Suomu Kalevala vys vēļ īdvasmys olūts

Suomu Kalevala vys vēļ īdvasmys olūts

Apkūpuoja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Latvīšim – Luočpliess, suomim – Kalevala. Pasauļa slovonais nacionalais eposs “Kalevala” ir palics par īdvasmys olūtu i pošā Suomejā, i tuoli aiz juos rūbežu. Eposs tulkuots vaira kai 100 volūduos, ari 1924. godā latvīšu volūdā, kū padarejs rakstnīks i sabīdryskais darbinīks Linards Laicens. Eposs ir bejs i vys vēļ ir pamats daudzim muokslys i literaturys dorbim, bet eposa personažu i vītu nūsaukumi jau dominej uzjāmumu i zeimynu vuordūs.

Pošim suomim ir nazcik atpyutys vītys i vīsneicu nūsaukumi Kalevalys vuordā. Vīnā nu taidu īsagrīžūt “A12” radūšajai grupai, kas apceļuoja Suomejis zīmeļdaļu, apkolpojūšais personals pīzyna, ka ir lapni par sovys vīsneicys nūsaukumu. Tys ir suomu identitatis i tradiceju raksturuotuojs, goreiguo spāka i gudreibys aplīcynuojums. Juosoka, ka Suomejā eposs “Kalevala” ir izdūts daudzys reizis, tū papyldynojūt ar boguoteigu vizualū materialu. Literaturys olūti līcynoj, ka pyrmū reizi eposs izguoja 1835. godā, jū, pamatojūtīs iz suomu i kareļu fokloru i mitologeju, 15 godu garumā sastuodeja uorsts i filologs Eliass Lenrūts. Dorbs sastuov nu 22 795 pantu, kam nav vīnuota pamatsatura. Rūnys var skaiteit ari atseviški, giustūt īdvasmu par suomu folklorys i mitologiskū pasauli.

Suomejā sevkuru godu teik svynāta ari Kalevalys dīna, saukta par Kulturys dīnu ci ari Suomu dīnu. 28. februarī Suomejā pi ākom pleivoj vaļsts karūgs, aplīcynojūt īdzeivuotuoju patriotismu par sovu zemi i lapnumu par paguotnis davumu.

Latvīšu Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis’’ tulkuots vaira par 15 volūdom, pi mums izdūts vysmoz 10 reizis, pyrmū reizi pyrma 131 goda, prūti, 1888. godā. Tīsa gon, Latvejā Luočplieša dīna nateik svynāta. Pa reizei Luočplieša vuords pasaruoda kaida uzjāmuma ci īlys nūsaukumā. Padūmu laukūs itys vuords PSRS sastuova vaļstim saistejuos ar slovonū Uogris rajona kolhozu “Lāčplēsis’’. Nanūlīdzami, tautys dyžonuma, drūssirdeibys i aizstuova pret ībruciejim simbols vysūs laikūs ir bejs īdvasmys olūts radūšajā pasaulī.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Mar
24
Pīk
15:00 Osvalda Zvejsalnieka pīmiņai veļ... @ Leivuona stykla i amatnīceibys centrs
Osvalda Zvejsalnieka pīmiņai veļ... @ Leivuona stykla i amatnīceibys centrs
Mar 24 @ 15:00 – 17:00
Leidz 13. apreļam Leivuona stykla i amatnīceibys centra izstuožu zālē apsaverama Osvalda Zvejsalnieka (1944-2022) gleznīceibys izstuode “Māja pie Daugavas”, informej centra puorstuove Kristīne Lipkova. 24. martā 15.00 stuņdēs paradzāta ari muokslinīka pīmiņai veļteita sasatikšona. Marts[...]
16:00 Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Mar 24 @ 16:00 – 17:30
Pīktdiņ, 24. martā, 16.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā piec div nedeļu intensiva dorba studejuos tiks atkluota 11. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuode i sveikti tuo dalinīki. 11. Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs nūteik[...]
18:00 Kina “Janvāris” @ Preiļu 1. pamatškola
Kina “Janvāris” @ Preiļu 1. pamatškola
Mar 24 @ 18:00 – 19:45
1991. gods janvars. Piec školys beigšonys Jazis navar izlemt, kai dzeivuot tuoļuok. Draud īsaukšona Padūmu armejā, veidojās pyrmuos nūpītnuos attīceibys. 90. godu suoku bohema, paaudzis protests. Latvejā tikom turpynojās ceiņa par vaļsts naatkareibu, padūmu milicejis[...]