Ludzys igauņu dzīsmis izdūtys albumā

Ludzys igauņu dzīsmis izdūtys albumā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Cyblys folklorys kūpa “Ilža” 6. aprelī īpazeistynuoja klauseituojus ar sovu catūrtū albumu “Lutsi rahvalaulud. Ludzas igauņu dziesmas”. Sūpluok agruokūs godūs izdūtajom Ludzys igauņu puosokom niule daīmamys ari dzīsmis, kas ir unikals folklorys montuojums, unikala Latgolys daudzškautņainuos viesturis daļa, pastreipoj folklorys kūpys “Ilža” daleibneica Vita Ruduša.

Latgolā plašā teritorejā nu Mērdzinis da Nierzys, Brigu i Pyldys (niulenejī Cyblys, Kuorsovys i Ludzys nūvodi) nu 17. ci 18. godu symta ir dzeivuojuši īceļuotuoji nu Dīnvydigaunejis – katuoļticeiga igauņu etniskuo grupa, kurus sauce par Ludzys igaunim aba lucim (ig. lutsi). Myusu dīnuos igauņu cīmu vaira nav, bet līceibys par jūs eksisteņci sasaglobuojušys vītvuordūs i personu uzvuordūs. Ari igauņu volūdys pratieju vaira nav, bet, pasateicūt vairuoku Latvejis, Igaunejis i Suomejis folklorys ekspediceju vuokumam, volūda ir sasaglobuojuse ekspediceju pīrokstūs i audioīrokstūs.

Cyblys folklorys kūpa “Ilža” dybynuota 1990. gods 3. decembrī. “Ilža” plašuokai publikai pazeistama kai sova nūvoda dzīšmu popularizātuoja i da ituo dzīduoja latgaliski. Par specifiskajom lucu dzīsmem kūpa padziļinuoti interesētīs suoce 2015. godā, kod “Ilžys” albumā “Kuodeļ maņ nadzeivuot” tyka īkļauta vīna dzīsme lucyski “Čīri vīri čirgukyne”. Kūpā muzicēja pīci Ludzys igauņu piecteči, partū kolektivam nadeve mīra gribiešona apzynuot i īdzeivynuot ari itū sovu seņču montuojumu.

Projekta laikā “Ilža” izpieteja LU Literaturys, folklorys i muokslys instituta Latvīšu folklorys kruotivē i Tartu Universitatis (TU) Igaunejis dialektu i radnīceigūs volūdu digitalajā arhivā daīmamūs digitalizātūs materialus, atlaseja melodejis, transkribēja audioīrokstus, konsultejuos ar Ludzys igauņu viesturiskuos i lingvistiskuos situacejis puorzynuotuojim, apgiva, aranžēja i īskaņuoja 11 dzīsmis. Jūs teksti tyka īdzīduoti piec Latvīšu folklorys kruotivis materialim.

Albuma brošura veiduota kai izzinis materials. Jamā īkļauta saistūša informaceja par Ludzys igaunim, jūs volūdu i dzīsmem, teiciejim, kai ari publicātys albumā īkļautūs dzīšmu nūtis i teksti lucu volūdā i literarajā igauņu volūdā. Atseviškom dzīsmem teksts īdzīduots i lucu volūdā, i latgaliski – taišni tai, kai tū dzīduojušys teiciejis. Papildus albumā īlykti teiciejis Annys Germovys (dzim. 1891) dzīduojumi, kurus Ludzys rajona Pyldys cīma padūmis Škierpānu sādžā 1971. gods 6. junī audioīrokstā fiksēja TU folklorys ekspedicejis daleibnīki. Taipat īkļauts Igaunejis veiru kūpys “Ütsiotsõ” izpiļdeituos lucu dzīsmis “Kiige maagõ” 2010. gods lauka īroksts.

“Lutsi rahvalaulud. Ludzas igauņu dziesmas” ir pīzeistams par storptautysku Ludzys igauņu piecteču i pietnīku kūpprojektu – “Ilža” īskaņuoja dzīsmis, ASV dzeivojūšais Ludzys igauņu piectecs i pietnīks Uldis Balodis sagataveja viesturisku atskotu, Vuocejā dzeivojūšuo Ludzys igauņu piectece Ilze Menneking-Soikans albuma nūformiejumam radeja gleznu, bet Igaunejis pietnīks Karls Pajusalu i folkloriste Kristi Salve pīsadaleja kai volūdys konsultanti.

Taipat kai vysus īprīškejūs “Ilžys” albumus, ari itū ir izdevs Kulturys menedžmenta centrs “Lauska”. Albuma attaiseišonys pasuokumā KMC “Lauska” projektu vadeituojs Juris Zalāns saceja: “Folklorys kūpa “Ilža” ir vīna nu tūs folklorys kūpu, kurai ir cīš plašs pasavierīņs i myusdīneiga pīeja sovai darbeibai. Gatavejūt jaunū albumu, ir radeita na viņ muzykaluo programa, bet ari veikta izpiete i projektā īsaisteiti eksperti pat nu Igaunejis i ASV. Rezultatā aiz jaunuo albuma dzīšmu programys atrūnams cīš aizraujūšs i plašuokai sabīdreibai moz zynoms stuosts. Itys stuosts ir par Ludzys igaunim, kuri atstuojuši sovus pādus Latgolys kulturviesturē. “Ilža” ir īdavuse jaunu skaniejumu Ludzys igauņu muzykalajam montuojumam.”

Albuma “Lutsi rahvalaulud. Ludzas igauņu dziesmas” vuoks

Albuma veiduošonā “Ilža” sasadorbuoja ar Cyblys nūvoda bīdreibu “Darba un kultūras centrs “Līdumnieki”” i Ludzys igauņu pietnīku Hannesu Korjusu. Dzīsmis īraksteitys studejā “Lauska”, skaņu režisors Kaspars Bārbals.

Varams nūsaklauseit dzīsmi “Karga mulle kassikyne”.

Albumu finansiali atbaļstejs Vaļsts Kulturkapitala fonds (VKKF) i VKKF mierķprogramys “Latgales kultūras programma 2017”, “Latgales kultūras programma 2018”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]