Dzeive kvarbatku lūgu ritmā

Dzeive kvarbatku lūgu ritmā

Apkūpuoja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Ludzys nūvoda “Zvaigznīšu” sāta ir paraugs kūka montuojuma atjaunuošonai. Uzjiemiejs Vilnis Gavars bīži viņ dorba nedelis nūgalis pavoda Lelūs Žureilu (Lielo Žurilu) cīmā. “Kod nūpierkom itū sātu, jamā vaira nivīns nadzeivuoja. Īprīškejais saiminīks Nikolajs myužeibā beja aizguojs pyrma pīcu godu. Ka izreiz naizlyktu jumta, tod āka byutu sabrukuse. Jei puorvasta nu cīmata, tai saucamuos krīvu dzeraunis viņ 1938. godā, kū aplīcynoj meistaru īroksts, atrasts, jaucūt vacū, vaira nagluobamū verandu. Puorvastuo ākys daļa ir datejama ar vysmoz 1800. godim, i jai ir viņ div mozi lūdzeni. Sovutīs 1938. godā pībyuvātajai jau ir standarta lūgu aplūdys, jaunais lūgu dalejums i leluoks jūs skaits: četri vīnā ustobā. Izcēlem jaunu verandu, atstuojūt vacuos spāris. Kod 1938. godā pabeidze ceļt āku, īstateja kūkus. Niule bārzi i eglis ir 80 godus vaci.”

Jaucūt vacū klieti, saiminīki maisā nagaideiti atroda puorvastuos sātys dalis lūga originaluos kvarbatkys. Par kvarbatku nazkodejū asameibu līcynuoja ari izbaliejums iz fasadis. Piec originalajom kaiduos Leldīnis breivdīnuos tyka izveiduotys precizys kopejis. Vysmoz 1800. godūs izveiduotuos originaluos kūka lūgu kvarbatkys niule ir eksponātys darbneicā pi grīstu, bet div vacī lūgi atpakaļ ir sajāmuši originaluos kvarbatkys precizuos kopejuos. Tai kai lūgi izmārūs ir dažaidi, sevkuru kvarbatku daguoja taiseit individuali. Piec Pētera Blūma saceituo, itom kvarbatkom ir krīvysks roksts, partū daudz līktu detaļu. Latgalīšim vairuok byutu geometriskys figurys. Nav jau nikaids breinums, partū ka nu sātys Boltkrīveja ir 20 km attuolumā, Latvejis–Krīvejis rūbežys Terehovys rūbežkontrolis punkts viņ 14 km. Kvarbatkom kruosu izalaseita neitrali palāka. Kvarbatkys vīgli saglobuot, partū ka vīns meistars guoja i taiseja vysom cīma sātom. Partū juos beja cīš leidzeigys, ka atsaškēre, tod drupeit.

Sovutīs ākys daļai, kas calta 1938. godā, lūgim nav kvarbatku. Tys ir paguojušuo godu symta 30. godu standarts, kas soveigs tuo laika jaunbyuvem: lakoniski i moderni, valda minimalisms. “Kū var saglobuot, tū vajag saglobuot. Vajag vuiceitīs naizsvīst, vysmoz tū nadareit izreiz, bet nasasteigt, atlikt itū lāmumu. Īsaguodojūt eipašumu, padzeivuot ar vacū, pasavērt, kai tys funkcionej. Vajag byut respektam pret lītom. Bīži viņ saglobuošonai tryukst īškejuos kulturys, kurai nav nikaida sakara ar kulturys ci viesturis vuiceibu. Svareigi ir naplēst nūst, bet lobuok izlikt koč kū viersā. Kod daīs laiks, izlyktū varēs nūjimt. Golvonais – naīsvīst guņskurā, kas byus nagluobami. Lobuokais, kū var izdareit, ir nadareit nikuo.”

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Kalenders

May
2
Sai
all-day Keramikei i pedagogei Janīnai Gr... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Keramikei i pedagogei Janīnai Gr... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 2 all-day
Atguodojūt myužeibā nūguojušū izcylū keramiki i pedagogi Janīnu Gribusti (1940–2025), teik reikuota juos školānu rodūšūs dorbu izstuode. Tai kai J. Gribuste beja ilggadeja Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys pedagoge i Keramikys nūdalis vadeituoja, tod vairuokys keramikys[...]
19:00 Izruode “Kāzas Latgalē” @ Ūgris nūvoda kulturys centrys
Izruode “Kāzas Latgalē” @ Ūgris nūvoda kulturys centrys
May 2 @ 19:00 – 21:00
Izruodis centrā – popularais akters Imants Strads kūpā ar sovim atraktivajim teatra kolegim, kuri skateituoju ocu prīškā izspielēs Latgolys kuozu naparadzamuos i vysod jautruos nūtikšonys. Kuozu vadeituojs: Imants Strads. Lūmuos: Raimonda Vazdika, Elīna Bojarkina voi[...]