Kai veicynuot latgalīšu literaturys atpazeistameibu?

Kai veicynuot latgalīšu literaturys atpazeistameibu?

Roksta autore: Gunta Ločmele, portals lakuga.lv

Pādejūs godu laikā eipaša viereiba teik veļteita latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonai i latgalīšu literaturys popularizeišonai na viņ Latgolā, tok ari puorejā Latvejā. Latgalīšu autori vysbīžuok roksta dzeju, stuostus i lugys. Tūmār ar raksteišonu viņ napīteik, kab atrostu sovu auditoreju. Myusu dīnu tehnologeju laikmatā pīprasejums piec drukuotuos literaturys palīk mozuoks, partū sevkuram autoram aizviņ vaira juostruodoj gon pi sova literaruo dorba kvalitatis, gon pi publicitatis. Kab izzynuotu, kai veicynuot latgalīšu literaturys atpazeistameibu Latvejā, portals lakuga.lv vaicoj vīdūkli literaturzynuotnīkim i pošim rakstnīkim.

Juoņs Joņevs, latvīšu rakstnīks, romana “Jelgava 94” autors:

Maņ ruodīs, ka latgaliskuo interpretaceja puorejā Latvejā kūpumā uzaloboj. Latgalīšu volūda vaira nav specifiskys sabīdreibys kuortys signals. Par pīvadumu, Raiņa tulkuotajā “Karalī Līrā” vīns nu varūņu, izalīkūt par zemnīku, suoc runuot latgaliski, ci vēļ naseņ vysaida ranga komiki izalyka runojam “tikai latgaliski”, partū ka “latgaliski=smīkleigi”.

Maņ grybātūs saceit, ka “nalatgalīši” suoc mīļuot latgaliskū. Daudzus īdvasmuojs Gunāra Indričāna episkais humors. Latgalīšu volūda savaldzynuojuse krītnū zemgalīti Kārli Kazāku. Ari Latvīšu literaturys Goda bolvai pādejūs godūs nominātys div latgalīšu gruomotys – Ilzis Spergys “Dzeiveiba” i Raibuo “Pistacejis”, kurys prezentacejis pasuokums kulturvītā “Bolderāja” savuoce kūpā na viņ latgalīšu volūdys entuziastus. Vēļ taids nūvāruojums nu aizguojušuos vosorys – kaidu šaļti beja taids fenomens kai Lapeņu īlys koloneja aba dzejis komuna naparostā vītā. Tī maneju devizi “Latgalizē!”. Kū tys nūzeimoj, da gola nasaprotu, tok īsazeimoj teņdeņce – latgaliskais palīk par zeimulu.

Gryuts saceit, kas vad pi plašys latgalīšu literaturys atpazeistameibys, tok niule, ar latgalīšu literaturys zynomu aktiviziešonūs, pasaruoda ari jauni vaicuojumi. Par pīvadumu, kai puorlikt latgaliski raksteitu literaru tekstu. Juovaicoj mierķa volūdys variants, kai, puorlīkūt Heli Laksonenas dzeju, tū dareja Gundars Godiņš, ci juopuorlīk iz literarū volūdu, pastreipojūt latgalīšu volūdys vīnleidzeibu. Taipoš rūnās vaicuojums, voi latgalīšu volūda juolītoj, attālojūt viņ Latgolys i latgalīšu realejis, kai tys dareits, Nikolaja Gogoļa “Revidentu” adaptejūt par “Revidentu Sylagolā”. Vēļ palīk ari vaicuojums, voi latgalīšu volūda palīk viņ mozūs formu volūda i kas ir itaidys teņdeņcis cālūņs – raksteituojs ci skaiteituojs.
Vaicuojumi ir, tok atbiļžu nazynu. Mums ar latgalīšu volūdu ir vysai romaņtiskys attīceibys – tikai mīļojam, tok na da gola pazeistam.

Maija Burima, akademike, Dr. philol., Daugovpiļs Universitatis profesore i “Austrumlatvejis literaruos akademejis” vadeituoja:

Latgalīšu volūdā rokstūšim autorim i izdeviejim juodūmoj par rakstnīceibys strategejom – kaidai mierkauditorejai literarais dorbs paradzāts, kas byus skaiteituoji, kaidā formatā dorbs tiks publicāts i kaida problematika tiks rysynuota. Ka latgaliski rokstūšais autors grib uzrunuot ari tūs, kuri naskaita latgaliski, juosekoj Latvejis tekstgrupys “Orbīta” (apvīnoj Latvejis krīvu autorus) ci leivu volūdā rokstūšūs literatu pīvadumam i leidza latgalīšu tekstim juoizdūd ari tulkojumi ci bilingvali izdavumi, kai ari juorauga īdzeivynuot multimedialus projektus. Plašuoku skaiteituoju auditoreju var pīsaistiet ar jaunim pajiemīnim, par pīvadumu, savīnojūt tradicionalūs literaturys žanrus jaunuos hibridformuos, tekstā atainuot vysaidys subkulturys i izmontuot cytys modernys, puorsteidzūšys i provokativys taktikys.

Kab izavaireitu nu regionaluos “īsakapsuliešonys”, rodusēs vajadzeiba paplašynuot latgalīšu literaturys koncepta rūbežus, īkļaunūt tuo izpratnē na viņ latgalīšu volūdu kai vīneigū pazeimi, kas nūsoka rakstnīka ci teksta pīdereibu latgalīšu volūdai. Pi latgalīšu literatyrys šķautnem pīskaitomi autori ar Latgolys ideņtitati, rakstnīki, kurī pīgrīž viereibu Latgolys tematikai, kai ari vysi literati, kuri roksta latgalīšu volūdā.

Asu secynuojuse, ka latgalīšu literaturys atpazeistameibu Latvejā i pasaulī sekmātu skaiteituoju lūka paplašynuošona. Vēļ vīns nu pajiemīņu ceļā iz vaļstisku i storptautisku rezonansi byutu orieņtiešonuos na viņ iz regionalū skaiteituoju, tok ari teksta problematikys paplašynuošona ar universalom temom. Tys sevkuram skaiteituojam dūtu īspieju ideņtificeitīs ar latgalīšu literaturys pīsaceitūs vaicuojumu spektru – filosofiski i religiski vaicuojumi par cylvāka eksisteņci, Latgolys viesture pasauļa nūtykumu kontekstā i cyti vaicuojumi.

Anna Rancāne, rakstneica i publiciste:

Tys ir cīši nūpītns vaicuojums. Pyrmuom kuortom, kotrai gruomotai svareiga juos literaruo kvalitate, dīvamžāļ viņ tys nanūsoka juos atpazeistameibu. Pi tuo kūpeigi juopastruodoj autoram, izdeviejam i skaiteituojim. Seviški jau latgalīšu literaturā, kuru cieški nalosa, deļtam ka “navar saprast volūdu”. Tys ir mits, kū reizem ir izadevs puorlauzt. Izdeviejim aktivuok juostruodoj pi gruomotys reklamiešonys, partū ka autors bīži viņ ir puoruok kautreigs. Vīneigais autors, kas tū dora socialajūs teiklūs, laikam gon ir Raibīs. Vysim spākim juoīīt vyspuorejā latvīšu literaturys apritē, lai cik tys gryuši nabyutu. Deļtam es asu pateiceiga sovam izdeviejam, ka pīsaceja munu gruomotu “Prīca i klusiešona” Latvīšu literarurys Goda bolvys konkursam. Es jau zynu, ka dīz voi tī kū naviņ dabuošu, tok – vysmoz tī izskanēs arī latgalīšu vuords.

Juoizmontoj socialī teikli, deļtam lyugums skaiteituojim – ka tei gruomota ir patykuse, lai nasakautrej pīraksteit Facebook.com rubrikā “Izcila grāmata”. Tys ir akmiņs ari munā duorzeņā. Vajadzātu pīraksteit par kaidu lobu gruomotu latgaliski. Navar gaideit, ka myus aicynuos, pošim juobyut aktivuokim, kai tū dora šlagermūzykys autori i izpiļdeituoji. Juopuorlīcynoj, ka skaiteit latgaliski – tys ir aizraunūši i nimoz nav cik gryuts!

Ilga Šuplinska, Dr. philol., Rēzeknis Tehnologeju akademejis vodūšuo pietneica, 13. Saeimys deputate:

Rēzeknis Tehnologeju akademejā vaira nav latgalīšu literaturys viesturis studeju kursa. Nav ari humanitarūs programu. Tys zeimoj, ka pi zynuošonu teik pošvuicebys ceļā ci, ka pasaveic, kaidūs kursūs. Humanitarūs vierzīņu pedagogu izgleiteibā taidam kursam kai latgalīšu kulturvidis koncepti byutu juobyut. Ari turisma jūmys specialistim tū vajadzātu zynuot.

Literatura atsateista tod, ka ir raksteituoji, skaiteituoji i vārtātuoji. Vīna nu izeju ir medeji i socialī teikli. Projekts “Dūmoj ar komatim”, datorspēle “Īsapazeisim”, Ontona Slišāna bārnu dzejis apkūpuojums – tī ir projekti i aktivitatis, kas tū realizej. Tok grybātūs sistematiskuma.

Oskars Orlovs, literats i multimuokslinīks:

Maņ ruodīs, ka procesi latgalīšu literaturā ir i nūteik. Vaicuojums, cik bīži i voi jiī teik leidz pareizūs adresatu. Ar atpazeistameibu vajadzātum saprast ari drusku marketinga dzelys. Publicēt gruomotys mes varim daudzi, tok, ka par jom viņ naīs kaids gruomotu fetišisms, tod saīs viņ salikt juos sev sekcejā i breinuotīs, cik tu lobs, cik tu jauks. Vēļ, zynoms, juopīsauc kvalitatis ruodeituojs i poškritika, kas latgalīšim cytu reizi pīklyboj. Pa lelam, muoksla tūmār ir vīns lels bizness – voi tu variesi pīsaisteit klientu voi nā.

Roksts sagataveits ar Vaļsts reģionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]