Māra Zaļaiskalns: mīļoj muokslu sevī, na sevi muokslā

Māra Zaļaiskalns: mīļoj muokslu sevī, na sevi muokslā

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

18. majā 17.00 stuņdēs Rēzeknis Tautys teatris aicynoj iz 60 godu jubilejis sviniešonu ar pyrmizruodi – Ontona Rupaiņa “Dzymtā zemē”. Teatra spieliešonai Rēzeknē saknis laistys pyrmuos latgalīšu atmūdys laikā, bet 1959. goda janvarī tuolaika dramatiskais kolektivs, pyrmī Latvejā, dabuoja amaterteatra kvalitatis zeimi – Tautys teatra nūsaukumu. Ekspertu atzineiba i panuokumu stafetis kūceņš i Latvejis skatēs, i storptautyskūs festivalūs nu rūku nav izlaists. Pādejais panuokums – par 2018. gods īstudiejumu bārnim i jaunīšim pīzeitys jūs “Ačgārnās pasakas čemodānā”, ar diplomu nūvārtāts izruodis spylgtais vyzualais tāls. Par sastdīnis izruodi i spēlēt prīcu stuosta režisore MĀRA ZAĻAISKALNS.

Parkū jubilejā taišni itei luga?

Tys ir gona sarežgeits vaicuojums i reizē cīši vīnkuoršs. Parosti es izruodis naatkuortoju. Naasmu ni reizis jāmuse div reizis vīnu i tū pošu dorbu. Eksperimentali ir bejs Astridys Lindgrēnys “Mēs visi no Bilerbijas” ar studistim. Tys beja cīš lobs materials. Studisti izauga, gribējuos ar bārnim vēļ reizi nūspēlēt. Kūpā ar “Kredo” mes bejom radejuši muzyku, kas pīsaisteja jaunūs cylvākus.

Materialu izalosom piec tuo, voi tam ir akteri. “Dzymtā zemē” mes īstudiejom 1990. godā, pyrma 29 godu. Ir pīdzymuse jauna paaudze, jau pīauguse, ari cyts i jauns pasavierīņs iz zemi kai taidu, iz Latgolu, iz latgalīšu volūdu. Tūreiz latgalīšu volūda praktiski naskanēja, cylvāki kaunējuos runuot latgaliski publiski. Var saceit, ka Rēzeknis Tautys teatris “iznese” volūdu ar Trasunu 1989. i ar 1990. godā ar “Dzymtā zemē”. Ar itū suocēs latgaliskais pīsitīņs Rēzeknis Tautys teatram. Tai kai ir teatram ir 60 godu, cīš gribējuos atsagrīzt materialā, kas jau ir nūvacuojs, laiks daudz kū pamainejs. Rupaiņs lugā runoj par Latvejis laiku, mes tūlaik nikuo nazynuojom par tū, iz itū materialu vēromēs ar mozu ironeju, nasaprozdami daudzys lītys. Niule Latgolys zemis tāls ir byutisks taidā ziņā, ka cylvāki atstuoj sovys sātys, juos palīk tukšys, zeme stuov nakūpta, byutu vajadzeigs, lai jaunī cylvāki atsagrīztu. Izruodis stuosts – mīļoj tū vītu, nu kurīnis tu esi, nabēdz paceli, mīļoj tūs cylvākus, ar kurim esi kūpā, mīļoj dorbu. Bet patīseibā nu nav tik didaktiski, kai izaklausa.

Saceišu atkluoti – maņ ir satraukums, itys īstudiejums piec tuos izruodis ir izaicynuojums. Itys byus piļneigi koč kas sovaiduoks, koč div aktrisis tamā izruodē ir spielejušys. Vija Dikule niule byus Apalis, muotis, lūmā, tūreiz jei beja Gabra leigova. Ināra Apele na pošlaik, bet tyvuokajā laikā dorbuosīs Zentys lūmā kai pyrma 29 godu. Varātu saceit, ka jai laiks ir apsastuojs.

Tei izruode radeja tālus i fenomenus, kas suoce dzeivuot nu izruodis atškireigu dzeivi, pīmāram, izsaucīņs “Myužeigs skaistums!”. Voi tiks akcentātys publikai pazeistamuos lītys?

Nazynu, voi itys teicīņs tik bīži atsakuortuos, voi vyspuor jis byus tik lipeigs kai tūreiz. Tys beja tys laiks, niule ir cyti akcenti. Par Apali i cytim vaira narunuosim kai par naizgleituotim, atpalykušim cylvākim nu Syunu cīma. Bet par tū, ka lauku cylvāks ir atvārtuoks, vīnkuoršuoks, uzatic vysaidom jūceigom lītom. Kū radūšuoks cylvāks, tū vaira sagloboj bierniškeibu. Kod mes kaidā īsamīļojam, mes palīkam jūceigi. Te ir runa par mīlesteibu na viņ pret zemi, bet ari cylvāku, par uzaticiešonu i atbiļdeibu par tū, kū mes dorom, kas ar mums nūteik.

Izruode vēļ tūp. Tikai tod, kod pasaruodeis skateituojs, izruode byus.

Kū jius sagaidot nu skateituoja?

Gribīs, lai skateituojs ir atvārts itai izruodei, lai aizmierst īprīškejū, lai prīcojās, ka ir jauna izruode. Na jau tai – nu kū niule Mikuča vītā paruodeisit!! Nazkur dzierdieju, ka mes nasam nu padūmu laika koč kaidu nūlīgšonys bacili – kod vyss ir švaki. Lobuok paslaveit, na meklēt vainis, kur kas nav izadevs. A kū tys dūd? Mes asam amateri, i nivīnu izruodi nagribim taiseit slyktu. Var saīt, var nasaīt.

Voi nakonkurejat ar Muzeju nakti?

Nā, mes aicynojam cylvākus apvīnuot itū i tū. Muzeju nakts suocās septeņūs, mes suocam pīcūs. Izruode nabyus garuoka par pusūtru stuņdi, cylvāki paspēs aizīt iz muzeja pasuokumim.

Speciali sabrauks daudz cylvāku, ari aizbraukušī teatrinīki. Es aicynoju vysus, kas koč kaidā veidā ir dasadyuruši myusu teatram, sasatykt, pasarunuot, atsagrīzt sajiutuos. Itei vīna izruode nav vyss teatris. Kod bejom Reigā, myusu bejušī akteri beja myusu golvonais skateituojs. Varbyut, pasateicūt jim, mes dabojam tuos bolvys. Skateituojam ir cīš lela nūzeime. Tei mejīdarbeiba, energetiskais lauks. Teatris nu kinys ar tū ari atsaškir, ka nūteik itamā konkretajā šaļtī. Vīna i tei poša izruode nikod naatsakuortoj. Sokom paļdis vysim, kas paleidz veiduotīs i byut Latgolys teatram Rēzeknē.

Vēļreiz uzsvieršu myusu latgaliskū īvierzi, Latvejis laika Latgolys teatris, kas te veiduojīs, naīstudēja lugys latgaliski. Juonūviertej, ka daudzu tautys teatru vaira nav, bet mes asam i cīš boguoti ar daudzveideigu repertuaru, ar interesantim cylvākim akterim. Izgleituotim i gudrim, tys maņ ir svareigi. Mes varim sasarunuot i kūpā radeit, byut par leidzautorim izruodis tapšonys procesā. Amaterkusteibā golvonais nav “štancēt” izruodis, bet teatra procesā palikt laimeiguokim. Atdūdūt tu sajem atpakaļ.

Kai palikt par lobu akteri?

Maņ meils teicīņs – mīļoj muokslu sevī, na sevi muokslā. Tu naesi golvonais. Tys primadonnu laiks itymā teatrī beidzīs. Pi mums tai nav – akters voi aktrise atīt i skaita, ka bez juo nikas nanūtiks. Nā, nūtiks vys, partū ka mums ir teatris ansamblis. Mes kūpā izalosom repertuaru, ar kaidu vysa grupa gotova struoduot, t. i., zīduot sovu laiku, atsasaceit nu koč kaidu lītu. Partū mes ari pastuovam. Tys nav vīnkuorši.

Izruodi var spēlēt ari vīns cylvāks, ir bejušys monoizruodis, pi kuru vajadzātu atsagrīzt. Beja – ar Anitu Graudiņu B. Mārtuževys dzeja, ar Imantu Mikuču F. Vijona i O. Vācieša dzeja. Bet ituos izruodis skateituoju eipaši napīsaisteja. Itys izlīk akteram pošam ryupeitīs, lai jis byutu gotovs tiktīs ar skateituojim. Pošlaik ir akteri, kas grybātu tū dareit. Mes nuokūtnei asam atroduši sovu autoru – Annu Rancāni. 27. martā laseitais materials patyka akterim. Jī ir gotovi struoduot. Ka jim napateik, tod es tī nikuo navaru paleidzēt.

Izadūšonu sastdiņ i cytuos reizēs!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]