Kluot Annys – Saimineicu dīna

Kluot Annys – Saimineicu dīna

Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

26. julī katuoļu bazneicuos svietej sv. Annys – Jaunovys Marijis muotis – dīnu. Kuramā bazneicā atlaidys – tī leluoki svātki ar tiergu i zaļumballi (myusu dīnuos ari plašu pasuokumu). Tautys tradicejuos itei dīna eipaša ar jaunuos ražys paraudzeišonu, pi tuo ari golda kluošona i saimineicys teikšona. Par Saimineicu dīnys tradicejom i sovu vuordu stuosta treis Latgolys Annys.

Annys muižys saimineica ANNA DANČA Kuorsovys nūvoda Saļņovā pazeistama ar zuoļu čajim, latgaliski raksteitom lugom i tradiceju zynuošonu: “Nikaidu eipašūs ticiejumu voi dobys vāruojumu Annys dīnai nav. Vīneigi, ka piec Septeņu bruoļu dīnys īilgušais leits lej ari piec Annys dīnys, tod kaidu laiceņu leis vēļ. Piec Annys dīnys byutu laikam juonūsastuoj. Tikkū pļautu sīnu var likt zuordā, i jis momentā izkolst. Vysi uorstnīceibys augi pļovā jau nūvuokti, palīk vīneigi sātī.

Ar Annys dīnu duorzā jau suocās jaunuos buļbis, saimineica var goldā izlikt jaunū maizi. Myusu saimis Annys dīnys iedīņs byutu – pameikstais. Izvuoreja jaunuos agreimuos buļbis, tod ar soli bez kriejuma sameiceja bīzpīnu, salyka škeivī, viersā kuorteigu svīsta kuortu. Nu boltūs myltu taiseja kļockys – zacirku. Pīns vyspuor beja vosorys iedīņs. Seipuli i špeks jau nūāsti nu pavasara pusis, piec tam guoja pīna iedīni. Zacirka – iz myltu izlēja suoleja iudisneņa, sajauce, kotlā sadrupačuoja, savuoreja pīnā. Muna bierneiba nabeja nu buoguotuokūs.

Taišni ar Annys dīnu maņ saistuos juoņūgys. Tod juos laseja i vuoreja morsu. Laiks beja taids, ka vyss vieļuok īsaguoja, ūgys suocem ēst nu Annys dīnys. Doba tai nasasteidze kai tān. Saleidzynojūt ar bierneibu, vyss par div nedeļom pasasteidzs iz prīšku. Nu čaju ar Annys dīnu saistuos soltuos mātrys (piparmētras), tān jūs vuocamais laiks. Ari melisa, raudine, vyrši gatavejās.

Tūmār tei eistuo Annys dīnys sviniešona vysod vairuok bejuse pa tureigū Vydzemi. Latgolā ari Jākuba dīnu nasvieteja, maņ kai Rogovkys pusis cylvākam svareiga Bārtuļa dīna (24. augustā). Annys dīnā vysi brauce iz Bieržgali, Bārtuļa dīnā – iz Rogovku.

Caru, ka naizzuss myusu dzymtys tradiceja, ka pa muotis linejai rodu rokstūs vysod kotrā paaudzē ir Anna. Maņ taņte beja Anna, vacvacmameņa Anna. Tai tys vuords ir īsaguojs, taipat kai daudzim Juoni veirīšu linejā. Myusu dzymtys Annom bejuši skaisti, gari moti, gona špetnys raksturs. Asmu īvāruojuse, ka Annys ir ar raksturu.”

Bīdreibys “Sidrabrasa” vaļdis lūcekle, sabīdryski aktiva viļānīte ANNA ADIJĀNE: “Annys dīna ir Saimineicu dīna, maņ baba ari ir Anna. Kod baba beja dzeiva, vysod iz Annys dīnu ceņtēs izcept maizeiti nu jaunūs gryudu. Ūgys i vysi duorzini jau ir, priyncyps taids, ka goldā līk tikai vysu nu jaunuos ražys. Mums golvonais iedīņs saimē beja jaunūs duorziņu sautejums – zierni, kuopusti, būrkuoni, buļbis ar soldonū kriejumu. Cīš, cīš gords. Tagad mes ari taidu vys taisom.

Tradiceja ir Annu sveikšona, mozu mani ari vuorda dīnā sveice. Tagad sveic caur telefonim ar eisziņom, caur internetu. Agruok ari zvaneja, bet vairuok guoja, brauce cīmā. Tagad mozuok tai dora. Daudzi nu vacuokuos paaudzis tamā saulē, ar jaunuokajim laikam nav tik styprys saitis, lai praseitu cīmā.

Pazeistu daudzys Annys, zynu Annu pat ar taidu pošu uzvuordu, Anna Adijāne Bieržgalī beja muna veira skūluotuoja. Annys ir ar speitu, kurys zyna, kuo juos grib. Var dabuot vīgli, var dabuot gryši, bet Anna sovu daboj. Styprys sīvītis. Baba Anna ari beja stypra. Kod jei navarēja staiguot, taipat vysam sekuoja, zynuoja daudz, jai varēja praseit padūma, vysus uzklauseja. Vuords “Anna” tulkuojumā nūzeimoj žālsirdeiba, tai ir. Es labi izaturu pret vysim cylvākim, cikom kaids naparuoda eistū dobu.”

Bieržgaļa folklorys kūpys vadeituoja ANNA ADIJĀNE: “Kaidu eipašu tradiceju Annys dīnai nav, nav ni dzīšmu, ni ticiejumu. Annys dīna skaituos Saimineicu dīna, ar Annu dūmuota saimineica. Agruok jau Jākuba dīnā vajadzēja pyrmū maizi izcept, Annys dīnā likt iz golda, duorzā jau nūteikti beja gurki, kuopustu golvys jau sasagrīzušys.

Bieržgaļa bazneica Annys vuordā, partū mes eipaši svynom. Bazneicā – leluos atlaidys, pi bazneicys agruok ari tiergs. Bieržgalī mums četrys golvonuos dīnys: Pītera dīna, Annys dīna, t. s. Šestinci (Kristus Dabasu braukšonys dīna – S. Ū.), Mateuša dīna. Jau kaidus 15 godus Annys dīnai taisam kaidu pasuokumu. Kod beju moza, pi myusu sabrauce rodi iz Annys dīnys atlaidom, guoja iz bazneicu. Vuorda dīnys agruok tai nasvinēja.

Muna mama gribēja maņ likt vuordu Lūcija. Kod mani iz bazneicu vede, beja nūlamts, ka byus Lūcija. Maņ jau beja bruoļs Leonards i muosa Lidija, mama i trešajam bārnam gribēja vuordu iz tuo poša burta. A muna krystamuote, mamys muosa, beja Anna, jei īlyka sovā vuordā. Jei viņ pasaceja: “Aizvedem bierneņu, atvedem Anneiti.” Es jai asmu cīš pateiceiga, maņ vuords pateik. Kod es pasaveru, kaidys ir Annys, pateik vēļ vaira. Vysys Annys ir lobys saimineicys, lobsirdeigys sīvītis. Nivīnys švakys Annys napazeistu.”

Tepat sābrūs, katuoļticeigajā Leitovā, Annys (Oninės) taipat ir pyrmuos ražys svātki. A interesanti, ka bernardiņu, kas aktivi izplateja sv. Annys kultu, īspaidā tautys muokslā i svātūs nūstuostūs par golvonū sižetu nūsastyprynuoja Marijis vuiceiba – jei stuov ci sēd Annai kliepī i vuicuos skaiteit gruomotā. Eipaši populars sižets palyka piec 1863. gods pūļu sasaceļšonys, drukys aizlīguma laikā itys motivs simbolizēja muotis školu pi rateņa. Tai lītuvīšim sv. Anna saistuos ari ar dzymtuos volūdys saglobuošonu, jei ir sīvīšu, atraišu, jiurnīku, kolnraču i cytu amatnīku patronese. (“Lietuvių šventinis kalendorius”, 2014.)

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]