Juoņa Pujāta kolekceja niule daīmama vysim

Juoņa Pujāta kolekceja niule daīmama vysim

Apkūpuoja: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Latgolys pūdnīceiba ir vīna nu spūdruokūs Latgolys tāla i Latvejis tradicionaluos kulturys zeimu, kas ir paaudžu paaudzēs caurausta i Latgolys pūdnīku dzymtuos, i calta gūdā vysaiduos muokslys izstuodēs, i meilāta godatiergūs Latvejā i uorpus juos.

Juoņs Pujāts teik pīzeits par Latgolys pūdnīceibys, myusu dīnu volūdā runojūt, lobuokū sabīdryskūs attīceibu specialistu i pūdnīceibys zynuotuoju. Nu 60. godu jis ir apceļuojs i izpietejs vysus pūdu meistarus, eipaši pīsagrīžūt Sylajuoņu pūdnīceibai, meklejūt atbiļdi par tautys muokslys fenomenu. “Keramika īmanis Pīters Vylcāns īsavuiceja kaituodamīs – vysu dorūt tai, kai redzēja dorom tāvu. Bet Sylajuoņu pogosta “Dūbēs” taidu puiškinu bejs borim. Sevkurā sātā zīmys vokorūs grīzdamuos dyuce keramikys ripis, škīzdamys muolu iz vysom pusem, tok cītys, mozgūs savylktys rūkys jū saturēja, kab īlyktu styngruos, harmoniskuos formuos. Roduos pūdi, madaunīki, krūzis. Ar pavuordi “Vylcāns” viņ pādejuos trejuos paaudzēs ir ap treisdesmit keramiku. Izstuodē keramikys izstruoduojumu dryuzmā skatīņs vysbīžuok apsastuoj pi siermuo meistara dorbu. Mūstās vaicuojums, kas tys ir par magisku spāku, kas ļaun jam vaļdeit par skateituojim. Atbiļdi atrast nav vīnkuorši. Ir pat teoretiki, kas pīzeist, ka tautys muoksla, tymā skaitā ari tautys keramika, ir kolektiva jaunradis dorba rezultats i atseviškom radūšom personeibom te ir nanūzeimeigs svors. Tok, vārojūt Polikarpa Vylcāna dorbus, vēļ i vēļreiz puorsalīcynojam, ka ari tautys muokslys vierteibys roda lelys personeibys, kas taipat kai Padebešu kolns izaceļ iz apleicejūs pakolnu burzmys. Saprūtams, ituos personeibys nav īdūmojamys atrauteibā nu tautys, taipat kai Padebešu kolns bez Latgolys augstīnis. I tūmār juo valdūneigais siluets osi īsazeimej vīnmuļajā apvuoršņa lūkā i ir tuolumā radzams pat nu pretejuo Rāznys azara krosta. Leidzeigi ir ari tautys keramikā. Ari ite ir tautys muokslys tradiceju montuojums i osi īzeimāti jaunradis izruovīni, kū veic spūdri talanti. Ap lelajim meistarim dryuzmejās seikuoki spāki, epigoni, pat vīnkuorši, gūdeigi omota pratieji, kas vuicuos, atkuortoj i variej meistara radeituos muokslys vierteibys.” (Pujāts Jānis. Polikarps Vilcāns // Zvaigzne. nr.12 (1969).

J. Pujāts dzeivis laikā veiduoja Latgolys pūdnīceibys kolekceju. Niule Latgolys pūdnīceibys tāva i muokslys zynuotnīka muosys dāls Mārtiņš Kronis ap 300 keramikys vacmeistaru i myusu dīnu ituo omota pratieju dorbus ir paduovynuojs Latgolys Kulturviesturis muzejam. Duovynuojums ir unikals ar taidu vacmeistaru dorbim kai Odums Kuopusteņš, Polikarps Černavskis, bruoli Ryuči, Juoņs Backāns, Polikarps Vylcāns, Andrejs Paulāns, Zagorsku i Ušpeļu dzymta, i ar taidu meistaru darynuojumim, kas da ituo muzeja kruojumā nav nimoz ci ir moz puorstuovāti – Juoņs Dubovskis, Ontons Peipāns. Pujātu dzymtys keramikys kolekcejā ir puorstuovāti dorbi, kurus Latgolys keramikys augšyncāluojs i zynuotuojs, ir kolekcioniejs i apsazynuojs nu vacmeistaru kai radzamus pūdnīceibys tradicejis paraugus Latgolā. Jamā ir ari poša J. Pujāta muosys Gabrielys Kronis i juos dāla Mārtiņa veiduotī dorbi, kurim ari nav svešys ituo omota prasmis. Vīns nu golvonūs Latgolys Kulturviesturis muzeja darbeibys vierzīņu ir tautys kulturys kanona saglobuošona nuokušajom paaudzem, pietejūt i saglobojūt Latgolys pūdnīceibai soveigū vysaidu laikapūsmu ītekmē. Vairuok kai 50 godus muzejā nūrit dorbs pi Latgolys keramikys kolekcejis mierktīceigys komplektiešonys, keramiku biografeju, pūdnīka omota i keramikys tapšonys procesu pietnīceibys.

Rēzeknis nūvodā i Latgolys Kulturviesturis muzejā sevkuru godu nūteik J. Pujāta suoktuos Latgolys pūdnīku dīnu tradicejis, tymā skaitā teoretiskī lasejumi par tautys lītiškuos muokslys vaicuojumim. Latgolys Kulturviesturis muzejā ir Latvejā i pasaulī leluokuo pastuoveiguo keramikys ekspoziceja “Muola i guņs puormejuos radeitais breinums”.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
10:00 Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
May 8 @ 10:00 – 14:00
Diskuseju cikls "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu radūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu ciklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]