Jaunais pīdzymst rūbežlinejuos

Jaunais pīdzymst rūbežlinejuos

Roksta autors: Ināra Groce, žurnals “A12”

Latgolys piļsātys Rēzekne, Leivuons i Daugovpiļs padūmu laikā tyka veiduotys kai industrializacejis centri, kurymūs tyka atvasts vysaidu tauteibu dorbaspāks nu draudzeigajom republikom. Vys vēļ piļsātys vidē i cylvāku dūmuošonā nūteik ituos industrializacejis puoreja iz postindustrialu attīksmi i jaunu dzeivis vidi.

Vyssavīneibys ryupneicu telpys teik voi nu puorveiduotys, voi nūvuoktys graustūs. Na vysod teik izvārtātys ituos industrialuos telpys resurss, kuru var puormeit par piļsātu prīškrūceibu i unikalu radūšū puduru atteisteibys punktu. Ari Igaunejis Narva pieckara periodā beja industriala piļsāta, dorbojās daudzys Vyssavīneibys nūzeimis ryupneicys. Tok, atškireibā nu Rēzeknis ci Daugovpiļs, lela daļa ryupnīcyskuos darbeibys ir saglobuota, piļsātys industrialajā teritorejā dorbojās 45 uzjāmumi, kuri ir apvīnuoti Tehnoparkā. Skandinavu, vuocu uzjiemieji dorbojās zam vīna jumta i tū ir nūorganiziejs nazkodejais uodys fabrikys vacuokais meistars – Aleksandrs Broks. Pats voda akceju sabīdreibu “Nakro”, kura ražoj augstys kvalitatis uodys izstruoduojumus, eksportejūt 85% produkcejis. Austrumnīcyskuo uzstuojeiba i riska pasajimšona apvīnuojumā ar Sanktpīterburgā i Amerikā dabuotu izgleiteibu, eiropeiska volūdu zynuošona ļaun radeit rītumnīcysku vidi, izmontojūt atstuotuo ryupnīcyskuo montuojuma resursu. Aleksandrs pīzeist, ka veiksme īt rūku rūkā ar puormeju vadeibys spiejom. “Mani pīrunuoja byut par direktoru, partū ka fabrikai draudēja bankrots. 1995. godā te struoduoja 800 cylvāku, īprīškejais direktors pīraksteja atlyugumu i nūbrauce iz dzymtū Boltkrīveju. Es beju tys, kuram juoizīt bankrota ceļš, juosajam vysi puormatumi. Nu pagaidu direktora es te direktors asmu jau 25 godus,” par sovu dorbu uodys ražūtnē stuosta Aleksandrs. Baltejis vaļstīs ekonomikys puorstrukturizacejis process nūritēja leidzeigi – lelūs ryupneicu sliegšona, bezdorbs, dorbam jaunajūs apstuokļūs īprškejī vadeituoji nabeja gotovi. 90% vyss ir atkareigs nu vadeibys, pīzeist Aleksandrs. “Pyrmūs 10 godus maņ nabeja nivīnys breivdīnys, reizem te pat nakšņuoju. Teoretiski zynuoju, kas juodora, bet kai itaidā situacejā reikuotīs – tū maņ nabeja vuicejuši. Pyrma tuo Narvā i kūpumā vysā Igaunejā tik leli uzjāmumi vēļ nabeja bankrotiejuši, tys beja naīrosti. Lelu uzjāmumu bankrots vāluok gon jau beja normala paruodeiba.”

Aleksandrs pīsaisteja finansiejumu, kab izdzeivuotu: leluos teritorejis sadaleju cehūs i laukumūs. Dīnā ass rakstejs pa 500 e-postim iz cytom vaļstim, prasejs investorus i uzjāmumus. Iz vīnu tyukstūšu viestuļu atsasauce tikai vīns interesents. Aleksandrs stuosta, ka sūli pa sūļam suoce izīrēt i pīmāruot telpys investoru vajadzeibom, paguoja vysmoz 9 mieneši, kab īkuortuotu dorba vidi.“ Mums beja ari politiskuos dūmstarpeibys, partū ka te ir daudz krīvvolūdeigūs. Varaams, politiki nu tuo beiduos. Beja juoizveidoj speciala strategiska komiseja, kuramā byutu specialisti. Bet pi mums vysu nūsaceja politiskī spāki – ministri i premjerministri, kuri ekonomikā nikuo nasaprota. Tys ir paradokss. Niule ir drupeit lobuok. Ka itūreiz byutu zynūši ekonomisti, jī paleidzēja. Ka tev drupeit pīpaleidz maut, tu suoc tū dareit lobuok. Bet nūsleikušu ir daudz gryušuok izgluobt. Ari direktori atsluoba. Jī beja pīroduši struoduot piec komandys. Vajadzēja dūmuot pošim, tok tai jī nabeja pīroduši. Daži ryupneicu leidzekļus izmontuoja sovom vajadzeibom: izcēle privatsātys. Bet es jiemu miļzeigus kreditus, kab pīsaisteitu uzjiemiejus. Es puorvylynuoju daudzus nu Skandinavejis vaļstu, partū tī struodnīkim ir leluokys olgys. Myusu zamuos olgys jim beja izdeveigys. Dareju lelu reklamys dorbu, te bejuši ari viestnīki. Niule Tehnoprakā ir uzjāmumi ar uorzemu investorim: Zvīdrejis, Suomejis, Lelbritanejis, ari Krīvejs, jimā struodoj ap 1600 cylvāku.”

Niule jau ir rodusēs puorlīceiba, ka pīrūbežys piļsāta dzeivuos. Narvā ryupnīciskī uzjāmumi sasadorboj ar radūšim cylvākim, teik organizāti festivali, pīsaisteiti turisti i nu rītumu, i austrumu. 50 tyukstūšu piļsātu Igaunejis prezidente div reizis godā ir izalasejuse par sovu dorba piļsātu. Ka vaļdeiba iz pīrūbežu suoc vērtīs pozitivuok i atbolsta, tod rūnās pozitivys puormejis. Narvā sasadur div i pat treis kulturys telpys, – nu vīnys pusis igauņi, nu ūtrys krīvu kulturys telpa, kura pasapyldynoj ar Eiropys izpratni i Eiropys dimenseju. Taiduos vītuos, kur kulturys sasaskar, nūteik voi nu sasadūršonys, voi rūnās inovacejis i jaunys idejis. Itūšaļt Igaunejis sabīdreiba nu postindustrialuos Narvys ir nūskaņuota inovacejom i jaunom vāsmom, jaunam redziejumam, kur krīvu-igauņu kulturu īlikt Eiropys rameiti i radeit koč kū, kas itūšaļt naeksistej i kū pasauļs napazeist. Na viņ inovacejis ekonomikā, bet ari kulturā. I socialūs rysynuojumus, partū ka tys parosti nūteik jūmuos, kur sasateik kulturys.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars