Suomu Kalevala vys vēļ īdvasmys olūts

Suomu Kalevala vys vēļ īdvasmys olūts

Apkūpuoja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Latvīšim – Luočpliess, suomim – Kalevala. Pasauļa slovonais nacionalais eposs “Kalevala” ir palics par īdvasmys olūtu i pošā Suomejā, i tuoli aiz juos rūbežu. Eposs tulkuots vaira kai 100 volūduos, ari 1924. godā latvīšu volūdā, kū padarejs rakstnīks i sabīdryskais darbinīks Linards Laicens. Eposs ir bejs i vys vēļ ir pamats daudzim muokslys i literaturys dorbim, bet eposa personažu i vītu nūsaukumi jau dominej uzjāmumu i zeimynu vuordūs.

Pošim suomim ir nazcik atpyutys vītys i vīsneicu nūsaukumi Kalevalys vuordā. Vīnā nu taidu īsagrīžūt “A12” radūšajai grupai, kas apceļuoja Suomejis zīmeļdaļu, apkolpojūšais personals pīzyna, ka ir lapni par sovys vīsneicys nūsaukumu. Tys ir suomu identitatis i tradiceju raksturuotuojs, goreiguo spāka i gudreibys aplīcynuojums. Juosoka, ka Suomejā eposs “Kalevala” ir izdūts daudzys reizis, tū papyldynojūt ar boguoteigu vizualū materialu. Literaturys olūti līcynoj, ka pyrmū reizi eposs izguoja 1835. godā, jū, pamatojūtīs iz suomu i kareļu fokloru i mitologeju, 15 godu garumā sastuodeja uorsts i filologs Eliass Lenrūts. Dorbs sastuov nu 22 795 pantu, kam nav vīnuota pamatsatura. Rūnys var skaiteit ari atseviški, giustūt īdvasmu par suomu folklorys i mitologiskū pasauli.

Suomejā sevkuru godu teik svynāta ari Kalevalys dīna, saukta par Kulturys dīnu ci ari Suomu dīnu. 28. februarī Suomejā pi ākom pleivoj vaļsts karūgs, aplīcynojūt īdzeivuotuoju patriotismu par sovu zemi i lapnumu par paguotnis davumu.

Latvīšu Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis’’ tulkuots vaira par 15 volūdom, pi mums izdūts vysmoz 10 reizis, pyrmū reizi pyrma 131 goda, prūti, 1888. godā. Tīsa gon, Latvejā Luočplieša dīna nateik svynāta. Pa reizei Luočplieša vuords pasaruoda kaida uzjāmuma ci īlys nūsaukumā. Padūmu laukūs itys vuords PSRS sastuova vaļstim saistejuos ar slovonū Uogris rajona kolhozu “Lāčplēsis’’. Nanūlīdzami, tautys dyžonuma, drūssirdeibys i aizstuova pret ībruciejim simbols vysūs laikūs ir bejs īdvasmys olūts radūšajā pasaulī.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]