Zīmeļlatgolys retro rallejs jau 13. reizi

Zīmeļlatgolys retro rallejs jau 13. reizi

Roksta autors: portals lakuga.lv

12.–14. julī  jau 13. reizi senejūs lītu i retro mocikletu kolekcejis “Cīrulīši” saiminīks Dzintars Dvinskis organizej kasgadejū Ziemeļlatgolys retro ralleju. 12. julī nu 17.00 stuņžu retro ralleja daleibnīki suoks īsarast Viļakys nūvoda dobys parkā “Balkanu kalni”, 13. julī pyrma dīnišku paradzāta organizēta apleicīnis izpiete – ekskurseja iz Stiglovys gravu, z/s “Kotiņi”, Škilbānu cīma centru, muižu i pareizticeigūs bazneicu. Piec dīnišku tiks dūts starts ekspedicejis puorbraucīņam “Balkanu apļi”.

Par idejis rasšonūs i ituogods ralleju stuosta Dz. Dvinskis: “Ideja par taidu pasuokumu roduos pamozom – beja maņ vacī mocikleti, kurūs pats taiseju, meklieju internetā informaceju par retro tehniku, bet juos beja moz. Pasaruodeja pyrmuos sātyslopys, draugi pa Latveju. Latgolā vyspuor nabeja taidu entuziastu, suoču braukuot koč kur tuoļuok. Tai izdūmuoju pi seve organizēt. Pyrmais pasuokums sakryta ar trasis “Baltais briedis” atdzimšonu, nūbraucem iz tū trasi ekskursejā. Pyrmūs godus vīnkuorši braucem kaidys kulturviesturiskys vītys pasavērt, pa vacajim cīmim. Saprotu, ka cylvākim tys suoc apnikt. Partū izdūmuoju ralleja tipa pasuokumu. Tai popularitate lānom pīauga. Rallejā vajag pošim meklēt, piec kartis orientētīs, na tykai braukt. Atsaroda aktivi cylvāki, kas gribēja leidzdorbuotīs kontrolpunktu organiziešonā – Olyuksnā, Upītē, Brīžucīmā myus uzjims.

Puorsvorā brauks mocikleti. Kotru godu pa kaidai mašynai i puors mopedim pīsadola ari. Bet nu laika gola mums tūs mocikletu vaira bejs kai puorejuo. Ari maršruts vaira mocikletim atbylst. Īspiejams, ka vīnā vītā byus pa mežu juopaskrīn. Kotru godu cenšūs izdūmuot kū jaunu, partū ka pats braucu pa taidim pasuokumim Latvejā. Tī idejis aizgiustu, nu mane idejis pajam. Vīns kontrolpunkts byus eipašs puorsteigums, saisteits ar pieckara laiku i nacionalajim partizanim. Daudz mums rallejā mocikletu, kas ražuoti 40.–50. godūs.

Šūgod pīsaceiti puori par 60 mocikletu, attīceigi byus 100–120 daleibnīku. Dažim ūtruos pusis brauc leidza, ari bārni. Itūgod asam pamainejuši bāzis nūmetni. Puors godus beja pi mane “Cīrulīšūs”, šūgod “Balkanu kalnos”. Partū ari nūsaukums rallejam “Balkanu apļi”.”

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
19
Svā
all-day Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 19 all-day
Nu 9. apreļa da 19. maja Latgolys viestnīceibys “Gors” Muokslys galerejā i pyrmuo stuova seminaru telpā eksponāta foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtgadei veļteita izstuode “GAISMĀ. punkts”, informej “Gora” puorstuove Santa Kļaviņa. Izstuode sastuov nu Juoņa[...]
all-day Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
Pīktdiņ, 22. martā, 16.00 stuņdēs Rotko muzejā nūtiks 12. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuodis atkluošona i muokslinīku gūdynuošona.   Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas itūgod nūteik nu 8. da 22. marta, jau divpadsmytū reizi[...]
all-day Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
1. martā ar četrom jaunom Latvejis muokslinīku izstuodem tiks atkluota Rotko muzeja pavasara sezona. Kai informej muzeja puorstuovi, tamā byus apsaverama izstuode “Bastions”, kuru veiduojuse vīna nu Latvejis laikmeteiguos gleznīceibys spūdruokūs muokslineicu – Frančeska Kirke, fotografa[...]