Sagataveja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Tei byus gruomota par vīnu nu spūdruokūs piļsātu ainovu i sadzeivis žanra gleznuotuoju 20. godu symta 30. godūs, industrialuos ainovys pamatlicieju latvīšu gleznīceibā – Arvīdu Egli.

Ideja pīdar Rēzeknis muokslinīku kūpai, kuru voda muokslinīks, profesors Osvalds Zvejsalnīks. Zynomā mārā tei byus trilogejis pādejuo gruomota, partū ka da ituo jau izguojušys gruomotys par muokslinīkim Francisku Varslavānu i Vitāliju Kalvānu. Ari ituos gruomotys autore byus muokslys zynuotneica Irēna Vilčuka. Trilogejis pamatā pietejums par Latvejis gleznīceibys vierzeituojspākim i jūs īguļdejumu Latgolys gleznīceibā. Tai planavuotuo gruomota “Arvīds Egle Latvijas glezniecībā” ir byutisks turpynuojums īsuoktajam dorbam.

Kai stuosta Irēna Vilčuka, muokslinīks, pedagogs, profesors A. Egle, dorbuodamīs stuojgleznīceibā, vīnleidz veiksmeigi gleznuojs lauku i piļsātys ainovys, žanra kompozicejis, portretus, klusuos dobys. Pīsagrīzs monumentalajai gleznīceibai, akvarelim, ari gruomotu grafikai i plakatu muokslai. Muokslinīks dzims Zemgalis pusē i “nav latgalīts, i rēzeknīts ir viņ aiz najaušeibys”– kai raksteja J. Viļumainis, tūmār ar Rēzekni saistuos muokslinīka bierneibys i jauneibys godi, juo radūšuo suokūtne. Ite radeitī dorbi dreiži pamaneiti izstuodēs Reigā, īkļauti latvīšu muokslys izstuodēs uorzemēs.

1975. godā A. Egle Latgolys Kulturviesturis muzejam (tymā laikā – Rēzeknis Nūvodpietnīceibys muzejam) paduovynuoja 61 gleznu i vēļ Rēzeknis 10 cytom organizacejom ī īstuodem. Koč ari daudzi agreimī dorbi guoja būjā Ūtruo pasauļa kara godūs, kolekcejā īkļauti 14 treisdasmytūs godu audakli. Muokslinīka boguoteigais davums ir apsaverams ari Rēzeknis Muokslys noma patstuoveigajā ekspozicejā.

Planavuots, ka gruomota par A. Egli pi skaiteituoju varātu tikt ituo gods beiguos.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.