Baze voi bāze, Modyuna, Modūne voi Modūna?

Baze voi bāze, Modyuna, Modūne voi  Modūna?

Roksta autore: Sandra Ūdre

Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu ortografejis apakškomiseja 15. apreļa sēdē izsprīde i 27. maja sēdē apstyprynuoja Latgolys administrativuo īdalejuma sarokstu i atbiļdeja iz dažim praktiskim latgalīšu pareizraksteibys vaicuojumim.

Latgolys piļsātu, nūvodu, pogostu i jūs īdzeivuotuoju saroksts apsaverams ite.

Latvejis piļsātu nūsaukumu atveidē latgaliski vysvaira variantu tekstūs radeits Madonai i Alūksnei. Komiseja izsprīde, ka itūs piļsātu nūsaukums latgaliski ir Modūne i Olyuksna. Tuoļuokajuos sēdēs paradzāts izavērt vysu Latvejis piļsātu sarokstu.

Kai rokstomi aizjimti vuordi priņcips/princips/pryncyps; stils/stiļs/styls; centrs/centrys? Komiseja atbiļdeja: pryncyps, styls, centrs. Naizsprīsta problema pagaidom palīk meikstynuojumi svešvuordūs – praksē nūsastyprynuojuse daudz lītuotuo vuorda konfereņce i piec juo parauga cytu vuordu raksteiba ar leidzskaņu meikstynuošonu (par itū vaicuojumu beja dūmuojs nabašnīks Ontuons Breidaks, juo idejis praksē turpynuojuse profesore Lideja Leikuma), tok “Latgalīšu raksteibys nūsacejumu” (2007) 1.6. punktā saceits, ka “leidzskaņu burtus l un n nameikstynoj jaunuokūs aizjimtūs vuordūs: kultura, instituts, inteligence, tolerance i tml.”. Komisejā nūlamts itū vaicuojumu izpieteit dziļuok i izsprīst par jaunu, a pagaidom praksē pīsatureit pi Nūsacejumūs saceituo.

Teoretiski vyspuor naapsavārta problema latgalīšu pareizraksteibā ir eisī voi garī patskani aizjimtūs vuordūs. Ka par garuokim skaidrys, ka eisynojam (generals, revoluceja), tod eisuoki vuordi ar eisim patskanim reizem komiski izaklausa voi pat vuords nav atpazeistams – kai bars, zale. Partū nūlamts veirīšu dzimtis vīnys ziļbis i sīvīšu dzimtis div ziļbu aizjimtūs vuordus raksteit ar garū patskani: bārs, grāds, mīts, plāns; bāze, gāze, zāle (na zals!).

Pats, pats gryutuokais vaicuojums latgalīšu raksteibā ir personvuordu atveide. Tys nav viņ volūdnīcysks vaicuojums, bet ari juridisks – skar cylvāka identitati. Kaids grib, lai juo vuordu roksta latgaliski, kaids – nagrib dokumentūs īraksteitū “krūpļuot”. Nūlamts, ka latvīšu literaruos volūdys personvuordu atveidē latgalīšu rokstu volūdā personvuorda calms teik saglobuots atbylstūši originalvariantam, bet golūtne teik pīmāruota latgalīšu rokstu volūdys sistemai, pīmāram, mākslinieces Irmas Draudziņas glezna / muokslineicys Irmys Draudzinis glezna.

Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja tuoļuok struoduos itaidā sastuovā: Veronika Dundure, Mg. philol., Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja; Lideja Leikuma, Dr. philol., LU Filologejis fakultatis profesore; Laura Melne, Bc. hum. hist., pošnūdarbynuotuo, Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis sekretare; Māra Mortuzāne, Mg. philol., SIA “Synergium”; Ilze Sperga, Dr. philol., publiciste; Anna Stafecka, Dr. philol., LU Latvīšu volūdys instituta vadūšuo pietneica; Sandra Ūdre, Mg. philol., niulenejuo portala lakuga.lv redaktore; Anna Vulāne, Dr. philol., LU Pedagogejis, psihologejis i muokslys fakultatis profesore, Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis prīkšsādātuoja.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
30
Ūtr
20:00 Izstuode “Likteņstāsti: pāri gad... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Izstuode “Likteņstāsti: pāri gad... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nov 30 @ 20:00
Izstuode "Likteņstāsti: pāri gadu tālēm" 14. juņa deportaceju pīmiņai @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Atsacerūt 1941. goda 14. juņa deportaceju 80. godadīnu, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs reikoj pīminis izstuodi “Likteņstāsti: pāri gadu tālēm”. Izstuodē varēs īsapazeit ar Daugovpiļs izsyuteitūs saimu stuostim, taipoš izstuodē varēs izzynuot vaira par Daugovpiļs[...]
Dec
1
Tre
vysu dīnu Dasasaceišona konkursam “Latgoly... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona konkursam “Latgoly... @ Tīšsaistē
Dec 1 vysu dīnu
Dasasaceišona konkursam "Latgolys prozys skaitejumi 2021" @ Tīšsaistē
Da ituo gods 1. decembra var pīsadaleit konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2021” var, īsnādzūt dorbus – esejis, stuostus, romanu fragmentus (7000–12 000 zeimu apmārā) i syutūt tūs bīdreibai “LgSC” iz lgsc@lgsc.lv ar nūruodi “Latgolys prozys[...]
Dec
4
Sai
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Jelgavys Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Jelgavys Kulturys noms
Dec 4 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Jelgavys Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Dec
12
Svā
15:00 Konkursa “Latgolys prozys skaite...
Konkursa “Latgolys prozys skaite...
Dec 12 @ 15:00
Konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2021” nūslāguma pasuokums
Kab veicynuot literarū procesu Latgolā, dūdūt vareibu latgalīšu rokstu volūdā voi latvīšu literarajā volūdā rokstūšim autorim satikt leluoku auditoreju i skaiteituojim īpazeit jaunus Latgolys kulturtelpā topušus dorbus, bīdreiba “LgSC” jau ūtrū godu izsludynoj konkursu “Latgolys[...]
Dec
18
Sai
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Dec 18 @ 19:00
Ituo gods 18. decembrī 19.00 stuņdēs Latgolys viestnīceibā “GORS” byus koncerts “Celīs, bruoļ!”, kurā skanēs dzīsmis nu Latgolys Kongresa 100-gadis albuma “Celīs, bruoļ!” i cytys skaneigys dzīsmis. Koncertā pīsadalēs puorstuovji nu taidom grupom kai “The[...]