Mīlesteibys kruosu eliksirs gleznuos

Mīlesteibys kruosu eliksirs gleznuos

Sagataveja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Gleznuotuojs Osvalds Zvejsaļnīks dzims 1944. goda 21. martā Varakļuonūs. Bierneibys godi pavadeiti dzymtajā sātā Rēzeknis nūvoda Nagļu pogosta Zvejsoluos. Muokslinīks absolviejs Latvejis Muokslys akademeju. Nu 1970. gods struodoj Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolā, nu 1993. gods ir Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys direktors, paraleli ari Latvejis Muokslys akademejis profesors. Jis ir Treju Zvaigžņu ordiņa viersnīks, bejs 7. Saeimys deputats.

O. Zvejsaļnīks ir pīsadalejs vaira kai 60 vītejuo, vaļsts i storptautyskuo mārūga izstuodēs, sareikuotys vysmoz 30 personalizstuodis. Gleznuotuojs kotru godu dūdās iz vairuokim muokslinīku plenerim, tai Latgolys vierteibys atainojūt sovuos gleznuos.

Latvejis Zynuotņu akademejis prezidents Ojārs Spārītis par O. Zvejsaļnīku soka: “Na par kotru myusu draugu voi paziņu mes spātu drūši saceit, ka jis mīļoj muokslu, dzeivi i cylvākus. Bet redzīs, ka par Osvaldu Zvejsaļnīku daudzi, kuri jū pazeist, varātu saceit, ka taišni tai ari ir. Ir cīš labi juopazeist sova Zylūs azaru zeme, kab jū īmeiļuotu. I ir juobyun ar mīlesteibu apduovynuotai muokslinīka dvēselei, lai vairuok par vysu grybātūs gleznuot, pīmāram, Kruoslovys pakolnus, bazneicys jūs viersyutnēs, nazkod varonūs grafu Plāteru rezideņci, barokalim jumtu izlīkumim rūtuotus tierdzuonu nomus i kūkgrīzuma kvarbatkom pīpiļdeituos kūka āku fasadis, i vysu tū radzātu atspeidam Daugovys lūku i teirūs dabasu zylumā. Osvalda acs i rūka naklaideigi izraun dzeļvērtis astei kaidu kūšu spolvu, i sirds izškierdeibā īsvīž jū gleznys audaklā. Kab īnyrtu kruosu straumē, jis kas gods atsagrīž Kruoslovā i ļaun kotram godalaikam kotru reizi nu jauna sevi pavadynuot, kai ka tū vysu radzātu pyrmū reizi.”

O. Zvejsaļnīka jubilejis izstuodis itūgodd nūtiks vairuokuos vītuos Latgolā. Eipaši muokslinīks teik gaideits pleneru reikuotajuos vītuos, i juos ir gondreiž vysys Latgolys piļsātys i vairuoki pogosti. Pyrmuos jubilejis izstuodis byus jau apsaveramys Osvalda dzimšonys dīnā: 21. martā izstuode tiks atkluota i Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolā, i Latgolys Kulturviesturis muzejā.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
24
Cat
19:00 Jura Ostrovska 40 godu jubilejis... @ Mozuo Ludzys azara krosts
Jura Ostrovska 40 godu jubilejis... @ Mozuo Ludzys azara krosts
Jun 24 @ 19:00
Jura Ostrovska 40 godu jubilejis koncerts "Hej, bruoļ, latgalīt" @ Mozuo Ludzys azara krosts
24. junī 19.00 stuņdēs grupys “Dvinskas muzikanti” dalinīks Jurs Ostrovskis svieteis sovu 40 godu jubileju ar koncertu Ludzys azarā. Grybātuoji ir aicynuoti nūsadrūsynuot ar piknika pakluojenim i īt iz Mozuo Ludzys azara krostu, lai varātu[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]