Reigā ir Fraņča Trasuna i Jezupa Rancāna īlys

Reigā ir Fraņča Trasuna i Jezupa Rancāna īlys

Roksta autors: portals lakuga.lv

29. majā Reigys dūmis deputati 54. sēdē ar bolsuojumu atbaļsteja lāmumprojektus Neicgaļa īlys pūsmu puorsaukt par Fraņča Trasuna īlu i Jezupa Rancāna vordu pīškiert īlai bez nūsaukuma Kengarogā (vysys Reigys dūmis sēdis nūsaveramys škārsteiklā).

Bolsuojumā par Neicgaļa īlys pūsma puorsaukšonu par Fraņča Trasuna īlu 40 deputati beja par i 16 atsaturēja, pret nabeja nivīns. Debatēs i deputatu vaicuojumūs ziņuotuojam par sagataveitū lāmumprojektu deputati izcēle tū, ka Trasuns ar sovu īguļdejumu Latvejis vaļsts izveidē byutu peļnejs juo vuordā nūsaukt nūzeimeiguoku īlu ci īlys pūsmu. F. Trasuna īla niule ir nazcik symtus metru garais Neicgaļa īlys pūsmys nu Vītalvys i Sasku īlys krystceļu da Pīdrujis īlys, bet ar lelu adrešu skaitu (Trasuna vuords byus apritē). Atguodynuosim, ka F. Trasuna īla ir Rēzeknē i Rēzeknis nūvoda Maltā.

Sovutīs lāmums par Jezupa Rancāna īlys nūsaukuma pīškieršonu sēdē tyka pījimts bez debašu i vīnbaļseigi. Veiskupa Jezupa Rancāna (1886–1969) nūpalni Latvejis vaļstiskuma veiduošonā saistuos i ar 1917. gods Latgolys kongresu, i diplomatiskū dorbu Latvejis vaļsts pastuoviešonys pyrmajūs godūs, veidojūt lobvieleigu Rūmys pāvesta attīksmi, i dorbu Saeimā, suocūt nu 2. Saeimys leidz pat 4. Saeimys darbeibys puortraukšonai, parlamenta prīšksādātuoja bīdra omotā, trimdā Latvejis politiskūs parteju lideri jū pīzyna par Latvejis Vaļsts prezidenta vītys izpiļdeituoju.

Atguodynuosim, ka Rēzeknē laukums piļskolna pakuojē nūsaukts J. Rancāna vuordā, bet tī uzcaltajom ākom (“Zeimuļs”) adrese ir Krosta īla. Partū par taida laukuma nūsaukumu zyna ratais.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]