Izguojuse bārnu pīdzeivuojumu stuostu gruomota “Syltuo mola”

Izguojuse bārnu pīdzeivuojumu stuostu gruomota “Syltuo mola”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Izguojs latgalīšu autoris Egitys Kancānis debeja stuostu kruojums “Syltuo mola”, kurā apkūpuoti dalieji autobiografiski bārnu pīdzeivuojumu stuosti par nūtykumim Vuorkovys pusis Aņdeņu cīmā laika pūsmā nu 1989. da 1990. gadam. Gruomotys redaktore ir LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis profesore Lideja Leikuma, muokslineica – Ilze Dušele, izdeviejs – bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”.

Stuosti kruojumā “Syltuo mola” atkluoj svareiguokūs nūtykumus mozys meitinis dzeivē nu 1989. gods pavasara da 1990. gods pavasaram. Tī ir sižetiski saisteiti vīns ar ūtru i pakuopeniski paruoda bārna pasauli, kurā dzeivuot ir cīši aizraujūši, koč i na vysod vīgli. Aņdeņu cīmā, kurā dzeivoj stuostu golvonī varūni, bārni pīsadola luņģūs, kuozuos i bērēs, īsapazeist ar guculim, struodoj kolhoza gryudu kaļtē, verās, kai lelī taisa olu, rūk buļvus, cap putruomu dasys i spielej kartys. Bārni vuicās dzeivuot, īsasaistūt lelūs cylvāku aktivitatēs, kai ari pa laikam izdūmoj sovys – par pīmāru, peļd beistamā ekspedicejā puori puorplyudušam Kolupa azara leičam piec vyzbuleitem voi meklej teleņus, kurī iz Aņdeņu klāvim atskrīn nu Kolupeitis. Bārnim vys atļauts sprostai byut i dzeivuot, vērtīs i saprast, breinuotīs i augt, tok reizem, kod vyss nūteik piļneigi nepareizi, lelī dusmojās i izdūmoj aizlīgumus. “Cytim bārni kuo bārni, a ite gotovī valnāni,” jī klaigoj.

20. godu symta 80. i 90. godu mejai rakstureiguos politiski ekonomiskuos situacejis vēsmis Latvejā napaīt garum i Aņdeņu cīmam. Kai nūruoda redaktore L. Leikuma: “Stuostūs varim pabyut nacik senejūs, bet nu myusu dīnu jau vysā atškireigūs apstuokļūs, kod beja ryndys i loba sūma voi audakla gobols skaitejuos lels deficits, kod vosorā bārni peļnejuos kaļtē, olgu sajimdami kolhoza kantorī [..]. Tik tys beja i Baļtejis ceļa laiks! Laiks, kod nu Sibirejis atsagrīzušī varēja suokt dzeivuot, kur grib, kod otkon natraucāti varēja īt iz bazneicu (tī, kam tei vēļ beja svareiga), svieteit Zīmyssvātkus. I latgaliskuo runa beja vēļ stypra, partū ka ar konkretu vītu cīšuok saistejuos…”

Gruomotys īvodā publicāts redaktoris L. Leikumys prīkšvuords ar volūdnīcyska rakstura komentaru par gruomotā lītuotū Dīnvydlatgolys īdzeivuotuoju volūdu, deļtuo ka stuostūs Aņdeņu cīma ļaudim rakstureigajā latgalīšu volūdā “sasateik” na tik Vuorkovys, Kolupa, Neicgaļa i Leivuona izlūkšņu, bet ari krīvu, leitovnīku, poļaku i vuocu ciļmis vuordi.

Kruojuma nūsaukumam speciali dalaseits babu pyura vuordu salykums “syltuo mola”, kura nūzeime ir “dīnavydi”. Tys ir kai vysa kruojuma vadmotivs, kas ari simboliski ruoda iz Dīnvydlatgolu kai stuostu golvonū nūtikšonys vītu i iz autoris raudzejumu paruodeit mozu Latgolys cīmu i tuo īdzeivuotuojus kultursovpateibys i sovstorpejuos boguotynuošonuos kvalitatē.

Gruomotu “Syltuo mola” var nūpierkt gruomotu veikalā “Jānis Roze”, veikalā “Liesma” Rēzeknē, veikalā “O!Marta” Daugovpilī, kai ari internetveikalā taiseitslatgola.lv. Gruomota sagatavuota, pasasokūt Latgolys regiona atteisteibys agenturys, A/S “Latvejis vaļsts meži” i Vaļsts kulturkapitala fonda pabolstam.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Kalenders

Oct
5
Sai
11:00 Lekceja i ekskurseja par pūdnīceibu @ Latvejis Etnografiskais breivdobys muzejs
Lekceja i ekskurseja par pūdnīceibu @ Latvejis Etnografiskais breivdobys muzejs
Oct 5 @ 11:00 – 14:00
5. oktobrī nu 11.00 da 14.00 stuņžu Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā turpynuosīs Etnografiskūs zynuošonu i prasmu cyklys ar lekceju Prīdis krūgā i ekskurseju muzeja ekspozicejā par pūdnīka omotu i darbneicom Latvejis lauku kulturainovā.  Dasasaceišona: https://form.jotform.com/242692835464365[...]