Kur dzymst vairuok bārnu?

Kur dzymst vairuok bārnu?

Roksta autors: Ināra Groce, žurnals “A12”

Reizē ar cylvāku skaita sasamazynuošonu, Eiropys Savīneibys normativī planavuošonys dokumenti izceļ centralizacejis napīcīšameibu – finansiejums teik īguļdeits lelajūs atteisteibys centrūs i konglomeracejuos, partū ka resursu koncentriešonuos roda efektivu ekonomiku. Itaida tendeņce vārojama vysu Baltejis vaļstu nuokūtnis strategejuos – i uorejais, i vaļsts finansiejums teik leluokajūs atteisteibys centrūs.

Narvys koledžys direktore Kristīne Kalasa pīzeist, ka tys ir pretrunā ar demografejis veicynuošonu. “Lelpiļsātuos vysu varēs puorbaudeit, cylvākus saskaiteit, transporta sistemu labi izstruoduot, bet ilgtermeņā tys struodoj pret sabīdreibu. Demografejis problema natiks rysynuota piļsātuos. Piļsātuos dzymst mozuok bārnu, kū mozuoka dzeivis telpa, tū mozuokys saimis. Kab Tallinā izaudzynuotu treis bārnus, tys nūzeimej četru ustobu dzeivūkli, kurs gon tū var atsaļaut? Tei ir izteikta saikne storp urbanizaceju i dzimsteibys sasamazynuošonu, izteikta korelaceja vysuos vaļstīs, kū tyvuok centram, tū mozuokys saimis. Ka Baltejis vaļstis grib leluokys saimis i izdzeivuot, vajag panuokt, kab ari mozuos piļsātuos i lauku teritorejuos dzeive byutu sakuortuota. Vajag investēt vairuok uorpus golvyspiļsātu, tū eirocentu, kurs ir investāts transportā Tallinā ci Narvā, navar saleidzynuot, jī nav leidzvierteigi. Narvā vajag divreiz vairuok investēt. Bet tys ilgtermeņā dūs tū, ka Narvā byus kupluokys saimis, kurys struoduos i moksuos nūduokļus. Tys ir redziejums 50–60 godus nuokūtnē, tei ir patīsuo investiceja. Parkū Narvā div reizis vyss ir duorguoks, tod vajag optimizēt kai Tallinā, pīzeist politiki. Tys šudiņ izaver racionali, bet piec 50 godim byus rezultats, ka vysi pīrūbežys i mozpiļsātyas pamess i nūbrauks paceli nu Narvys. Politikā tū ir byutiski saprast, partū ka politiki dūmoj viņ četrus godus iz prīšku, tyvojās vieliešonys i ir juoatsaruoda.”

Procesi sabīdreibā napasakuortoj pošvaļdeibys i Saeimys vieliešonu ritmam. Juosariekinoj, ka daudzi procesi sabīdreibā ir cīš ilglaiceigi i namiteiguos reformys jūs nagativi ītekmej. Igaunejā jau ir pīsaruodejs, ka nareali veiduot reformu izgleiteibys jūmā i ruodeituojus analizēt piec četrim godim. Vajag pagaideit paaudzis pūsmu, kura pabeigs školu, viņ tod var vērtēt reformys lītdereigumu. Piļsātom pīrūbežā ir juoizmontoj tuos prīškrūceibys i resursi, kuri te jau atsarūn. Narvā Krīveja ir rūkys attuolumā, tū var aptausteit i īraudzeit, tys ir turistim lels pīsaviļkšonys punkts. Kristīne Kalasa cer, ka piļsātai suoksīs tī laiki, kod krīvu volūda paliks par vierteibu i izaugsmis kapitalu. Rūbežlinejuos volūdu var izmontuot, kab radeitu lobkluojeibu, puormeit par pozitivū pusi, stypru realitati, storptautysku piļsātu skandinavim, krīvim, anglim, igaunim. Vaļdeiba ir atzeimiejuse Narvys eipašū nuokūtni, izvierzejūt piļsātu par Eiropys Savīneibys kulturys golvyspiļsātu 2024. godā. Itūšaļt Narva vēļ viņ tūp – ir eiropeiski lelveikali i puordevieju laipneiba, tryukst pīmīleigu kafejneicu, atpazeistamu festivalu, omuleigu vīsneicu i īlu arhitekturys. Piļsāta ir svaigs audaklys, kab radeitu cytu – jaunu nuokūtni. Kai pīgrīzt viereibu i likt īraudzeit atteisteibys potencialu Latgolys mozpiļsātuos?

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars