Žeidu īdvasmuotī klezmeri

Žeidu īdvasmuotī klezmeri

Roksta autors: Vineta Briede-Dzanuška, žurnals “A12”

Pādejūs godu laikā Latgolā ir atjaunuotys div sinagogys – Rēzeknis Zaļuo sinagoga i Ludzys Leluo. Koč ari sinagoga ir lyugšonu ritualuo vīta, tok žeidu Latgolys piļsātuos dzeivoj moz i ituo īmesļa deļ dajiuktuos lyugšonys navar nūtikt. Partū Rēzeknis Zaļajā sinagogā svātkūs skaņ žeidu muzyka – klezmeru dzīduojumi.

Vuords klezmers īt nu jidiša un ir div vuordu kombinaceja – kli ‘instruments’ i zemer ‘radeit muzyku’. Viesturiski klezmermuzyka atsateisteja teritorejuos, kur dzeivuoja žeidi – nu Malnuos jiurys da pat Baltejis jiurys, īkļaunūt ari Latgolu i, saprūtams, Latgolys golvyspiļsātu – Rēzekni. Te pyrmī žeidi apsamete 17. g. s. vydā, atvazdami leidza ari itū specifiskū muzykys žanru. Itūšaļt Rēzeknē žeidu eipatsvors napuorsnīdz pat 1%.

Klezmers ir žeidu tautys instrumentaluos muzykys žanrs, kas kolpuojs kai dreizs pavadejums doncuotuojim kuozuos, kai ari nūzeimeigūs gūdūs i žeidu svātkūs Austrumeiropā jau 16. godu symtā. Klezmera ansamblī varēja spēlēt pat pīcpadsmit muzykanti – klezmeri, kas sovu instrumenta spēlis prasmi i tū, kai klezmeram juoskaņ, nūdeve nu paaudzis paaudzē. Vysbīžuok jī napazyna nivīnu nūti, tok spēlēja izcyli.

Vejūle, klarnete, cimbala, kontrabass, trombons, trompete, armejis lelais bubyns ar škeivi – tī ir daži itam žanram soveigī instrumenti. Žeidi dzeivuoja daudznacionalā regionā, i breineigi sasyuce ari cytu tautu kulturys. Klezmeri muocēja ari krakovjaku, poļku, mazurku i cytys dejis, ar kurom izklaidēt cyttautīšus, i tai varēja nūpeļneit vairuok. Olūti viestej, ka Rēzeknē sovulaik dorbuojušīs 23 klezmeri. Par tū, ka klezmers beja aktuals vysā Latgolā, līcynoj latvīšu komponista i folklorista Emiļa Melngaiļa salaseituos klezmera melodejis Leitovā i ari Ludzys apleicīnē 19. i 20. g. s. mejā.

2015. godā tyka izveiduota bīdreiba “ARAYN”, kas registrāta Rēzeknis nūvoda Griškānu pogostā. Bīdreiba nūsadorboj ar tradicionaluos žeidu muzykys izzynuošonu, apgiušonu i populariziešonu. Itai bīdreibai ir muzykaluo nūdaļa “Rēzeknes klezmeri”.

Pastuov maļdeigs pīzynums, ka klezmeru var spēlēt viņ i vīneigi poši žeidi. Pīmāram, “Rēzeknes klezmeriem” itaidys izceļsmis nav, bet byutiskuoks, jūspruot, ir kas cyts. Ar kulturu, it seviški myusu dīnu globalizātajā sabīdreibā, ir gona sarežgeiti – jū sadola interesis, na tauteibys. Tam, ka itū muzyku spēlej latgalīts, nav nikaidys nūzeimis, bet tys, ka jis nu tuo izjiut prīcu i ari klauseituojim ir prīca, – tam gon ir nūzeime.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]