Suomu Kalevala vys vēļ īdvasmys olūts

Suomu Kalevala vys vēļ īdvasmys olūts

Apkūpuoja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Latvīšim – Luočpliess, suomim – Kalevala. Pasauļa slovonais nacionalais eposs “Kalevala” ir palics par īdvasmys olūtu i pošā Suomejā, i tuoli aiz juos rūbežu. Eposs tulkuots vaira kai 100 volūduos, ari 1924. godā latvīšu volūdā, kū padarejs rakstnīks i sabīdryskais darbinīks Linards Laicens. Eposs ir bejs i vys vēļ ir pamats daudzim muokslys i literaturys dorbim, bet eposa personažu i vītu nūsaukumi jau dominej uzjāmumu i zeimynu vuordūs.

Pošim suomim ir nazcik atpyutys vītys i vīsneicu nūsaukumi Kalevalys vuordā. Vīnā nu taidu īsagrīžūt “A12” radūšajai grupai, kas apceļuoja Suomejis zīmeļdaļu, apkolpojūšais personals pīzyna, ka ir lapni par sovys vīsneicys nūsaukumu. Tys ir suomu identitatis i tradiceju raksturuotuojs, goreiguo spāka i gudreibys aplīcynuojums. Juosoka, ka Suomejā eposs “Kalevala” ir izdūts daudzys reizis, tū papyldynojūt ar boguoteigu vizualū materialu. Literaturys olūti līcynoj, ka pyrmū reizi eposs izguoja 1835. godā, jū, pamatojūtīs iz suomu i kareļu fokloru i mitologeju, 15 godu garumā sastuodeja uorsts i filologs Eliass Lenrūts. Dorbs sastuov nu 22 795 pantu, kam nav vīnuota pamatsatura. Rūnys var skaiteit ari atseviški, giustūt īdvasmu par suomu folklorys i mitologiskū pasauli.

Suomejā sevkuru godu teik svynāta ari Kalevalys dīna, saukta par Kulturys dīnu ci ari Suomu dīnu. 28. februarī Suomejā pi ākom pleivoj vaļsts karūgs, aplīcynojūt īdzeivuotuoju patriotismu par sovu zemi i lapnumu par paguotnis davumu.

Latvīšu Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis’’ tulkuots vaira par 15 volūdom, pi mums izdūts vysmoz 10 reizis, pyrmū reizi pyrma 131 goda, prūti, 1888. godā. Tīsa gon, Latvejā Luočplieša dīna nateik svynāta. Pa reizei Luočplieša vuords pasaruoda kaida uzjāmuma ci īlys nūsaukumā. Padūmu laukūs itys vuords PSRS sastuova vaļstim saistejuos ar slovonū Uogris rajona kolhozu “Lāčplēsis’’. Nanūlīdzami, tautys dyžonuma, drūssirdeibys i aizstuova pret ībruciejim simbols vysūs laikūs ir bejs īdvasmys olūts radūšajā pasaulī.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
22
Svā
vysu dīnu Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
May 22 vysu dīnu
Pasauļa latvīšu muokslys centra galerejā Ciesīs, Lelajā Školys īlā 6 da 22. maja apsaverama grafika Aleksandra Karpova (1953-1994) dorbu izstuode “Māksla kā ierocis”. Muokslinīks īt nu Latgolā zynomuos Volontu dzymtys, sovys dzeivis nūslāgumu pavadeja Rēzeknē, ari[...]
09:30 Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
May 22 @ 09:30 – 13:00
9.30 Sv. Mise Drycānu bazneicā, dzīd i spielej Stiernīnis dzīdūšī jaunīši 11.00 Drycānu kulturys nomā – koncerts “Kai bolta sudroba dzeiteņa”. Pīsadaleis vītejī kolektivi, Stiernīnis, Varakļānu i cyti sadraudzeibys kolektivi, Ilze Grēvele-Skaraine, “Dricānu Dominante” i[...]
11:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
May 22 @ 11:00 – 12:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
12:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
May 22 @ 12:00 – 13:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.