Kai veicynuot latgalīšu literaturys atpazeistameibu?

Kai veicynuot latgalīšu literaturys atpazeistameibu?

Roksta autore: Gunta Ločmele, portals lakuga.lv

Pādejūs godu laikā eipaša viereiba teik veļteita latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonai i latgalīšu literaturys popularizeišonai na viņ Latgolā, tok ari puorejā Latvejā. Latgalīšu autori vysbīžuok roksta dzeju, stuostus i lugys. Tūmār ar raksteišonu viņ napīteik, kab atrostu sovu auditoreju. Myusu dīnu tehnologeju laikmatā pīprasejums piec drukuotuos literaturys palīk mozuoks, partū sevkuram autoram aizviņ vaira juostruodoj gon pi sova literaruo dorba kvalitatis, gon pi publicitatis. Kab izzynuotu, kai veicynuot latgalīšu literaturys atpazeistameibu Latvejā, portals lakuga.lv vaicoj vīdūkli literaturzynuotnīkim i pošim rakstnīkim.

Juoņs Joņevs, latvīšu rakstnīks, romana “Jelgava 94” autors:

Maņ ruodīs, ka latgaliskuo interpretaceja puorejā Latvejā kūpumā uzaloboj. Latgalīšu volūda vaira nav specifiskys sabīdreibys kuortys signals. Par pīvadumu, Raiņa tulkuotajā “Karalī Līrā” vīns nu varūņu, izalīkūt par zemnīku, suoc runuot latgaliski, ci vēļ naseņ vysaida ranga komiki izalyka runojam “tikai latgaliski”, partū ka “latgaliski=smīkleigi”.

Maņ grybātūs saceit, ka “nalatgalīši” suoc mīļuot latgaliskū. Daudzus īdvasmuojs Gunāra Indričāna episkais humors. Latgalīšu volūda savaldzynuojuse krītnū zemgalīti Kārli Kazāku. Ari Latvīšu literaturys Goda bolvai pādejūs godūs nominātys div latgalīšu gruomotys – Ilzis Spergys “Dzeiveiba” i Raibuo “Pistacejis”, kurys prezentacejis pasuokums kulturvītā “Bolderāja” savuoce kūpā na viņ latgalīšu volūdys entuziastus. Vēļ taids nūvāruojums nu aizguojušuos vosorys – kaidu šaļti beja taids fenomens kai Lapeņu īlys koloneja aba dzejis komuna naparostā vītā. Tī maneju devizi “Latgalizē!”. Kū tys nūzeimoj, da gola nasaprotu, tok īsazeimoj teņdeņce – latgaliskais palīk par zeimulu.

Gryuts saceit, kas vad pi plašys latgalīšu literaturys atpazeistameibys, tok niule, ar latgalīšu literaturys zynomu aktiviziešonūs, pasaruoda ari jauni vaicuojumi. Par pīvadumu, kai puorlikt latgaliski raksteitu literaru tekstu. Juovaicoj mierķa volūdys variants, kai, puorlīkūt Heli Laksonenas dzeju, tū dareja Gundars Godiņš, ci juopuorlīk iz literarū volūdu, pastreipojūt latgalīšu volūdys vīnleidzeibu. Taipoš rūnās vaicuojums, voi latgalīšu volūda juolītoj, attālojūt viņ Latgolys i latgalīšu realejis, kai tys dareits, Nikolaja Gogoļa “Revidentu” adaptejūt par “Revidentu Sylagolā”. Vēļ palīk ari vaicuojums, voi latgalīšu volūda palīk viņ mozūs formu volūda i kas ir itaidys teņdeņcis cālūņs – raksteituojs ci skaiteituojs.
Vaicuojumi ir, tok atbiļžu nazynu. Mums ar latgalīšu volūdu ir vysai romaņtiskys attīceibys – tikai mīļojam, tok na da gola pazeistam.

Maija Burima, akademike, Dr. philol., Daugovpiļs Universitatis profesore i “Austrumlatvejis literaruos akademejis” vadeituoja:

Latgalīšu volūdā rokstūšim autorim i izdeviejim juodūmoj par rakstnīceibys strategejom – kaidai mierkauditorejai literarais dorbs paradzāts, kas byus skaiteituoji, kaidā formatā dorbs tiks publicāts i kaida problematika tiks rysynuota. Ka latgaliski rokstūšais autors grib uzrunuot ari tūs, kuri naskaita latgaliski, juosekoj Latvejis tekstgrupys “Orbīta” (apvīnoj Latvejis krīvu autorus) ci leivu volūdā rokstūšūs literatu pīvadumam i leidza latgalīšu tekstim juoizdūd ari tulkojumi ci bilingvali izdavumi, kai ari juorauga īdzeivynuot multimedialus projektus. Plašuoku skaiteituoju auditoreju var pīsaistiet ar jaunim pajiemīnim, par pīvadumu, savīnojūt tradicionalūs literaturys žanrus jaunuos hibridformuos, tekstā atainuot vysaidys subkulturys i izmontuot cytys modernys, puorsteidzūšys i provokativys taktikys.

Kab izavaireitu nu regionaluos “īsakapsuliešonys”, rodusēs vajadzeiba paplašynuot latgalīšu literaturys koncepta rūbežus, īkļaunūt tuo izpratnē na viņ latgalīšu volūdu kai vīneigū pazeimi, kas nūsoka rakstnīka ci teksta pīdereibu latgalīšu volūdai. Pi latgalīšu literatyrys šķautnem pīskaitomi autori ar Latgolys ideņtitati, rakstnīki, kurī pīgrīž viereibu Latgolys tematikai, kai ari vysi literati, kuri roksta latgalīšu volūdā.

Asu secynuojuse, ka latgalīšu literaturys atpazeistameibu Latvejā i pasaulī sekmātu skaiteituoju lūka paplašynuošona. Vēļ vīns nu pajiemīņu ceļā iz vaļstisku i storptautisku rezonansi byutu orieņtiešonuos na viņ iz regionalū skaiteituoju, tok ari teksta problematikys paplašynuošona ar universalom temom. Tys sevkuram skaiteituojam dūtu īspieju ideņtificeitīs ar latgalīšu literaturys pīsaceitūs vaicuojumu spektru – filosofiski i religiski vaicuojumi par cylvāka eksisteņci, Latgolys viesture pasauļa nūtykumu kontekstā i cyti vaicuojumi.

Anna Rancāne, rakstneica i publiciste:

Tys ir cīši nūpītns vaicuojums. Pyrmuom kuortom, kotrai gruomotai svareiga juos literaruo kvalitate, dīvamžāļ viņ tys nanūsoka juos atpazeistameibu. Pi tuo kūpeigi juopastruodoj autoram, izdeviejam i skaiteituojim. Seviški jau latgalīšu literaturā, kuru cieški nalosa, deļtam ka “navar saprast volūdu”. Tys ir mits, kū reizem ir izadevs puorlauzt. Izdeviejim aktivuok juostruodoj pi gruomotys reklamiešonys, partū ka autors bīži viņ ir puoruok kautreigs. Vīneigais autors, kas tū dora socialajūs teiklūs, laikam gon ir Raibīs. Vysim spākim juoīīt vyspuorejā latvīšu literaturys apritē, lai cik tys gryuši nabyutu. Deļtam es asu pateiceiga sovam izdeviejam, ka pīsaceja munu gruomotu “Prīca i klusiešona” Latvīšu literarurys Goda bolvys konkursam. Es jau zynu, ka dīz voi tī kū naviņ dabuošu, tok – vysmoz tī izskanēs arī latgalīšu vuords.

Juoizmontoj socialī teikli, deļtam lyugums skaiteituojim – ka tei gruomota ir patykuse, lai nasakautrej pīraksteit Facebook.com rubrikā “Izcila grāmata”. Tys ir akmiņs ari munā duorzeņā. Vajadzātu pīraksteit par kaidu lobu gruomotu latgaliski. Navar gaideit, ka myus aicynuos, pošim juobyut aktivuokim, kai tū dora šlagermūzykys autori i izpiļdeituoji. Juopuorlīcynoj, ka skaiteit latgaliski – tys ir aizraunūši i nimoz nav cik gryuts!

Ilga Šuplinska, Dr. philol., Rēzeknis Tehnologeju akademejis vodūšuo pietneica, 13. Saeimys deputate:

Rēzeknis Tehnologeju akademejā vaira nav latgalīšu literaturys viesturis studeju kursa. Nav ari humanitarūs programu. Tys zeimoj, ka pi zynuošonu teik pošvuicebys ceļā ci, ka pasaveic, kaidūs kursūs. Humanitarūs vierzīņu pedagogu izgleiteibā taidam kursam kai latgalīšu kulturvidis koncepti byutu juobyut. Ari turisma jūmys specialistim tū vajadzātu zynuot.

Literatura atsateista tod, ka ir raksteituoji, skaiteituoji i vārtātuoji. Vīna nu izeju ir medeji i socialī teikli. Projekts “Dūmoj ar komatim”, datorspēle “Īsapazeisim”, Ontona Slišāna bārnu dzejis apkūpuojums – tī ir projekti i aktivitatis, kas tū realizej. Tok grybātūs sistematiskuma.

Oskars Orlovs, literats i multimuokslinīks:

Maņ ruodīs, ka procesi latgalīšu literaturā ir i nūteik. Vaicuojums, cik bīži i voi jiī teik leidz pareizūs adresatu. Ar atpazeistameibu vajadzātum saprast ari drusku marketinga dzelys. Publicēt gruomotys mes varim daudzi, tok, ka par jom viņ naīs kaids gruomotu fetišisms, tod saīs viņ salikt juos sev sekcejā i breinuotīs, cik tu lobs, cik tu jauks. Vēļ, zynoms, juopīsauc kvalitatis ruodeituojs i poškritika, kas latgalīšim cytu reizi pīklyboj. Pa lelam, muoksla tūmār ir vīns lels bizness – voi tu variesi pīsaisteit klientu voi nā.

Roksts sagataveits ar Vaļsts reģionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
16:00 Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
May 27 @ 16:00 – 17:30
Simpozeju producej bīdreiba SIVIA, i jau ostoitū reizi tys nūteik kai daļa nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra simpozeju programys. Tys turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyskai car grafiku aktivitatem[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms