komanderi. Piec ituos kaujis par kaujis nūpalnim Jezups tyka paaugstynuots par štaba kapteini. Dīnu vāluok jis zam artilerejis guņs nūfotografēja pretinīka golvonū nūsacītynuošonys lineju, kai ari nūsvīde bumbys iz dzeļžacelim i īnaidnīka aizmugurē.

1917. gods 19. februarī Baško gaisakudžs pi bumbu izsvīsšonys Vasiļkovys rajonā tyka īlankts nu īnaidnīka izneicynuotuoju. Piec ituos kaujis jis spēja atsagrīzt nūdaļā, izmontojūt viņ div motorus nu četru.
Beja gaisa kauja, kuramā Baško ar lidmašynu “Iļja Muromec Kijevskij“ ceinejuos pret trejim vuocu izneicynuotuojim “Albastrom“. Itamā kaujā Jezups otkon pajēme viersu, nasaverūt iz tū, ka otkon div nu četru lidmašynys motoru beja izguojuši nu īryndys i lidmašyna dabuojuse vaira kai 60 caursytumu, tok īvainuotais komanders laimeigi nūsādynuoja lidmašynu sovā teritorejā. 1918. godā drūsais kastīrīts izalauze ar sovu lidmašynu nu Vinnicys īlankuma i puorliduoja iz Krīvejis teritoreju.

Spuornuotuo Latgola

Vyspuor pošu situaceju vysā storpkaru Latvejā var saukt par spuornuotu. Naīdūmojami šudiņ, a tūlaik posta syutejumus, kur nav dzeļžaceļa slīžu, reizi nedeļā pīguodoj ar lidmašynu. 1930. godūs nūrit sarunys par Leitovys-Latvejis-Igaunejis cyvyluos aviacejis organiziešonu. 1934. godā suoc izīt specializāts aviacejis žurnals “Spārnotā Latvija“, J. Baško ir redkolegejā. Atvalinuojumu laikā Latvejā lekcijas losa Minesotys universitatis profesors, aviacejis teoretiks, “Hamilton“ sistemys lidmašynu konstruktors, izbejs liduotuojs jelgavnīks Rūdolfs Akermanis, ar sporta lidmašynu konstruiešonu nūsadorboj Kārlis Irbītis, juo lidmašynys regulari pīsadola storptautyskuos saceņseibuos.
Kab popularizēt liduošonu Latgolā, J. Baško īrūsynoj reikuot aviacejis svātkus Daugovpilī 1929. i 1934. godā. Iz paraugdemonstriejumim atīt ap 10 000 cylvāku, ar īejis beletim var vinnēt breivliduojumus. Spekulacejuos ar jim cenys dakuop da 40 latu.

Jezups Baško piec liduojuma. Karteite: Baško saimis arhivs.

1935. godā daugovpilīši sasajam poši byuvēt “dabasu blusu“. Nu Francejis pasyuta Henreja Migneta originalrasiejumu gruomotu. Reigā Breiveibys pīminekļa atkluošonā planej daugovpilīšu Vaļsts orūdu i dzeļžaceļa školys darbneicuos izbyuvātī vīnpluokšņa planeri “Kaija“ i “Vanags“. Daugovpilī īsvietej ari civiluos aviacejis školu.

Presis slejuos bīži roksta par Latvejis Aerokluba Ludzys nūdalis aktivitatem. Sovutīs Ludzā, arūdškolys darbneicā, radeits buru liduošonai paradzātais planers “Māra“, te iz seminarim puļcejās aviacejis pioneru puļceņu vadeituoji.

Taišni ar aviaceju aizrautajūs jaunīšūs Baško redz potencialu, kas militara konflikta gadejumā spātu aizstuovēt Latveju. Baško daudz publicej rokstus par vajadzeibu gataveitīs kara stuacejai, bet vaļdeiba jimā naīsaklausa.

Atpakaļ Kastīrē

1940. godā generalam Baško ari vajadzēja byut arestātam, bet jaunuos pdūmu vaļdeibys īšklītu ministra vītnīks V. Latkovskis kai latgalīšam draudzeigi īsaceja braukt nu Reigys paceli iz laukim. Jam beja juosaprīcoj par mīreigu pensionara dzeivi. Baško saimei beja juopīdzeivoj gryuts zaudiejums – 1944. gods 13. februarī kryta dāls Jezups Baško, uorsts i latvīšu legiona unterfirers. Zeimeigi, ka tamā pošā dīnā generals atnese iz bazneicu nūkristeit unuku Jezupu, kritušuo Jezupa dālu, kurs izauga par izcylu uorstu i kuram ari vīnu nu sešu bārnu sauc par Jezupu. Myužeibā liduotuojs Jezups Baško nūguoja 1946. gods 31. majā.

Atguodojūt izcylū liduotuoju, 8. janvarī 14.00 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē nūtiks tradicionaluo viesturis šaļteņu pītura “Jāzeps Baško – sava laika spārnos”.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]