Katrinys I i Pītera I “īsarasšona” Rēzeknē

Katrinys I i Pītera I “īsarasšona” Rēzeknē

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

15. junī nu 18.00 stuņžu Rēzeknē, Festivala parkā (Pils ielā 17), Martys baļlis īskaņa ar radūšajom darbneicom, zemnīku tierdzeņu i 18. g. s. suoku tārpu konkursu. 20.00 stuņdēs teatrala koncertprograma “Martas saulgriežu nakts sapnis”, informej Rēzeknis pošvaļdeibys agenturys “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” reklamys specialiste Maija Upeniece.

Martys baļle veļteita Latgolys nūvadneicai Martai Skavronskai (1684–1727), kurai liktiņs beja liems byut par cara Pītera I sīvu i Krīvejis imperejis keizarīni Katrinu I (Екатерина I Алексеевна Михайлова). Marta agri palyka buorine, pusaudzis godūs kai vīnkuoršu lauku meitini dzedze jū nūsyuteja kolpuotu i vuiceitūs pi luteraņu muoceituoja Ernsta Glika Olyuksnā, kurs jai palyka kai audžutāvs. Vāluok Martys dzeivis leiklūči vejuos i pi zvīdru kavalerista, i krīvu karavadūņu, cikom kaidā baļlē Martu pamaneja cars Pīters I.

Viesturis faktūs vēļ daudz meklejamuo i atkluojamuo, bet varams, ka iz Olyuksnu Marta braukuse taišni caur Rēzekni. Martys baļle ir ceļuošona laikā, kai reizem tū sevkurs dorom sapynūs – pīdzeivojam seņ bejušys nūtikšonys i īsaveram viesturē. Tyvojūtīs saulgrīžim, varamys mistiskys i puorsteidzūšys situacejis. Martys sapyns atsadzeivuos i Festivala parks Rēzeknē puorsameis par graznu baļlis laukumu, kū ītvers i triumfa vuorti, i pīpiļdeis gvardis juotnīki i zyrgi ar karītem, grazni tārpti ļaužu pulki i meitinis, kas kaisa rūzis.

Pasuokumā varēs īsasaisteit radūšajuos darbneicuos i pīsadaleit konkursūs. Dorbuosīs “Martas veļas mazgātavas darbnīca”, salons “Pelnrušķītes sapnis”, animators – kapteiņs Džeks, zīdu meitinis, dzeivuos skulpturys i “spūki”, varēs veiduot princešu frizurys, apgleznuot sejis, uzjimt momentfoto, izgataveit prinču krūņus, lelis, pīsadaleit paukuošonuos ceiņuos, baudeit soldonumus. Pasuokuma reikuotuoji aicynoj skateituojus īsarast Katrinys laika (18. g. s. suoku) baļlis tārpūs i pīsadaleit senejūs tārpu konkursā, lobuokī tārpu eipašnīki sajims soldonys bolvys.

20.00 stuņdēs pa gūda vuortim īsarass Katrina I (Marta) i Pīters I ar svitu (baroka kompaneja “Petit trianon” nu Sanktpīterburgys), atstuojūt sovus iniciaļus lelformata albumā i puorsteidzūt ar spūdru guņuošonūs baļlis nūslāgumā. Pīters I veicynuoja drūsys jiurys tierdznīceibu, partū Rēzeknis upis krostā pīstuos grazna laiva ar matrūžim i kapteini Džeku.

Koncertbaļlē “Martas saulgriežu nakts sapnis” skateituoji varēs vāruot baroka daņčus i klauseitīs ārejis, kurys izpiļdeis senejuos muzykys baroka ansamblis (Reiga, vadeituoja Danuta Ločmele), baroka daņču grupa (Reiga, vadeituoja Guna Ezermale), viesturiskuos rekonstrukcejis centrs “Dinaburg” (Daugovpiļs, vadeituoja Gunita Vanaga), daņču kūpa “Pērle” (Isnauda, vadeituojs Jānis Sviklāns), videjuos paaudzis daņču kolektivs “Dziga” (Rēzekne, vadeituojs Ilmārs Dreļs) i “Vadži” (Rēzekne, vadeituoja Inga Peļņa), Veremu tautys noma videjuos paaudzis daņču kolektivs “Kūzuls” (Rēzeknis nūvods, vadeituoja Vineta Āboliņa), senioru daņču kolektivs “Zelta atvasara” (Rēzekne, vadeituoja Iveta Rundāne) i Rēzeknis 6. vydsškolys baļlis daņču doncuotuoji. Taipat varēs ari pīsadaleit senejūs daņču meistarklasē, kurā paraugsūļus demonstrēs “Petit trianon” (Sanktpīterburga, vadeituoja Jaroslava Bubnova, kostimu muokslineica Anna Popova). Baļlis izskaņā spēlēs pūyušamūs instrumentu orkestris “Rēzekne” (vadeituojs Sergejs Sergejevs, Jānis Pavlovskis) i instrumentalais ansamblis “L’Chaim” (Rēzekne, vadeituoja Zane Ludborža).

Pucejit kūrpis i ļaunitēs senejūs baroka daņču valdzynuojumam!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]