Šveicē Latgolai veļteits diskusejis pasuokums

Šveicē Latgolai veļteits diskusejis pasuokums

Roksta autors: portals lakuga.lv

11. majā 11.00 stuņdēs Šveicis-Latvejis bīdreiba sovā 27. generalsapuļcē reikoj Latgolai veļteitu pasuokumu “Latvejis napazeistamī Austrumi: Latgola” Bernē (Kramgasse 6) ar emeritātuo profesora Karstena Gērkis (Carsten Goehrke), Ivara Magazeiņa i Vincenta Flikigera (Vincent Flückiger) pīsadaleišonu.

Par Latgolu viesturiskā aspektā stuosteis Austrumeiropys viesturis specialists, emeritātais profesors K. Gērke (Cīrihe). Filologs, tulks, gids, ari dzejnīks, romana “Aizlauztais spaits” leidzautors I. Magazeinis (Daugovpiļs) eisā konceptā  īpazeistynuos kluotasūšūs ar Latgolys viesturi, interesantuokajom vītom, nūtikšonom kulturā, sabīdryskom aktivitatem i latgalīšu rokstu volūdys lītuošonu Latgolā. Ivars par pīsadaleišonu pasuokumā: “Tys ir breineigai, ka bīdreiba sovu cytu praktyskūs aizdavumu īlykā rauga īpazeistynuot vysus interesentus ar Latvejis kulturviesturi i niulenejom aktualitatem. Caur pošys Šveicis kulturdaudzveideibu i regionalajom atškireibom, bet golvonais caur jūs kūpšonu, vīgluok ir saprūtamys ari Latvejis regionu, tymā skaitā Latgolys, ceņtīni saglobuot sovu sovpateibu globalizacejis patmalēs. Na vysod atsaguodojam, ka par Šveicis vaļsts uzbyuvis modeli nazkod, Latvejis vaļsts reitausā, kai par īspiejamu ari Latvejā ass runuojs ari Rainis, kurs, kai zinim, Šveicē nūbeja 15 godu…”

Ar viesturnīku i filologu pi diskuseju opoluo golda sēssīs muzyks i muokslinīks Vincents Flikigers, kai viestej pasuokuma afiša, laikam vīneigais šveicīts, kurs muok latgaliski. Pasuokumā jis nūspēlēs Džovanni Džirolamo Kapsbergera (1580–1651) i Alesandro Pičinīni (1566–1638) skaņdorbus, i byus apsaverami juo zeimātī dorbi “Šveicis muoksla nu Latgolys”. Zeimiejumūs Latgola atkluota caur folkloriskū, padūmu laika palīkim, ainovu i arhitekturu. Jis regulari pīsadola vyspasauļa zeimietuoju apvīneibys “Urban Sketchers” aktivitatēs, i 2015. godā Ņujorkā izdūta Vincenta pyrmuo zeimiejumu gruomota “Inside Salmeck”. Padsmit godus jis pastuoveigi apmeklej Latgolu, partū ka juo dzeivisbīdre ir čelliste Ilze Grudule.

Viesturiski latgalīšim Šveice nav bejuse sveša. Latgalīšu sabīdryskais darbinīks Ontons Skrynda 1905. gods namīru deļ beja spīsts atstuot medicinys studejis Pīterpilī i devēs turpynuot īsuoktū Bernis universitatē. Kod Krīvejā vyss palyka mīreigi, jis atsagrīze atpakaļ i pabeidze kara medicinys akademeju. Latvejis breivvaļsts laikā i goreiguo semina profesors Pīters Strods, i bazneickungs Stanislavs Vaikuļs 1929. godā zam rokstu “Zīdūnī” nūruoda sovu atsarasšonys vītu – Šveice, Lugano.

Rakstnīks Ontons Rupaiņs Šveici aprakstejs sovuos “Pīzeimēs nu ceļuojuma pa ōrzemem”, kas nazcik turpynuojumūs publicātys žurnalā “Zīdūnis”. Šveicei veļteitais aproksts 1929. gods 5. numerī beidzās ar atsavadeišonu nu Cīrihis i tehnisku pīzeimi, ka tuoļuok vēļ byus. Bet nav. Jaunuo školuotuoja gola mierkis beja Ženeva, par Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituta absoviešonu ar izcileibu 1928. godā, kai skaitoms izcyluo latgalīša biografiskajūs aprokstūs, izgleiteibys ministreja jam paduovynuoja komandejumu iz Pasauļa školotoju kongresu un mīra idejas propagandas kursim Ženevā. Juodasoka, ka jis ceļuoja 1928. godā, bet, piec presis materialim, Pasauļa školuotuoju kongress nūtyka 1929. gods 25. julī–3. augustā, sovutīs mozuoka mārūga storptautysks školuotuoju kongress 1928. godā nūtyka Berlinē. Voi tuo laika īriedni koč kū sajaukuši i nūsyutejuši Ontonu napareizā laikā i vītā?

Print Friendly, PDF & Email