Festivalā “Līgo Višķos” latgaliskys tradicejis i “Latgalīšu reps”

Festivalā “Līgo Višķos” latgaliskys tradicejis i “Latgalīšu reps”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Jau sastū godu Vyšku estradē, gleznainā Luknys azara krostā, Daugovpiļs nūvoda pošvaļdeibys agentura “Taka” reikoj festivalu “Līgo Višķos”. Festivalā nūteik i tradicionali Vosorys saulgrīžu rituali folklorys kūpu pavadeibā, i baļle i diskotekys, i sporta pasuokumi, i meistarklasis, i vēļ vysaidys aktivitatis, informej Liāna Cvetkova.

21. junī nu 21.00 stuņžu vysi gaideiti Latgaliskūs tradiceju i prasmu sātā “Ambeļu skreine”, kur nūtiks interaktivs pasuokums “Vosorys saulgrīži Ambeļūs”. Te varēs īsapazeit ar latgalīšu īleiguošonys tradicejom, nūtiks rūtalis i daņči kūpā ar folklorys kūpom “Speiga” i “Dyrbyni”, guņskura aizdegšona, meistarklasis vaiņuku peišonā i zaļumbaļle da poša reita kūpā ar duetu “Inga un Normunds”. Pastreipojūt latgalīšu vīsmīleibu, īeja itymūs pasuokumūs ir bez moksys.

22. junī 23.00–3.00 stuņdēs nakts pasuokums kūpā ar “Lauku studiju”, kas reikuos “Disko ielīgošanu” Vyšku estradē. Gostu ierteibom estradis i stadiona teritorejā vysa festivala laikā byus vareiba palikt ar sovu telti, speciali īreikuotā teļšu piļsieteņā (īprīškeja rezervaceja). Festivala “Līgo Višķos” apmaklātuojim “Open-air” diskoteka par simbolisku moksu – 1 eiro.

23. junī 10.00–16.00 stuņdēs sporta turnirs “Esi Pirmais”. Saceņseibys nūtiks vysaiduos disciplinuos – pludmalis futbolā, strītbolā, tautys bumbā i jautrajūs startūs.

Nu 19.00 stuņžu Vyšku estradis teritorejā suoksīs golvonuo svātku sviniešona. Nūtiks muojražuotuoju i amatnīku tierdzeņš, radūšuos darbneicys, izbraukuma ādynuošona, izbraucīni ar laivom. Pyrmī 1000 pasuokuma apmaklātuoji tiks pacīnuoti ar sīru i olu.

19.30 stuņdēs Vyšku estradē svātku koncertu īskandynuos jaunīšu kapela “Augusti”. Atraktivī latgalīšu jaunīši prīcēs ar tautysdzīsmem i popularom ziņgem.

20.00 stuņdēs Līgo svātku sajiutys īness Uogris Tautys teatra akteri, izspielejūt Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”. Blaumaņa luga sovu pyrmizruodi pīdzeivuoja tuolajā 1902. gods 30. janvarī Reigys Latvīšu bīdreibys teatrī. Vaira kai 100 godus vāluok luga ir latvīšu teatra fenomens, kū sevkurūs Juoņūs latvīši lobu pruotu vārušīs i verās, smejās da osoru i dzīd leidza Blaumaņa sirsneigajom kuplejom. Uogris Tautys teatris leiguos kūpā ar sovim skateituojim, pīduovojūt sekuot leidza īmīļuotajom, tik zynomajom i tik jautrajom Silmaču saimis ļaužu izdareibom i attīceibom.

Nu 22.30 stuņžu festivala apmaklātuojus kuorteigi izkustynuos par sensaceju palykušuo grupa  “Latgalīšu Reps”. Muzyki ir puorlīcynuoti, ka repam latgalīšu volūdā pateišom ir nuokūtne – golvonais ir mīlesteiba pret dzimtini, volūdu i muzyku.  Koncerta laikā byus varams izadoncuot i izadzīduot taidu popularu hitu pavadejumā kai “Žarej gali”, “Reita panorama”, “Ceļš iz muojom”.

Ar tymsu īkurynuosim Juoņu guni, a Juoņu reitu varēs sagaideit nakts baļlē, kūpā ar Latvejis šlageraptaujis daleibnīkim Kristīni i Alvi.

Vysys dīnys garumā  byus vareiba apmeklēt pierti, izbaudūt latvīšu pierts ritualus ci vīnkuorši atsapyušūt draugu kompanejā. Festivala laikā ir vareiba nakšņuot tyvuokajuos gostu sātuos ci Vyšku dīnesta vīsneicā, kai ari īreikuotajā teļšu piļsieteņā (juorezervej). Teļšu piļsieteņā byus vareiba ībraukt jau nu 21. juņa i juoizbrauc da 24. juņa piecpušdīnis.

Beleti SIA “Biļešu Paradīze” kasēs vysā Latvejā i www.bilesuparadize.lv , Daugovpiļs nūvoda pošvaļdeibys agenturā “Taka”, Vyšku pogosta puorvaļdē, Daugovpiļs turisma informacejis centrā. Vairuok informacejis www.visitdaugavpils.lv, https://www.facebook.com/ligoviskos/, http://ligo-viskos.mozello.lv/.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]