Juoņa Cybuļska nabreivis godu puordūmys izdūtys gruomotā

Juoņa Cybuļska nabreivis godu puordūmys izdūtys gruomotā

Roksta autors: portals lakuga.lv

27. aprelī storp daudzajom Latgolys dīnys pasuokuma aktivitatem Latvejis Nacionalajā bibliotekā 15.00 stuņdēs 3. stuovā varēs īsapazeit ar latgalīšu izdevieja, školuotuoja, leksikografa Juoņa Cybuļska gruomotu “Patīseiba ir myusu!”. Jamā apkūpuotuos puordūmys atziņu veidā suoktys pīraksteit apcītynuojumā i turpynuotys vysus padūmu godus (1951–1989).

Kab eisti izprast J. Cybuļska (1911–1997), Andryva Jūrdža mozdāla, tekstus, juojam vārā autora dzeivis pagrīzīņu momenti. Izdeviejdarbeibā jis beja Vladislava Luoča kompanjons, jī obeji nūdybynuoja “Latgaļu izdevnīceibu” i suoce ar “Tāvu zemis kalendaru” 1939. godam, bet 1944. godā jūs celi aizguoja kotrys iz sovu pusi. Turpynoj Latgalīšu rakstnīceibys muzeja izveiduotuojs, V. Luoča pleminīks Pīters Luocs: “Kod Locs brauce 1944. godā paceli, Juoni aicynuoja leidza. Bet jis ilgi svuorstejuos – braukt ci nabraukt. Kugis guoja paceli, bet jis tūmār palyka dzimtinē. Īguoja krīvi, Latgolā jis beja struoduojs par ticeibys muoceibys školuotuoju, partū devēs iz Kūrzemi. Tī Raņķu školā suoce struoduot par školuotuoju i direktoru. Vītejim napatyka juo katuoliskuo stuoja, 1949. gods 30. augustā jū arestēja iz denunciacejis pamata i nūtīsuoja iz 25 godim. Sešus godus Volgys–Donys kanala byuvē izcīte, saslyma, cīš vuojs palyka. Samazynuoja jam apcītynuojuma laiku iz 10 godim. Dažus mienešus piec ituo samazynuojuma atbreivuoja vyspuor. Tai 1955. gods rudinī jis atbrauce iz Reigu. Bet dorba školā jam nadeve, jis īsakuortuoja zyvu fabrikā par kruovieju. Bet juo sīvai Klementinai kai školuotuojai pasacejuši: “Ka tu ar tautys īnaidnīku dzeivuosi, tev ari nabyus īspiejis struoduot par školuotuoju, izškoluot sovus bārnus.” Oficiali jī lauleibu škēre, bet kai kūpā dzeivuoja, tai i vysu myužu nūdzeivuoja. Taids juo liktiņs.

Es personiski ar jū tyku pazeistams nu kaida 1975. gods, a muni puorejī rodu Luoči nu jauneibys. Vysu myužu ar Luoču i Cybuļsku-Jūrdžu dzymtys uzturēja kontaktus. Ar Vladislavu jis Aglyunā pat kūpā vuicejuos. Kod Cybuļsku saime brauce iz Latgolu, jim cytur nabeja, kur apsamest. Pi myusu Pūra īlā i apsamete. Maņ beja mašyna, kur vajadzēja tī braukuojom.

Ituos sovys puordūmys jis raksteja ar rūku i tod pavairuoja. Šū tū jam pat izadeve aizsyuteit žurnalam “Dzeive” caur tim cylvākim, kas varēja ībraukt i izbraukt nu Latvejis. Parosti tī beja goreidznīki, kas devēs iz Rūmu. Publicēja na jau kai Cybuļskis, bet Jōņs Buļskis. Vēļ jam beja div pseidonimi – Sylmaļs i Sylmalīts. 1923. godā Jūrdži-Cybuļski izguoja iz vīnsātu Sylamolā. Partū taids pseidonims.”

Gruomota veiduota tai, ka kotrā atvārumā paraleli latgalīšu tekstam skaitoms teksts angļu volūdā. Tulkuojuse Aija Nagle, bet redigiejs i izdūšonu finansiali atbaļstejs Pīters Aloizs Ragaušs. Latgolys Kulturys centra izdevnīceibai itei ir ūtruo J. Cybuļska gruomota, pyrmuo – “Myuža dīnys, myuža dūmys” – izguoja 1995. godā.

Print Friendly, PDF & Email