Cik svareigi turismā Latgolā byut latgaliskim?

Cik svareigi turismā Latgolā byut latgaliskim?

Roksta autore: Edeite Husare, portals lakuga.lv

Itūnedeļ Reigā, izstuodē “Balttour”, tradicionali sasatiks turisma sferys profesionali nu tyvuoku i tuoļuoku vītu, pyrma jaunuos turisma sezonys pīduovojūt atguojušajim iz izstuodi kai informaceju par turisma objektim, tai aicynuojumus braukt gostūs. Sova vīta izstuodē ir gon Latgolys regionam, gon i atseviški Latgolys pošvaļdeibom. Kai vysa turisma pīduovuojuma vydā byut latgaliskajam?

Portals lakuga.lv apvaicuoja turisma sferys profesionaļus i Latgolys turisma objektu puorstuovus, kab nūskaidruotu, voi i cik svareigs turismā Latgolā ir latgaliskais – saziņā, vizualajuos nūruodēs, pīduovuojumā, voi tys veicynoj turistu plyusmu.

Līga Kondrāte, Latgolys turisma asociacejis “Ezerzeme” i Ludzys nūvoda Turisma informacejis centra vadeituoja:

Prūtams, ka latgaliskais ir svareigi! Gon vuordūs, gon uzjimšonā, vysur. Vyss jau izaškir, kai mes gribim prezeņtēt Latgolu kai golamierki. Tys, deļ kuo brauc iz Latgolu, ir latgaliskais, eipašais. Deļ tuo byutu labi, ka zeimis pogostim, Latgolys vītom byutu nu suokuma leluokys i latgaliski, tod ari latviski – obejūs variantūs. Lai ir tei eipašuo sajiuta. Latgalīšu volūdu mums vajadzātu bīžuok lītuot vyspuor produkta veiduošonā, produkta pasnēgšonā. Maņ ruodīs, ka tod mes jau byutu tuoļuok tykuši. Tik tys nav cik vīgli izdorams.

Aivars Mackevičs, Baltictravelnews.com vadeituojs, turisma eksperts:

Munā skatejumā, kū latgaliskuoks ir produkts, tū vaira tys ir orientāts iz turismu. Myusu laiku teņdeņce ir, ka ļauds meklej autentiskuos lītys. Laukūs niu cylvāku kliust mozuok, vyss urbanizejās i konkurencē ar cytim, kū sovaiduoks ir produkts, tū piļsātys ļauds meklēs autentiskūs pīduovojumus. I Latgolā nikas navar byut autentiskuoks kai latgaliskais.

Taipat staraverim tei ir īspieja atteistēt pīduovojumu. Latgalīšim byutu juopadūmoj par dažaidom programom, pīmāram, audio stuosti tuoluoku ceļu brauciejim, kas jau ceļā informativi sagatavej turistu par regionu. Var jau saceit, ka iz Latgolu daudz brauci uorzemnīku, kam tys, voi asam latgaliski, tik lelu lūmu naspēlej, bet juoatguodoj, ka taipat vysmoz 80 % ir vītejī ceļuotuoji, iz kurim pamatā ir juosaorientej.

Regionalais, latgaliskais Latvejis mārūgā ir cīši svareigi, ari Baltejis mārūgā tī ir sova lūma. Vizuali radzamuos zeimis latgaliski var ceļt gon vītejūs pošapziņu, gon tys ir interesanti atbrauciejim, turismā tys ir ari veids kai nūpeļneit naudu. Ar laiku byutu labi, ka pasaruodātu i zeime “Latgola”, tai gon juobyut taidai vasalys strategejis daļai. Cīši loba, pozitiva attīksme kai “Latgolys golda” Andram, Aglyunys Vijis Kudinis energeja, Malnovā puiss ar energeju – tys ir myusu zalta fonds, byutu juobrauc pi jūs vuiceitūs. Ka cytur turisma produkts ir māranuoks i stabiluoks, Latgolā tys ir emocionali boguotuoks, bet leidza ar tū kvalitatē ari kreit augšā i lejā. Bet mes Latgolā jādzam īlikt sirdi dorbūs i attīksmē, tū vajag izmontuot!

Juoņs Krivtežs, Latgolys šmakovkys dadzynuotovys Malnovā saiminīks:

Es taipat kai daudzuos cytuos lītuos dzeivē pīsaturu pi redzīņa, ka juosagloboj zalta vydsceļš. Reizem, ka vyss ir latgaliski, latvyskuo auditoreja nasaprūt, i tys suoc jūs atbaideit, bet, ka tī ir daži elementi, tys pīsaista, ruodīs interesanti i pat īiņteresej īsapazeit vaira. Par nūsaukumu “Latgolys šmakovka”– tai kai tu runoj, tai i roksti iz sātys! Tam juobyut automatiski. Bet, ka atbrauc gosti, tod vysu rozstuosti jim saprūtamā volūdā. Pats gon leluokū daļu raugu stuosteit latgaliski, ka gosti ir tepat nu Latvejis, bet pīkomeņteju latvīšu literarajā volūdā, ka kaids kū ta nasaprūt.

Iveta Balčūne, Lūznovys muižys puorvaļdneica:

Munā skatejumā, turismam i latgaliskajam Latgolā ir vysa tīšuokais sakars, tys ir dabiski, latgaliskais kods i teritoreja ir nasaraunomi. Ka runoj par Lūznovys muižu, saprūtams, muižai ir sova cytu tautu ītekmis viesture, bet pošu reizi muižys strategejā ir īstruoduots, ka Lūznovys muiža kūpā nas pasauleigū i latgaliskū, kū raugam eistynuot ari pasuokumūs, kas pi myusu nūteik. Latgaliskuo tradiceja ir tys, kū lelā mārā, braucūt iz Latgolu, ļauds sagaida. Vīns ir pīduovuot cīši kvalitativys nūtikšonys, aktivitatis, bet ūtrys – ideņtitate. I jī brauc iz latgaliskū ideņtitati! Vīnolga, kur Latgolā tys atsarūn, bet, ka objekts, īstuode, pakolpuojuma pīduovuotuojs var pīduovuot latgaliskū, pa munam – tys ir harmoniski pīduovojams. Jaunajim pakolpojumim, kurī grib dareit koč kū latgalisku, blokus juobyut gon kvalitatei, gon latgaliskajam. Leidza kvalitatei latgaliskais var byut kai bonuss, tei pīvīnuotuo vierteiba, kas ir plusu nasūša gon atbrauciejam, gon uzjiemiejam, ka jis spiej tū pasnēgt na kai muoksleigi radeitu, bet harmonisku, dabeigi saplyustūšu. Tod ari cylvāki nūtic i prīcojās pīdzeivuot latgaliskū!

Pīļaunu, ka turistim ari ir sovs prīškstots par Latgolu, bīži viņ pat stereotipi, deļ tuo mums vajadzātu pīduovuot na tikai latgaliskū, bet kvalitativi latgaliskū produktu voi pakolpuojumu. Kod devem nūsaukumu pārn myužys kompleksā asūšajam “Kulturys škiuņam”, ruodejuos, ka tys cīši labi “sakausej” kūpā viesturiskū ākys funkceju – škiuņs – i muižys kulturys i latgaliskuo byušonu. Maņ ruodīs, ka cylvākam, puorskaitūt nūsaukumu, ari ruodīs interesantuok, pīsaista uzmaneibu i līk padūmuot, kas tod tys taids ir.

Golvonī secynuojumi:

  • Latgaliskais dažaiduos izpausmēs ir tys eipašais, piec kuo iz regionu brauc.
  • Vizualajom nūruodem vajadzātu byut latgaliski.
  • Latgalīšu volūda turismā ir bonuss, bet juolītoj ar māru.
  • Vys tik pa prīšku svareiguokais ir pakolpuojuma, produkta kvalitate i stabilitate.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Kalenders

Oct
6
Svā
11:00 Folklorys kūpu skate @ Leivuona nūvoda kulturys centrs
Folklorys kūpu skate @ Leivuona nūvoda kulturys centrs
Oct 6 @ 11:00 – 18:00
Folklorys kūpu skate @ Leivuona nūvoda kulturys centrs
17:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Līpuojis olimpiskais centrs
Izruode “Mazpiļsāta” @ Līpuojis olimpiskais centrs
Oct 6 @ 17:00 – 19:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]