Bozova – dzeļžaceļa erys suokums Latgolā

Bozova – dzeļžaceļa erys suokums Latgolā

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

1860. gods novembrī teik atkluota satiksme pa Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļa magistralis pūsmu Ostrova–Dinaburga – pyrmū reizi ari Latgolys dzymtcylvāks radz dzeivu viļcīni i puorsakrysta. Jau paseņ breivais vydzemnīks i smolkais reidzinīks nūteikti natic, ka jim da jaunuo tehnikys breinuma īpazeišonai byus juogaida vēļ vysmoz gods, kod beidzūt teik atkluota dzeļžaceļa satiksme maršrutā Reiga–Dinaburga.

Eisā laikā Dinaburga palīk par īvārojamu Krīvejis imperejis dzeļžaceļa mozgu, partū ka teik suokta viļcīņu satiksme ari ar Kauņu (1862), Vitebsku (1866) i Šaulim (1873). Tai pusgodusymta laikā piļsietnīku skaits pīaug apmāram pīcys reizis i 1913. godā Latgolys leluokuo piļsāta ar 113 000 īdzeivuotuoju jau puorspiej pošu gubernis centru Vitebsku.

Dzeļžaceļa rasšonūs i tuoļuokū atteisteibu Latgolā 19. godu symta 2. pusē nūsaceja izdeveigais regiona geografiskais stuovūklis i Krīvejis imperejis politiskuos, ekonomiskuos i militaruos interesis. Kaida legenda viestej: kod projektātuoji pavaicuojuši Nikolajam I, ci slīžu plotumam krīvu cylvāka ārtuokai ceļuošonai nav juobyun leluokam kai uorzemēs, monarhs izbreineits puorvaicuojs: Нах… шире? (natulkojama fraze krīvu vol. — I. M.). Vaicuojuma zeime sarunys protokolā asūte pagaisuse i vēļ myusu dīnuos slīžu plotums vysā postpadūmu telpā (1524 mm) naatbylst Vokoreiropys standartam (1435 mm).

Malnovys pogosta Bozovā asūšuo Kuorsovys dzeļžaceļa stacejis āka, varams, ir vysvacuokuo Latvejā, tok naskaitomūs remontu deļ pagaisynuojuse leluokū daļu dekoru i vysai moz atguodynoj 19. godu symtā caltu ceļtni. Varbyut latgalīšu muzykaluos apvīneibys “Kapli“ i “Dabasu durovys“, kas vysmoz ar vīnu kuoju ir dzymuši bozovīši, itū viesturis faktu īmyužynuos sovā dailradē, kai “Borowa MC“ sovulaik pasamaneja aktualizēt senejuo Maltys cīma nūsaukumu.

Juodasoka, ka nūzeimeiga lūma Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļa izbyuvē ir īvārojamajam pūļu izceļsmis byuvinžineram Stanislavam Kerbedzam (1810–1899), kuram Latgolā pīderēja Rībeņu i Lūznovys muižys. Jis beja pyrmais inžiners Krīvejā, kurs formulēja tyltu arhitektoniskuo rysynuojuma priņcipus, ir projektiejs ari dzeļžaceļa tyltu par Daugovu Dinaburgā, bet 1857. godā atkluotais dzeļža tylts par Lugys upi Krīvejā tūlaik tyka pīzeits par perfektuokū itaida tipa byuvi vysā Eiropā.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars