Raiņa “iztaku” meklejūt

Raiņa “iztaku” meklejūt

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Myusu tautys dižgors Raiņs ari ir pa pusei sieļs, partū ka dzims Dunovys pogosta “Varslavānūs” i vysu sovu saulainū bierneibys laiku da pat 16 godu vacuma ir pavadejs Augšzemē – vysupyrma Tadenovā, tad Raņdenē i vysbeidzūt Berkenelē. Mozuo Juoneiša tāvs Krišjānis Pliekšāns beja vysai kolorita personeiba – dzims Zemgalē, Steļpis pogostā, cielīs nu klaušu zemnīku, bet piec omota bejs bondars. Nūpreciejs Dārtu – gona puortykuša Zemgalis saiminīka meitu i obeji puorsacāluši iz dzeivi Augšzemē, kur Krišjānis vysupyrma palics par krūdzinīku, bet piec tam – par muižu reņtnīku.

Daugovpiļs pīvuortē nazkod atsaroda Raņdenis pusmuiža i jū Pliekšāns reņtēja treis godus (1869–1872) – Raiņa tāvs bejs izveiceigs biznesmeņs i vysod muociejs dabuot, ka juo puorvaļdeitajuos saimisteibuos ekonomiskī ruodeituoji strauji pasalobuojuši i par peļņu navariejs syudzētīs. Pīmāram, Raņdenē, kas izvītuota drupeit lejpus piļsātys Daugovys kreisajā krostā, zeme beja cīš augleiga, partū ka atsaroda applyustūšajā Daugovys palīnē – kai Egiptē pi Nilys tī regulari nūsaguļsneja augleiguos dyunis. Raņdenē Krišjānis jēmēs ni pa jūkam – pusmuižai pībyuvēja klāvu i klieti, sovutīs pļovā aiz leluo klāva atsaroda reja – tī gondreiž sevkuru godu pavasara polūs tyka pagluobti lūpi i īdzeive.

Tūlaik natuoli tyka byuvāta dzeļžaceļa lineja iz Panevežu i apleik nūtyka lela rūseiba, ari strauji augūšajā Dinaburgys piļsātā i cītūksnī beja lobs lauksaimnīceibys preču nūīts, eipaši rudinī. Pliekšāns gataveja daudz sīna, partū ka bejs lels zyrgu mīļuotuojs, i seviški daudz audzēja kuopustus, kurus puordeve armejai – cītūkšņa karaveiri paleidziejuši jūs nūvuokt, braši cārtūt kuopostu golvys ar sovim zūbynim. Raņdenē bīži pīstuoja plūstnīki, kuri pludynuoja kūkus nu Boltkrīvejis da Reigys – jī tyka seitai pabaruoti i Pliekšāna moks palyka vēļ bīzuoks.

Bārnu školom vacais Pliekšāns naudu nav žāluojs – pamatizgleiteibu nuokušais latvīšu tautys tribuns dabuoja Greivys vuocu školā, bet videjū izgleiteibu – prestižajā Reigys piļsātys gimnazejā i izreiz piec juos absolviešonys īsastuoja Pīterburgys universitatis Juridiskajā fakultātē. Vosorys breivlaikus gimnazists i vāluok ari students vysod pavadejs tāva sātā i itūreiz jau Latgolys pusē – vysupyrma Vasiļovā, vāluok Juosmuižā. Tok tāva biznesu Jānis nav gribiejs turpynuot – jū interesēja smolkuokys materejis par zemis dorbim i moka bīzumu. Mes vysi labi zinim, ar kū tys beidzēs – Krišjānis paglobuots Daugovpiļs luteraņu kopūs, juo sīva Dārta – Vitebskā, bet pats Tautys dzejnīks atsadus sovā vuordā nūsauktajūs kopūs Reigā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars