Kluot Vosorys saulgrīži i Juoņa dīna

Kluot Vosorys saulgrīži i Juoņa dīna

Roksta autors: portals lakuga.lv

Izdzeivojam energetiski pīpiļdeitu laiku – saulis augstuokū izkuopšonu dabasu ceļā i gaismys kulminacejis šaļti. Saulgrīžūs atsataisūts Kosmosa vuorti i teikūts izklauseitys cylvāka gribiešonys, viņ vajags byut pošam tam gotovam. Astronomiski Vosorys saulgrīži itūgod īkreit 21. junī 18.54 stuņdēs, a Juoņa dīna – kai vysod piec kalendara – 24. junī.

Gaismys i energejis kulminaceja

Seņči goda vysgaruokū dīnu i eisuokū nakti nūsaceja, sevkuru vokoru verūtīs nu sātys slīkšņa da kaida īvāruota kūka – kod saule zenitā vysaugšuok, tod i atguojs gaideitais Juoneits. Īleiguošona suocēs jau div nedelis pyrma, gataveišonuos procesā svātkim svareiga beja dorbu padareišona. Myusu dīnuos gona byutu sakūpt pogolmu i sātu, īkuortuot guņskura vītu, saryupeit sīru i olu. Itūs svātku ritualais iedīņs ir sīrs, partū ka gūvs ganeibuos itymā laikā dūd vysvaira pīna.

Svareigi atrast šaļteņu sev. Dobā ir pylnbrīds, dreikst jimt ari sev – uorstnīceibai zuoleitis, zemis i dabasu energejis, iudiņa spāku nu rosys i mauduošonuos, škeisteitīs caur guni (var sadadzynuot, koč voi dūmuos, dzeivē navajadzeiguos lītys).

Eipaša nūzeime pīgrīzta augleibai, tū smuki pīsadz ar mistiskū papardis zīda mekliešonu. Mitologiskā leidzīnī Vosorys saulgrīži ir Dīva dālu i Saulis meitu ci Dabasu tāva i Zemis muotis kuozu laiks. Agruok, eipaši klaušu laikūs apstuokļūs, tyka pīzeits, ka Vosorys saulgrīži ir pīmāruotuokuo strēče bārna ījimšonai – bārns dzyma tod, kod zīmys soltumi puorguojuši, a pavasara siejis dorbi vēļ nabeja suokti, gaidomī vosorys apstuokli nūdrūsynuoja leluokys īspiejis mozajam izdzeivuot.

Mitiskais Juoņs

Ar Saulis i augleibys kultu saisteitais Juoņs tautysdzīsmēs saukts par Dīva dālu, kas sevkuru godu atjuoj dabasu i pasauļa pylnbrīdā. Juo vuords atvasynuots nu indoeiropīšu saknis *iā- ar nūzeimi ‘atīmūšais, guojiejs’. Juoni saleidzynoj ar senejūs rūmīšu myužeigūs puormeju dīvu Janusu (jam par gūdu nūsaukts janvara mieness), kū attāloj ar div sejom i kurs simbolizej suokys i beigys, dzeiveibys formu napuortraukteibu. Januss beja ari durovu i vuortu patrons, ar jū saisteja jiedzīnim par “īīšonu durovuos” – pīdzimšonu, izīšonu pa durovom – nuovi. Latvīšu tautysdzīsmēs Juoņs ari pasaruoda saisteibā ar vuortim: Juoneišam treji vuorti,/ Vysi treji appuškuoti..

Svātais Juoņs Kristeituojs

Zīmys saulgrīžūs svietejom Jezus Kristus dzimšonu, a Vosorys saulgrīžūs Bazneica nūsacejuse Sv. Juoņa Kristeituoja (ap 6.–2. godu pr. Kr. – ap 30. godu) dzimšonys dīnu. Jis pīdzyma Jezus muotis Marijis radinīku saimē, palyka par asketu i Dīva vaļsteibys sludynuotuoju. Tuksnesī Juoņs Kristeituojs ap sevi puļcēja sekuotuojus, kristeja Jordanys upē, pi juo nūsakristeit atguoja ari Jezus. Mitiskuo Juoņa i Juoņa Kristeituoja vuordu sakriteiba veicynuoja vīna nu jūs palikšonu par dominejūšū – nūsastyprynuoja kristeiguos tradicejis, kai eipaši navālamus izskaude augleibys ritualus.

Juoņa dīna Latgolā

Naticami, bet Latgolā godu symtim beja aizmiersuši dadzynuot Juoņu guņskurus i peit vaiņukus. Pasaverit iz katuoļticeibā Latgolai leidzeigū Leitovu – viņ nu 2003. goda tī Juoni (Joninės) ir breivdīna. Jūs sviniešonu peļnis nūdūmā izsyta cauri ols lelražuotuoji i reklamuos stuosteja, ka vajag dūtīs dobā, kurynuot guņskuri i dzert olu. Vēļ ilgi naryma diskusejis, voi vyspuor taida dīna vajadzeiga, voi tī nav viņ Bazneicys svātki. Lītuvīši itymūs svātkūs vairuok apmeklej organizātus pasuokumus, na gatavej svātkus poši.

Pasaverūt 20. g. s. 20. i 30. godu suoku Latgolys izdavumu juņa numerus, navar atrast ni mozuokys informacejis par gaidomajim svātkim. Katuoļticeigajā Latgolā 24. juņs beja svātdīne draudzēs, kur svieteja Juoņa Kristeituoja atlaidys. Piec Kārļa Ulmaņa apvārsuma, ar 1935. godu (speciali realizātuo politika) latgaliski rokstūšī laikroksti “Jaunais Vōrds“ i “Latgolas Vōrds“ aicynoj laseituojus pīsapuļceit leiguotuojim vysā Latvejā. Pyrmsjuoņu numeri kruošni, daudz tautysdzīšmu i tradicionalu fotografeju: guņskuri, smaidūšys meitinis tautystārpūs ar juoņuzuolem, puiši ūzulu vaiņukūs ar putojūšim ols kausim rūkuos. “Latgolas Vōrds” drupeit konservativuoks, aizruoda napalikt par poguonim, bet ari vacuokajai paaudzei audzynūši nakrateit pierstu, ka dāls ci meita grib dzīduot tautysdzīsmis i prīcuotīs pi guņskura. Svātkus Latgolā īvīse na pastreipuot aizmierstuos godskuortu īražys, a izkūpt tautys vīnuoteibys i pošapzinis ideju, latvyskū identitati.

“Līgo” svātki

Vosorys saulgrīžus sauc ari taidā vuordā. Folklorists i komponists Emilis Melngailis pats ir atsaziņs “grākā”, ka nu juo rūkys dzīšmu refrens (pīdzīduojums) tics svātku nūsaukumā (“Jaunakàs Zińas“, 1928, 21. juņs). 1900. godā izdevs “Lihgo dzeesmu“ kruojumu, tai tautā palaizdams leigū svātku nūsaukumā. Piec daudzim godim saprats, ka ass muļkeigi svātkus saukt viņ piec refrena, koč ari tys ir spieceigs vuords.

Ir skaidruojums, ka refrens “līgo” ir nu darbeibys vuorda “līgot, līgoties”, ar leiguošonūs saprūtūt šurpu-turpu kusteibu, kas nūruoda iz augleibys kulta seksualū raksturu.

Latgolā Juoņu dzīsmēs ir sastūpams ari refreni “rūtoj”, “rūtō”, “veju”.  Ari vuorda “rūtuot” semantika saisteita ar kusteibu – grīzšonūs, laksteišonu, kaituošonūs (K. Karuļa “Etimoloģijas vārdnīca II”, 1992, 131). Kab izadūd īraudzeit saulis rūtuošonūs – zaļu spaitu ap saulis disku rītūt ci austūt. Kam izadūd, tī palīkūts laimeigi cylvāki.