Kas tei taida Septeņu bruoļu dīna?

Kas tei taida Septeņu bruoļu dīna?

Roksta autors: portals lakuga.lv

Andryva Jūrdža “Myužeygays kalinders” 10. julī viestej: “Dina Felecytas un jos septeniu dału numuceytu.” Pētera Šmita “Latviešu tautas ticējumi” (1940–1941) piec leitainys Septeņu bruoļu dīnys prognozej septenis leitainys nedelis iz prīšku. Kas tī par septenim bruolim i voi jī nav tī poši septeni gulātuoji?

Ari myusu dīnu katuoļu kalendarā 10. julī īraksteiti Septeni bruoli mūcekli (The Seven Brothers, Martyrs; Семь братьев мученики Римские), daži olūti pīmiņ ari 27. juni. Itī obeji datumi saisteiti taidā veidā, ka 27. juņam piec vacuo (Juleja kalendara) atbylst 10. juļs piec jaunuo styla (Gregora kalendara). Svātuo Felicita i juos septeni svātī dāli Aleksandrs, Felikss, Filips, Martialejs, Vitalejs, Silvans, Januarejs tyka nūgalynuoti ap 150. godu, imperatora Antoneja vaļdeišonys laikā. Par atraiti palykušuo Felicita publiski praktizēja kristeigū religeju i ar sovu pīmāru daudzus dīvaklu pīlyudziejus pīgrīze Kristum. Poguonu prīsteri par jū syudzejuos imperatoram. Par atsasaceišonu upurēt paguonu dīvim Antonejs drūsū muoti i juos dālus nūsyuteja pi četrim dažaidim tīsnešim, kab jūs struopēt ar atškireigu nuovi.

Januareju nūdauzeja ar puotogom, kuru golūs beja svyna goboli. Feliksu i Filipu syta ar vāzom. Silvanu nūsvīde nu stuovys nūguozis. Jaunuokajim Aleksandram, Vitalejam, Martialejam nūgrīze golvys, piec četru mienešu tū pošu pīsprīde jūs muotei.

Pīmynātūs septeņus bruoļus mūcekļus jauc ar septenim gulātuojim nu Efesys, kas dzeivuojuši 3. godu symtā. Legenda par pādejim ir daudz popularuoka, jū zyna ari islama ticeigī. Zinis par septenim gulātuojim (Семь Ефесских отроков) var atrast pareizticeigūs kalendarā, jūs pīmiņ 4. augustā i 22. oktobrī. Septeni jaunekli, cālušīs nu īvārojamu Efesys dzymtu, bejuši bierneibys draugi (nabeja bruoli!) i kūpā dīnejuši armejā. Piļsātā īsarads imperators Decejs, vysim pavālāts upurēt paguonu dīvim, napaklauseigūs struopejuši ar nūmūceišonu. Draugim imperators atjiems karaveiru jūstys, tūmār devs laiku puordūmuot i atsasaceit nu kristeiguos ticeibys pošim (tok īvārojamu cylvāku atvasis!). A draugi pasatvāruši olā i gatavejušīs mūcekļu nuovei. Tū aizmyureja, lai jī nūsabeigtu nu sluopu i boda. A Dīvs jūs aizmydzynuojs dziļā mīgā, draugi pasamūduši piec 200 godu, vys dūmuodami, ka jim juosagatavej mūcekļu nuovei. Vīns nu jūs devīs nūpierkt maizis. Lels bejs juo puorsteigums, īraugūt radzamuos vītuos krystus i Jezus gūdynuošonu, impereja jau beja pījāmuse kristeigū ticeibu. Pierkdams maizi, jis padevs monetu ar imperatora Deceja attālu, jū sagruobuši kai zagli, kas izlaupejs senejūs monetu kruotivi. Vyss nūsaskaidruojs, olā jaunekļus apcīmuojs i veiskups, i speciali atbraukušais imperators. Piec sarunys jī otkon aizmyguši – itūreiz myuža mīgā.

Daži olūti pīmiņ, ka šaļtī, kod myurejuši cīt olu ar septenim kristīšim, rauduojuši dabasi – liejs leits i tys turpynuojīs vēļ septenis nedelis. Zemnīkam vyssvareiguok, ir leits voi nav, saprūtams, bejs sīna laikā. Pareizticeigūs bazneica 10. julī pīmiņ svātū Samsonu, dzīdynuotuoju, kū tautā sauc par Sīna pyudeituoju (Самсон Сеногной). Ka itamā dīnā leist, leist vēļ septenis nedelis, tys varēja radikali ītekmēt sīna sagataveišonu. I taidam zemnīceņam, kas beja nūsastruoduojs pi sīna, beja vīnuolga, voi tei dīna ir Septeņu bruoļu, Septeņu gulātuoju voi vēļ kuo cyta – ka tik sīna laiks.