Krutovs, Zeile, Kamšilovs, Važnais – jaunuokuos muokslys izstuodis Rēzeknē

Krutovs, Zeile, Kamšilovs, Važnais – jaunuokuos muokslys izstuodis Rēzeknē

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Da 18. augusta Latgolys viestnīceibā “Gors” (Piļs īlā 4) apsaverama storptautyski atpazeistamuo tekstilmuokslinīka Rolanda Krutova personalizstuode “Pietauvot bezgalību”, kas apkūpoj i gūdolguotūs, agruokuo dailradis perioda dorbus, i eipaši jaunradeitu dorbu kūpu, informej “Gora” Marketinga nūdalis vadeituoja Edīte Husare.      

Muokslinīka saknis meklejamys tepat Rēzeknē, sovulaik vuicejīs Rēzeknis Muokslys koledžā (niulenejuo Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškola), beidzs muokslys magistranturu Latvejis Muokslys akademejā, ir pīsadalejs vysaiduos izstuodēs i pīdzeivuojs prestižus panuokumus storptautyskūs konkursūs vaira nakai 20 vaļstīs. 2009. godā muokslinīks sajēme “Craft Ideal” gūdolgu muokslys biennalē “Outside the Box” Korejā. 2010. godā Pūlejis 8. minitekstileju triennalē dabuoja Atzineibys gūdolgu. 2011. godā prestižajā minitekstileju triennalē Komo dabuojs “Grand Prix”.

R. Krutova dorbi ir veiduoti vysaiduos jaunuos tehnikuos – i digitalūs steļļu gobeleni, i dorbi, kas radeiti, apvīnojūt sītspīdis tehniku ar vairuokom autortehnikom, demonstrejūt ituos muokslys daudzveideibu. Paraleli jaunom tehnikom Rolands struodoj klasiskajā gobelenā, kai ari gleznoj i nūsadorboj ar malnboltū fotografeju.

Muokslinīks, raksturojūt personalizstuodis ideju, soka, ka “Pietauvot bezgalību” ir par gribiešonu aptvert naaptvaramū, koč drupeit pīsatyvuot dzeivis nūzeimei, jāgai, simboliski pītauvuot sovu Bezgaleibys sajiutu. Svareigi ir apjaust, apzynuot i pīpiļdeit sev kū byutisku – kas līk meklēt sevi, dzeivis turpynuojumu… Bezgaleibys simbols, sasavejs ostoitnīkā kai nasaraujama tauva, simbolizej ari tū, ka, vīnā daļā jai pasaplašynojūt, ūtra palīk mozuoka. Linearu laika pūsmu sovstorpejuos attīksmis ir naizbāgamys. Paguotne sasavej ar nuokūtni i jūs krystpunktā ir tagadne, poša dzeive, kas ir pakuortuota ari kaidom vīnkuoršom lykumsakareibom. Jauneibā pasauļs redzīs tik naaptverams i plašs. Mes pīaugam, saprūtam tū, kū agruok nazynuojom ci vēļ napīdzeivuojom. Vāluok pasauļs it kai sasaraun, palīk jiuteigs, apaudzāts ar dzili personeigom lītom i sajiutom. Īgiustūt pīredzi, ari lītys daboj eistū nūzeimi – “es zynu, kas es asmu” sajiutu. Izstuodē apsaveramī dorbi ir viestejums vysupyrma sev, sovā pošatkluosmē, eseibys apziņā, vīnlaikus sevkurs dorbs ir kai metafora skateituojam, ar aicynuojumu īsavērt pošam sevī, apjaust sovu bezgaleibys stuostu.

Izstuodis apmekliejums sevkuram interesentam ir bezmoksys, nu ūtardīnis da svātdīnei 12.00–22.00, bet pyrmūdīnēs 12.00–18.00. Tekstilmuokslys izstuodis nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds i Rēzeknis piļsātys dūme.

7. junī 15.00 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102) atkluos gleznuotuojis Ģertrūdis Zeilis retrospektivū personalizstuodi “Piederība”, izstuode byus apsaverama da 11. augusta. Vysu radūšū myužu muokslineica ir aplīcynuojuse uzticeibu treis lelom mīlesteibom – Gleznīceibai, Cylvākam i Zemei. Figurala kompoziceja i portrets ir jai tyvuokī gleznīceibys žanri, atkluoj muokslys zynuotneica Baiba Eglīte.

Ģertrūde Zeile “Pie Annas tantes”, 1992, audekls, eļļa, 70×92 cm

Kasdīnā Ģertrūde nav lela runuotuoja, dreizuok viereiga klauseituoja ci, precizuok, vāruotuoja. I jai pateišom pateik stuosteit stuostus. Juos stuosti teik stuosteiti gleznīceibys volūdā. Gleznuotuojis muokslinīcyskuo volūda ir tyva lelūs sovrupuo ceļa guojieju voludai, i tū nūsacejuse juos pīdereiba Latgolys zemei, Daugovys lūkam, Zeiļu dzymtai i katuoļu bazneicai.

Bet Ģertrūdis stuostūs īraugomi vysikdīniškuokī sižeti: bierneibys atminis, dzeivis ceļā satyktī cylvāki, ceļuojumūs pīradzātais… Lobsirdeigs humors, smeļdze i naatjamama zemis izjiuta caurstruovoj Ģertrūdis dorbus. Pat nu vizualys epizodis jei, tykdama da simboliska skaniejuma, spiej savaražeit lelū dzeivis patīseibu aplīcynūšu viestejumu. Par myusu kūpeigū pīdereibu itai Zemei, itam Laikam i skaistajam Ceļam, kū saucam par Dzeivi.

Īeja izstuodē školānim i studentim – 50 eiro, pīaugušajim – 2 eiro, ar Rēzeknīša karti – bez moksys.

Da 28. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā apsaverama ari rēzeknīša Aleksandra Kamšilova izstuode “Mīļotās Latvijas daba”. Īmeslis piec ilguoka puortraukuma sareikuot sovu dorbu izstuodi ir autora 70 godu dzeivis jubileja, informej Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure.

Aleksandrs Kamšilovs “Latgales lauku sēta”, 2019, kartons, akrils, 40,5×50,5 cm

Muokslinīks dzims 1949. gods 7. junī Hersonys nūvodā, Ukrainā. Kūpā ar saimi iz Latveju puorsacieļs dzeivuot 1972. godā. Rēzeknē vysu dorba myužu struoduojs ceļtnīceibys organizacejā “PMK-5”. Breivajā laikā pošvuiceibys ceļā apgivs bajana spēli i aizaruovs ar gleznuošonu. Par sovu školuotuoju pīzeist Jakovu Beketovu, kura vadeitū studeju Rēzeknis Kulturys nomā apmekliejs 1974.–1976. godā.

Par sovu gleznuošonys tehniku Aleksandrs izalasejs akrilu, reizem lītojūt ari akvareli i pasteli. Jis pīzeist, ka bez gleznuošonys sovu dzeivi vaira navar īsadūmuot, jei aizraun, atveļdzej i dūd spāku.

Vysvaira Aleksandram pateik gleznuot dobys motivus, kurus nūsaver tepat tyvuokajā apleicīnē ci izbraukumūs cytur Latvejā. Dobys attāluojumā moz ir radzama cylvāka kluotbyutne, pat lauku sāta kai objekts ir ratai īkļauta ainovā. Sevkurai gleznai ir sova eipaša nūskaņa, kuru raksturoj dīnys rytma puormejis – myglains reits ci saulrīts pi azara, spūdrys dīnysvyds lauku pļovā ci krāslys stuņde par mežu tuolem. Ari sevkurs godalaiks Latgolys dobu īkruosoj eipaši, i autors pīškir kotram motivam pīsuotynuotu koloritu kotrys paruodeibys vysspūdruokajā izpausmē.

Da 26. juņa Rēzeknis Tehnologeju akademejis (RTA) Muokslys terasē apsaverama Leonīda Važnuo fotoizstuode “Sintēze”, kas tyka atkluota 13. storptautyskuos zynuotniskuos konferencis “Sabiedrība. Integrācija. Izglītība” laikā, informej RTA Sabīdryskūs attīceibu nūdaļa.

L.Važnais ir Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Foto dizaina izgleiteibys programys vadeituojs, “LeonFoto” fotoškolys Austrumlatvejā dybynuotuojs i vadeituojs. Itei fotoizstuode pīduovoj sevkuram īsavērt muokslinīka radeitajūs dorbūs, kurymūs eipašā tehnikā fotografeja ir apvīnuota ar gleznuojumu.

Kai stuosta izstuodis kuratore Diāna Apele, RTA docātuoja, muokslineica i dizainere, tod itei izstuode apmaklātuojus pīsaista ar atškireigū pīeju fotomuokslai i gleznīceibai. Izstuodis nūsaukums jau līcynoj par tū, ka tiks apvīnuotys vysaidys tehnikys i itūreiz tuos ir fotografeja i akvareļgleznuojums.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]