Nauda latgalīšu saprasšonā

Nauda latgalīšu saprasšonā

Roksta autors: Sandra Ūdre

Ari myusu dīnu latgalīts vys vēļ žālojās par naudys tryukumu, koč agruokūs paaudžu vuorgu laiki puordzeivuoti, kod tikšonu pi leluokys tureibys, cytim vuordim, pylnys bļūdys i pylnu koktu, apdūmova na caur izgleiteibu i ceņteibu, bet mistisku naudys pūda atrasšonu, apriekina laulobom ci sābra apkartuošonu. Voi tei sisšonuos kai plykam pa nuotrem nav īkodāta pošā dūmuošonā?

Vacuo nauda

Ar vacū naudu saprūt senejūs laikūs nūglobuotu naudu. Latgalīšu puorsokuos ituos naudys motivs ir gona populars. Naudys dabuošona vysod satur puorbaudejumu (iniciaceja) – izaicynuojumu nanūsabeit i sasaceņst ar valnu ci zamuokom radeibom, pieškom stihejom, kas nūleigti montu sorguot. Puorsokuos varama i varūņa uzvara – grybātuos naudys dabuošona, i palikšona tukšā. Reizem par dabuotū juosamoksoj ar cyta dzeiveibu: Vīnu nakti jis nūkuove kolpyuni, izroka kotlu naudys, naudu izbēre i juos vītā kotlā salyka nūkautuos meitys mīsu.

Agruok vaļdeja pīzynums, ka par pošu drūsuokū naudys globuotivi ir pīzeistama taišni zeme, reizem jū gremdēja pūra dyunēs ci dziļūs iudiņūs. Daži depoziti tyka īrokti zemē ritualā nūdūmā – kai upers dīvim. Agrajā dzeļža laikmatā (1–400) dūmuoja, ka nūslāptys lītys aizsorgoj i nūdrūsynoj eipašnīka socialū autoritati, lobvieleigu liktini. Cikom juos nav aiztyktys, tikom nūglobuotuoja i juo piecteču statuss nav apdraudāts. Videjuo dzeļža laikmatā (400–800) atrostajūs depozitūs pīaug sudobra lītu skaits, pīmāram, Daugovpiļs depozita rūmīšu sudobra monetys, Makašānu depozita sudobra rūtys i monetys, Baļtinovys depozita sudobra kokla riņči i c. Sudobru škir nu puorejūs materialu, jis pīzeistams par sovinīka augstuo socialuo stuovūkļa ruodeituoju. Depozīti guļ zemē simtiem un tūkstošiem gadu, bet jūs atrūn najauši –apstruodojūt zemi voi veicūt ceļtnīceibys dorbus, vai ari sovaižuok.

Eversmuižys depozits

1910. g. Zeļteņu sādžys tyvumā atrosts Latvejā nūzeimeiguokais depozits – Eversmuižys (Zeļteņu) depozits, a 1939. g. izorts Kīšukolna depozits. Cyblys depozitā saskaiteits ap 1100 arabu i Rītumeiropys monetu, kūpejais svors vaira par puskilogramu i jis ir pats leluokais ituo perioda depozits nu 36 Latvejā atrostūs 9.–11. g. s. depozitu. Puorejī ir mozskaitleigi – nu dažu desmišu da symtu monetu. Itys depozits īrokts 11. g. s. latgaļu piļskolna i kopulauka tyvumā.

Kīšukolna depozits izrokts piļskolna lejā – jamā atrosts sudroba koklariņčs nu 6.–7. g. s., kod taidi zalta ci sudobra kokla riņči beja dižciļteibys pazeime.

Zalta i sudobra vierteibys maiņa

20. g. s. pyrmuos pusis literarajūs dorbūs tāluota latgalīša progoreiba, voi saucit cytūs vuordūs, daudzgribiešona, rejeiba, alkateiba, tāluota kai napuorvarama kaisleiba dabuot sovumā boguoteibu vysim leidzeklim. Spūdruokais pīmārs te byutu Agatis sapyns Alberta Sprūdža latvyski saraksteitajā stuostā „Zelts”: Vasals puds! Lelys i mozys speidūšys ripelis kairynoj acs. Zalts! Itys vuords satracynoj ašni. Dag piersti. Redz, jei nūsalīc, gruobs. (..) Agate kai ka izdzierd smīklu: tys vyss jau sadaleits. Par vieli, naaiztīc! I jū atgryuž nūst. Vēļ šaļteņa – i Agate syt, plieš, kūž…

Jaunuokajūs laikūs nūsastyprynuojs sapratīņs goreigys kvalitatis saleidzynuot ar sudobru, zaltu, dimantim. Par vysim radikaluok vierteibu paradigmys maiņu par lobu jom pīsoka O. Kūkuojs – atsasaceit nu moldu iluzeju i atrast duorguokū sevī, pīmāram: Kam nu tu, klaidinīk, sudroba latu,/ Nasvīdi Rāznā voi Daugovā,–/ Akacī malnā, akacī glyunā/ Nivīnam nav izadevs nōkūtni burt! (“Oka“, 1997, 28. pl.) Sudobrs./ Manī var sudrobu atrast,/ Vīneigi tod,/ Kod teira ir sirdsapziņa. (“Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns”, 1995, 40. pl.)

Popularais grass

Par popularuokū (bīžuok lītuotū) viesturiskū naudys vīneibu pīzeistams grass. Vuorda etimologeja paīt nu latiņu grossus ‘bīzs’, partū ka pyrmī graši bejušys bīzys, 14. g. s. koltys monetys. Pyrmajā latgalīšu gruomotā „Evangelia toto anno 1753” (daīmams 2004. gods jubilejis izdavums), kas ir Jaunuos Dereibys teksta fragmenti, Beibelis tekstam naatbylstūšais grass ir atrūnams 12 reižu, sovutīs pasvešais talents – vīnu reizi. Apsaverūt tūs pošus Jaunuos Dereibys fragmentus (Mt 20: 2; Lk 10: 35) vāluokajā, kvalitativi atškireigajā 1933. gods Aloizija Broka tulkuojumā, vuorda grass vaira naatrūnam, pīmāram, saleidzynuosim:

byja ſadereis ar Darbinikim pa graſzam nu dinas (1857), Sadarējis strōdnīkus pa denaram dīnā (1933);

Un utrâ dinâ izjeme diwi ſudabra graſzus, un dêwe Sayminikam, un ſacyja (1857), Nokušā dīnā, izvilcis divi denari, īdeve mōjas saiminīkam saceidams (1933).

Dūmojams, grašu moneta, piec nominaluos vierteibys seika i navierteiga, vysubīžuok īguluse latgalīšu zemnīku kulduos, tai vuords nūsastyprynovs ari volūdā.

Judasa graši

Zeimeigi, ka popularajā bibliskajā frazeologismā Judaša graši ci treisdesmit graši ‘nūdeveibys cena’ vysuos baltu volūduos teik lītuots ar komponents grass, koč Beibelis tekstā pīmynāta daudz vierteiguoka naudys vīneiba (Mt 26: 15): un saceja: Kū jyus maņ dūsit, jo es Jū nūdūtu jyusim? Jī pīškeire jam trejsdesmit sudobra gobolu (piec Broka 1933). Ite var runuot par atškireigu ituo biblisma saprasšonu baltu i slavu tautuos. Boltkrīvim tys ir трыццаць срэбранікаў, pūlim judaszowskie srebrniki i trzydzieści srebrników, krīvim тридцать сребреников. Slavu kulturā Judaša grāku, nūdūdūt Jezu Kristu, sauc par сребролюбие. Itys myusu volūdā burtiski natulkojamais jiedzīņs skaidrojams kai progoreiga kuoreiba iz naudys, nasariekinojūt ni ar kū. Baltu tautu sapratīnī ar Judaša grašim izceļ nūdeveibys aktu kai taidu, nūdeveibys cena vysod ir smīkleigi moza. Vuordu kūpa zalta graši juosaprūt ironiski – skaitliski lela naudys suma, a cytaiži (morali) navierteiga.

Cyti naudys vīneibu nūsaukumi

Latgalīšu vuordineicuos atrūnams moz naudys vīneibu nūsaukumu: grass/grošs, červoncs, dukats, eiduks ‘treis grašu vērtis moneta’, feneņš, kapeika, lats, petaks, pusgrošs, puslats, pusrublis, rublis, santims, talents. Na vysi nūsauktī vuordi plaši lītuoti tekstūs.

Frazeologismūs vuordam kapeika taida pat navierteigys monetys nūzeime kai grašam, viņ lītuojums ir plotuoks. Vuorda izceļsmi saista ar krīvu копьë ‘škāps’, partū ka iz monetys 15. g. s. bejs juotnīks ar škāpu, nominala vierteiba – vīna symtuo daļa nu rubļa. Vuorda īsaīšonu nūdrūsynuojs padūmu laiks, kod kapeika beja Padūmu Savīneibys naudys vīneibys rubļa (ari niule ir Krīvejis rubļa) symtuo daļa. Pa pyrmam, atškireibā nu graša pasaruoda kai moza vīneiba īpretim lelai – rubļam (cara laiku rubļa vierteiba nav saleidzynojama ar myusu dīnu Krīvejis rubļa kursu): sova kapeika lobuoka par cara rubli. Pa ūtram, frazeologismūs ar komponentu kapeika pasaruoda naudys kruošonys i peļnis motivs, nu tuo pīzeistams, ka nadaudz jaunuokūs laikūs ari mozajam cylvākam pasaruodejušys īspiejis tikt koč i pi mozys, a naudys, pīmāram: sova kapeika teik; lic kapeiku pi kapeikys, kruši i rubli saliksi. Leluokys peļnis i vīglu ījāmumu semaņtika pasaruoda frazeologismūs ar komponentu nauda: kaļt naudu ‘peļneit’; dzeiva nauda ‘lela peļņa’; troka nauda ‘vīglai dabuota nauda’.

Cyti krīvu naudys nūsaukumi pasaruoda kai īguodys par padūmu laiku. Tekstūs atrūnams padūmu laikā lītuotais červoncs ‘desmit rubļu banknote’ (nūsaukums deļ banknotis sorkonuos kruosys, tok ari caryskuos Krīvejis teiruo zalta moneta bejuse ar īsorkonu speidumu; pūļu czerwony) i petaks ‘pīcu kapeiku moneta’.

Boguots cylvāks

Latgalīšu attīksme pret boguotajim nav lobvieleiga, nycynuojumu izsoka pat ar vulgarismim: Boguotūs ticeiba naudys skreinē. Na boguotais moksoj, bet vaineigais. Boguots vai nabogs vīnā zemē gulēs. Boguotu vysi pazeist. Boguotam vysur gūds. Boguotam i valns mokā diersna, i čorts bārnu šyupoj. Boguotam naudys –kai suņam naškeistōs kustūnis, kai vutu, kai valnam palovu, kai spaļu, kai pi žyda.

Naudys vīneibu nūsaukumi atpazeistami uzvuordūs, tok eipašu ekspesivitati paruoda īsaukys: Grošinīks, Grošs, Naudys gruobs, Naudysgruobslis, Naudys reps, Naudinīks, Kapeika ‘skūpais’. Īsauku motivaceja pamatā saisteita ci ar skūpumu, ci bīžu konkretuos monetys nūsaukuma pīminiešonu. Par literarū pseidonimu sev naudys nūsaukumu beja izalasejs RA profesors Jezups Brolišs, kurs pasaraksteja kai Jezups Grašs.

Popularuokī ticiejumi

Ka cīmeni mozgoj traukus, saiminīkim nabyus naudys.

Nikod nadreikst iztukšuot naudys moku (myusu dīnuos ari kontu) piļneigi tukšu.

Napalikt svātkūs bez naudys, tod byusi tukšinīks da cytu.

Ka krystobuos i laulobuos tur naudu pi seve kluot, tod vysu myužu juos byus gona.

Atrostu naudu tiuleņ navar izdūd, ka izdūd, tod cyta nasalosa kluot.

Pyrmuo nauda, kū tiergā sajam, juoapsļauda i tod viņ juolīk mokā, kab varātu sajimt daudz naudys.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars