Latgalīšu mīlesteibys dzīsmis

Latgalīšu mīlesteibys dzīsmis

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Jau pavysam dreiži, 14. februārī, svieteisim Valentina aba Vaļuka dīnu – Mīleisteibys svātkus. Romaņtiskys nūskanis radeišonai portals lakuga.lv pīduovoj eipašu latgalīšu mīlesteibys dzīšmu izlasi.

Tuoli dzeivoj muna meiluo

Vīna nu pazeistamuokūs latgalīšu dzīšmu. Itū dzīsmi daudzi skaita par tautysdzīsmi, tok tuos vuordu autors ir latgalīšu dzīsminīks Pīters Miglinīks. “Tuoli dzeivoj muna meiluo” ir vīna nu nadaudzūs dzīšmu, kas ir gondreiž kotra Latgolys kora i folklorys kūpys repertuarā.

Vysskaistuokajai meitiņai

Vīna nu pyrmūs dzīšmu, ar kuru Latvejis mārūga auditorejai sovulaik sevi pīsaceja grupa “Borowa MC”. Dzīsmē Aigara Runča teksts papyldynuots ar latgalīšu tautysdzīsmis “Nadūd, Dīvs, veitulam” motivim. Dzīsme “Vysskaistuokajai meitiņai” jaunā skaniejumā īkļauta ari 1917. goda Latgolys kongresam i Latvejis symtgadei veļteitajā muzykys izlasē “Celīs, bruoļ!”.

Mīlesteiba

Dzīsmi izpyļdeituoja i muzykys autore ir Laura Bicāne. Teksts jimts nu Bībelis, Apostola Puovula pyrmuos viestulis Korintīšim, 13. nūdaļa. Dzīsme īkļauta Laurys 2013. godā izdūtajā albumā “Es tikai ļaujūs”.

Ilgi

Lirisku nūskaņu roda Guntrys Kuzminys-Juknys izpiļdeituo dzīsme “Ilgi”. Tuos muzykys autore ir poša Guntra, bet vuordu autore – dzejneica Ingrīda Tārauda.

Soldons leits

Romaņtiskys nūskanis īsavej ari poetiskuo roka apvīneibys “Kapļi” daiļradē. Dzīsmis “Soldons leits” teksta autori ir Raibīs i Arņs Slobožanins, muzyku sarakstejs Arņs Slobožaņins,.

Pa fāzem

““Kauleni ir masti,” saceja Julejs Cezars, pyrms škārsova Rubikonys upi! Ari “Unknown Artist” ir gotovi īmest YouTube jaunu i soldonu treku!” tai 2017. godā, publicejūt dzīsmi “Pa fāzēm”, raksteja grupys “Unknown Artist” dalinīki.

Puor Gauju

Izpylda grupa “Ginc un Es”, tok dzīsmis autors nav zynoms. Gints Ločmelis atguodoj, ka sovulaik itaidu dzīsmi dzīduoja juo dzeds, partū tei īkļauta ari grupys repertuarā. Dinamiskuoku skaniejumu dzīsmei pīškeirs Artura Slišāna remikss.

Solduo

Kaidu vaļseiti var uzraut Zinta Krakopa sacarātuos i izpiļdeituos dzīsmis “Solduo” pavadeibā.

Ūglis

Izpylda grupa “Dabasu Durovys”, vuordu i muzykys autors ir grupys solists Arņs Slobožanins. Ari grupai “Prāta Vētra” vīnai nu jaunuokūs dzīšmu nūsaukums ir “Ogles” – tei izlaista pusgodu vāluok nakai Arņa Slobožaņina dzīsme. Piec grupys “Dabasu Durovys” uzastuošonys Latvejis Televizejā, kur tyka atskaņuota dzīsme “Ūglis”, Renārs Kaupers asūt gribiejs maineit sovys dzīsmis nūsaukumu. Tok piec kūpeigys šaha partejis Puordaugovā obi muziki nūsprīduši, ka div dzīsmis ar vīnaidu nūsaukumu par slyktu naīs.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
22
Svā
vysu dīnu Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
May 22 vysu dīnu
Pasauļa latvīšu muokslys centra galerejā Ciesīs, Lelajā Školys īlā 6 da 22. maja apsaverama grafika Aleksandra Karpova (1953-1994) dorbu izstuode “Māksla kā ierocis”. Muokslinīks īt nu Latgolā zynomuos Volontu dzymtys, sovys dzeivis nūslāgumu pavadeja Rēzeknē, ari[...]