Jaunīši nu Krīvejis izalosa vuiceibys Igaunejis pīrūbežā

Jaunīši nu Krīvejis izalosa vuiceibys Igaunejis pīrūbežā

Roksta autors: Ināra Groce, žurnals “A12”

Igaunejis pīrūbežys piļsātuos Narvā i Rapinā dorbojās videjuos profesionaluos izgleiteibys īstuodis. Rapinā duorzkūpeibys škola i pīaugušūs izgleiteibys centrys, turpretim Narvys koledžā var apgiut informacejis tehnologeju i bilingvaluo pedagoga profeseju. Pādejūs godu laikā Igaunejis školuos izgleiteibu izalosa apgiut jaunīši nu Krīvejis.

Narvys koledžys direktore Kristīne Kalasa izceļ, ka tys ir īguvums situacejā, kod pīrūbežā sasamazynoj īdzeivuotuoju i jaunīšu skaits. Pitam, ceņteigī sābru zemis studenti roda veseleigu konkureņci vītejim, sastuodūt pat konkursu uzjimšonā. “Šudiņ ir nalels konkurss, bet daudzuos specialitatēs nav konkursa i teik pajimti vysi, kuri spiejeigi vuiceitīs. Tai kai mes uzjamam Krīvejis pylsūņus, konkurss ir palics izteiktuoks, vītejim ari vajag īspringt, partū ka pījamam kūpejā konkursā. Itūgod pamanejom, ka narvenīšim ir zamuokys viertiejuma baļlis īstuoju puorbaudejumūs kai myusu sābrim. Partū, ka mes uzjamam studentus nu Krīvejis, motivej vītejūs vuiceitīs lobuok i naatpalikt.”

Dīmžāļ nūmaļu izatukšuošona ir realitate, kura pastuov vysur, sasašaurynoj izgleitojamūs skaits, nazkod Narvys koledžā beja 700, niule 500 audziekņu. “Nu cytys pusis, Krīvejis izgleitojamī myus izgluob, partū ka studēt gribātuoju ir daudz. I vītejī, i Krīvejis pylsūni, īsastuojūt koledžā, nazyna igauņu volūdys taidā leiminī, kaids vjadzeigs, kab varātu studēt i īsasaisteit dorba tiergā. Zynomā mārā nav atškireibys, voi mes jamam Krīvejis pylsūni ci vītejū narvenīti vuiceitīs, igauņu volūdys zynuošonys obejim ir leidzeigys. Īguļdeitais dorbs, kab sagataveitu volūdys zynuošonys vajadzeigajā leiminī, ir leidzvierteigs. Tūmār Krīvejis jaunīši ir vairuok motivāti i struodoj pastuoveigi, bet vītejūs vajag viļkt aiz aušu i jī vēļ syudzēsīs, kab izavaireit nu igauņu volūdys eksamena.” Narvys koledžys vuiceibu spāki cer, ka vysi absolventi paliks piļsātā, partū ka Narvā ar dorbu nav problemu, Igaunejā tryukst školuotuoju, informacejis tehnologeju specialistu. Tok Rapinys pīaugušūs izgleiteibys centrys pīsaista pedagogus nu Krīvejis – stykla vitražu muokslineicu, kura reizi nedēļā apvuica vitražu muokslā mozpiļsātys interesentus. Rapinys Duorzkūpeibys tehnikumā vysmoz 10% studentu ir nu Krīvejis, kuri treju godu vuiceibu laikā apgiust igauņu volūdu i duorzkūpa profeseju, kab sovu karjeru i dzeivi veiduotu Eiropys Savīneibā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Kalenders

May
12
Pyr
all-day Izstuode “Latgolas rokstu gaismā” @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Izstuode “Latgolas rokstu gaismā” @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
May 12 all-day
Leidz 12. majam Rēzeknis Centraluos bibliotekys abonementā cyklā “Latviešu grāmatai 500” apsaverama tematiska izstuode “Latgolas rokstu gaismā”, kas veļteita Latgolys Kulturys centra izdevnīceibai.   Itūgod izdevnīceiba svietej pusopolu jubileju – 1. junī tai paliks 35[...]
16:00 Viktorijis Grappys izstuodis atk... @ Greiškānu pogosta kulturys noms
Viktorijis Grappys izstuodis atk... @ Greiškānu pogosta kulturys noms
May 12 @ 16:00 – 17:00
12. majā 16.00 stuņdēs Greiškānu pogosta kulturys nomā nūtiks Viktorijis Grappys akvareļu gleznu izstuodis “Sakrālais mantojums Rēzeknes novadā” atkluošona, kurā pīsadaleis muokslineica ar stuostejumu par izstuodis tapšonu. Apmaklātuojim byus vareiba baudeit MIKC Latgolys Muzykys i[...]
May
16
Pīk
16:00 13. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
13. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
May 16 @ 16:00 – 17:30
13. Storptautyskajā keramikys muokslys simpozejā pīsadola pīcpadsmit muokslinīku nu septeņu vaļstu: Viktorija Maroti (Viktória Maróti, Ungareja), Brita Dīrnesa (Brit Dyrnes) i Eivinns Solli (Eyvind Solli, Norvegeja), Teodora Cirakoglu (Theodora Tsirakoglou, Grīkeja), Narankhū Sukhburens (Narankhuu Sukhburen,[...]