Oskara Seiksta eisziņu formata ailis

Oskara Seiksta eisziņu formata ailis

Sagataveja: portals lakuga.lv

Pyrma 20 godu izguoja latgalīšu autoru kūpkruojums “Pagrauda” – tradicejis graunūšs piec gora, dziļš piec volūdys, meklejūšs piec byuteibys. Juo sastuodeituojs i vīns nu autoru OSKARS SEIKSTS ari šudiņ soka, ka “Pagrauda” ir vaicuojums quo vadis? tūlaik i niule.

Juo eisziņu formata ailis var skaiteit kai gotovys atzinis, var – kai filozofiešonys īsuokumu atbiļžu vierzīnī.

***

Pyrma symtu godu izdzeiti
tuorpi atsagrīzs
trešacik.

***

1917. g. pi “Dianys” sorkonūs
karūgu beja varbyut pat
vaira kai Diws swetej
Latwiju. Vergi apkaun
kungus, bet nazyna, kū
dareit ar sovu breiveibu.
Tēze beja, niu antiteze īt
zam golu, dzymst Jaunuo
sinteze. Kū ar autonomeju
dareitu tī, kas kongresa
symtgodā piec juos klīdze?

***

Pi Visariona Sibirī
procentūs vysvaira
latvīšu, jim latvīšu streļnīku
kepuki golvā.

***

Londona–Indeja–Latgola.
Tēze, nūlīgums, JAUNAIS.
Jauni ļauds, kas Rudzātūs,
Rundānūs, Rudukūs Poši
ir Sevī Dzeivi, a na rapša
monokultura, zvīdru meži
voi vuocīšu medeibu lauki.

***

Ar pyrmū aili
nūmierst poets, kas
runoj, nadzierd, brauc
vuordu bruņutankā.
Armands i Voldaja krystdāls
ceļ cyuku konclagerus
Rogovikūs. “Pagrauda” ir
hegeliskuo antiteze, īšona ir
krisšona nu vīnys kuojis iz
ūtru, nu gruova gruovī, ceļa
vyds poeta sirdsbolsa
navigatorā.

***

Sāta dag, saiminīki čada
apteipuši, a poets navar
ocu atraut nu guņs
atspaitu kaitys. Jersikys zalta templis kai vīšniszīds
kreit.

***

Bierst līpom lopys pi
Muorys, vīns lypynoj juos
atpaceļ. Cikom jis pīroksta
aili, nadzierd desmitem cytu.

***

Laseitē okeans.
Vipingys veibūtnēs muni
Himalaji. Henrejs Toro.
Kod kaids namaršej
kolonā, jis parostai
dzierd cytu buņdzinīku.
Kotram sova antiteze.
Tārauda Anglejā, Seiksts
klausuos, kai garbuzi
aizzīd, Vaļuks Ižyunā vaicoj
malnūs škierzlotu.

***

Izdzeivuos pateigais.
Latgalīša Kali juga beigsīs
ar homeriskim smīklim.
Tragiskais nu komiskuo
škirās viņ, kam redzim
taisneibu. Ka cylvākam –
tragiska, ka situacejai –
komiska. Ka tik pasauļs
i Latgola nasabruktu, kod
Jis suoks smītīs.

***

Iz leidzeigys frekvencis asmu
Ar Vaļuku, Sovvaļnīku, nu
Spergys poetgobolu
rauduoju kai nazkod nu
Linarda Zolneroviča “Zius”.

***

Paliksim iz
saknis, pastuovēsim, cik
jau Dīveņš atvieliejs nu
reita. Voi mes Jam byusim
vajadzeigi, atbiļdis ir kotram
pošā sevī. Voi mes kiula, voi
Jaunuo osni. Maņ pyrma
20 godu dzeivi puormeja
Megrē Anastaseja*, Vaļuks
aizguoja katuolicismā, bet
tei viņ aizīšona. Ziedoņam
beja Atnākt Aizejot? Vot
taidi vot i garbuzi.

***

Sēdēja lotosā
veterans, daguoju
tyvuok – jam nabeja kuoju.
Piersti salykti mudrā.
Pyrma divdesmit godu
mina jam nūruove rūkys.

***

Cylvāka sirds
naapmuoneisi. A sirds īt
iz leluoku mīlesteibu, na
pareizuoku, prestižuoku, iz
deveiguoku volūdu. Cik i
kai mani mīļuoja Kaulaču
baba Aņce i mama, tai
es mīļoju i latgalīšu
volūdu. Var dastateit ar
peicku, var īmuoneit ar
kreditu i omotu. I muotis
volūdu tīpat kur muoti –
iz pansionatu voi taišni
iz mežu. Taida i atītme
Latgolai.

***

Vysu varūša mama voi
baba munu dzeivi
nūkuortuos. Izlaistam
bārnam i taisneigs tāvs
redzīs borgs tatars.

***

Zam Mildys i Muorys
dīvakla salam alaikum. Kuorts nūsaguož, ka par
daudz apveiņu apsavyn.

* Vladimira Megrē 10 gruomotu serejis “Krīvejis skanūšī cīdri” (1996–2010) golvonuo varūne – dzili Sibira taigā dzeivojūša meitine ar naparostom spiejom i zynuošonom, kai gaišredzeiba, teleportaceja.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.