Aivars Mackevičs: Bez saimnīciskuos darbeibys Latgola byus tikai folklora

Aivars Mackevičs: Bez saimnīciskuos darbeibys Latgola byus tikai folklora

Roksta autore: Laura Melne

Turisma portala “BalticTravelNews” direktors AIVARS MACKEVIČS ir vīns nu tūs cylvāku, kurūs Reigā sateikūt, iz reizis ir skaidrys – jis ir latgalīts! Gondreiž kotru sarunu jis īsuoc ar vuordu “Vasals!”, bet golvyspiļsātys centra kopejneicā, kur kotru dīnu īt dzert kopeju, reitišku pīduovuojuma saroksta viersā piec pastuoveiguo klienta īrūsynuojuma lelim burtim raksteits “Lobs reits!”. Aivars nu sova latgaliskuma nav kautriejīs nikod, par kū līcynoj i juo darbeiba Latgolys Studentu centrā 90. godu suokuos i cyti padareitī dorbi. Vērtīs atpakaļ jam eipaši napateik, partū myusu saruna beja na tikai par jau pīdzeivuotū, bet ari ar skotu iz prīšku.

Students vuica školuotuojus

Atmūdys laiks Latvejā 20. g. s. 80. godu beiguos veicynuoja ari latgaliskuo atsamūsšonu. Tyka dybynuotys vairuokys latgalīšu bīdreibys, tymā skaitā ari Reigā. Rūseiba suocēs latgalīšu studentu vydā, kas 1990. godā izveiduoja “Latgolys Studentu centru” (LgSC). Vīns nu organizacejis dybynuotuoju beja ari Latvejis Universitatis Geografejis fakultatis students Aivars Mackevičs nu Skaistys. Tūreiz jis tikū beja atsagrīzs nu dīnasta padūmu armejā, tok latgaliskuo pošapziņa augstā leiminī jam beja jau pyrma tuo. “Jau nu poša suokuma, kod atbrauču iz Reigu, tys beja 1986., 1987. gods, es gondreiž vysur runuojūs latgaliski. Tys beja muns pryncyps. Tai kai es beju ceikstūņs i vīns nu lobuokūs Latvejā, maņ baiļu nabeja. Kai gribieju, tai runuoju.”

“Latgolys Studentu centra” darbeiba aizasuoce ar vāluokuo organizacejis vadeituoja Ivara Litavnīka sludynuojumu Universitatis gazetā, aicynojūt latgalīšu studentus apsavīnuot. Atsauceiba beja lela, organizejā dorbuojuos ap 150 cylvāku. “50 cylvāki beja aktivi, bet vysaktivuokuo beja apmāram 20 cylvāku grupa,” raksturoj Aivars. Jūs vydā beja ari taidi niu zynomi vuordi kai jurists Agris Bitāns, izdevnīceibys “Žurnāls Santa” direktors Māris Ančs, izgleiteibys i zynuotnis ministre Ilga Šuplinska, Nacionaluo botaniskuo duorza direktors Andrejs Svilāns i cyti. Kūpā tyka sprīsts par Latgolys atteisteibu, organizāti vysvysaidi pasuokumi i pat izveiduota sova teatra trupa, uzturāti kontakti ari ar Jelgovys studentim. Pa vysu Latgolu tyka izplateitys uzleimis ar uzrokstu “Brōli latgali, esit stypri sovā gorā!”. Aivars stuosta, ka Reigys studenti sajāmuši ari puormatumus, ka latgaliskais uztraucūt viņ jūs, bet na cytus. Tys lics jam paveikt poša leluokū dorbu LgSC ītvorūs – apmeklēt vysys Latgolys školys i tamuos veikt vydsškolānu i školuotuoju aptauju par latgalīšu volūdu i Latgolys kulturvidi. “Aptaujuoju vairuok kai 3000 školānu i 600 školuotuoju. Div mienešus beju ceļā, apstaigojūt školys. Tūlaik maņ vēļ nabeja mašynys, brauču vysaiž, ari ar stopim. Piec tam apkūpuoju datus. Ka saleimieja vysys tuos lopys kūpā, saguoja 12 metru,” jis smaida.

Pietejums, kas beja ari Aivara kursa dorbs, pīruodeja, ka Latgolys jaunīši saleidzynūši moz zyna poši par sovu dzymtū pusi, juos geografeju i viesturi. Tuo rezultati tyka publicāti i rajonu, i centralajā presē, ari latvīšu laikrokstūs uorvaļstīs, jaunais geografejis students pat vadejs seminarus školuotuojim par napīcīšameibu vaira vuiceit par dzymtū nūvodu. Piec publikacejis Vuocejā Aivaru īvāruoja vuocu katuoļu organizaceja, kas pīduovuoja jam sovu stipendeju. “Vuocu volūdys zynuošonu maņ tūreiz eisti nabeja, bet 1992. godā es aizbrauču iz Vuoceju studēt.”

Latgaliskuo nūklusšona i pasamūsšona

Pyrmajā godā Vuocejā Aivars vaira vuicejīs volūdu, bet turpynuojumā studiejs geografeju i turismu. “1993. godā es īsastuoju Trīris Universitatē i pabeidžu tū ar izcileibu. Div godus tī ari nūstruoduoju, bet maņ nabeja dūmys tī palikt, lai ari olgys ziņā, prūtams, vyss beja cīši labi.” 2000. godā jis atsagrīze Latvejā i suoce dorbuotīs turisma jūmā, kū turpynoj ari itūšaļt.

“Vuoceja maņ cīši daudz kū deve. Es ari tagad varu īsaceit vysim jaunīšim, kam ir īspieja, vysmoz iz pusgodu voi godu dūtīs iz uorzemem. Tu pats sev pīruodi, ka esi patstuoveigs, i ari daudz īgiusti tamā vidē. Tu vari gruomotys laseit, bet tei ir tikai tova iztēle, tī tu daudzys lītys redzi iz vītys,”

soka Aivars Mackevičs, lai ari pīzeist, ka niu atškireiba storp Latveju i Rītumeiropu ir daudz mozuoka, bet tūlaik, 90. godūs, tys bejs kai dīna pret nakti.

Cikom Aivars studēja Vuocejā, apseika ari LgSC darbeiba. Aktivuokī bīdri pabeidze studejis, izveiduoja saimis, beja juodūmoj par dorbu i iztiku, vaira nabeja tik daudz breiva laika kū veļteit latgaliskuom aktivitatem. Kaidu šaļti latgaliskais otkon nūklusa, bet tod otkon atsamūda jau ar latgalīšu muzykys starpnīceibu, kas, piec Aivara dūmu, padarejs latgalīšu volūdu par mūdis lītu. Tok Aivars skaita, ka 90. godu suokuma “Latgolys Studentu centrs” ir atstuojs palīkūšus pādus Latgolys kulturā. Daudzi organizacejis bīdri vys vēļ aktivi dorbojās latgaliskajā kulturā, teik atteisteiys ari tūlaik dzymušys idejis.

Karteņa: Aivara Mackeviča privatais arhivs

Latgalīšam ir juoizaceļ

Latgaliskuo pošapziņa Aivaram Mackevičam ir rodusēs jau bierneibā nu saimis, kur vysod runuots viņ latgaliski. Aizīmūt iz školu, Aivars nav zynuojs latvīšu literarū volūdu, nav saprats, parkū školuotuoja jam līk runuot latvyski, ka jis jau tai runoj. Ari vysi klasisbīdru vacuoki ar školuotuoju runuojuši literarajā volūdā, tok Aivara tāvs bejs vīneigais izjāmums. “Muns tāvs vysod runuoja latgaliski. Maņ pat vīnu breidi beja kauns, praseju, voi jis navar parunuot tai, kai cyti. A jis maņ soka: “Kas, jei mani nasaprūt!?”” Tū Aivars atguoduojs jau vāluok, kod veics školuos aptauju. Tamā atsakluojs, ka 80% Latgolys školu školuotuoju beja latgalīši, kas nūzeimoj, ka jim ari navarēja byut nikaidu problemu saprast latgalīšu volūdu. Tāva saceitais atstuojs lelu īspaidu, ari Aivars pats ar sovim bārnim runoj tik latgaliski, lai ari pīzeist, ka jī, dzeivojūt Reigā, poši tik labi latgaliski narunoj. Taipat latgaliski teik uzrunuoti vysi latgalīši sevkurā vītā i dzeivis situacejā.

Aivars stuosta, ka jis praktiski vysod, pat dzeivojūt Vuocejā, ir sasavasaluojs ar vuordu “vasali”, sokūt tū ar smaidu i pozitivu energeju. “Ar harizmu tu vari īpūteit cylvākim, ka tys ir baigi forši. I jī pi tevis pīsavalk. Jī ari grib nu reita byut tik energejis pylni kai tu.” Jam ruodīs, ka latgalīšam ir juoizaceļ, juobyun lobuokam, stypruokam, energiskuokam, lai ruodeitu pīmāru cytim i radeitu par sevi pozitivu tālu.

“Ari nu mārketinga vīdūkļa – ka tu te Reigā aizarunoj latgaliski, tu palīc cylvākim pruotā. Tys ari ļaun sabīdreibā atpazeit sovejūs, eipaši agruok, kod latgaliskais vēļ nabeja tik mūdeigs i trendeigs.”

Bez ekonomiskuos atteisteibys nabyus ari latgaliskuo

Aivars skaita, ka latgaliskajam ir moz perspektivu, ka natiks styprynuota regiona saimnīciskuo dzeive. Latgalīšam ir juosajiut kai boguotam cylvākam sovā zemē. Vīna nu lītu, par kū jis daudz publiski izasacejs, ir autobāņu tryukums Latvejā. “Ka Eiropā 200 km veic stuņdī voi maksimums div stuņdēs, tod Latvejā tuos ir četrys stuņdis,” soka Aivars, nūruodūt, ka infrastrukturys tryukums ir leluokuo problema – nivīns uzjiemiejs itaidā situacejā eksportspiejeigys ryupneicys Latgolā taiseit nagribēs, ari turisti brauc mozuok. Latgaliskū apdraud ari lauku izatukšuošona. “Ekonomika jau cylvākus nu jūs izdzyna uorā, na jau latgaliskais, čyuliskais voi krīvyskais.” Piļsātā, kur spieceiga ir multikulturaluo vide, saglobuot sovu latgaliskū identitati, piec juo dūmu, ir daudz gryušuok. “Daudzim tys varbyut var napatikt, bet dūmoju, ka pyrmajā vītā ir saimnīciskais, tikai piec tam ir latgaliskais. Taipat kai vysim dzeivē – pīcys sešys dīnys mes struodojam, lai svātdīni varātu svieteit. Lai atteisteitu Latgolu, juosuoc ar kuorteigi saimnīciskū darbeibu. Bez saimnīciskuos darbeibys Latgola byus tikai folklora.”

Problemys ar tualetem i sātys lopom

Kū Aivars Mackevičs kai ituos jūmys eksperts dūmoj par Latgolys turisma atteisteibu? Jis pīkreit, ka niu ir izaveiduojuse sova veida ass, kas pīvalk turistus – Daugovpiļs ar Marka Rotko centru – Aglyuna – Rēzekne ar “Goru”. Aktuali ir ari dobys objekti, Latgolys azari. Tok lelu kritiku jis veļtej attīksmei pret sanitarū jūmu – Latgolā asūt lelys problemys ar tualetem, dušom, kas piec Mackeviča dūmu, ir pats svareiguokais, partū ka juos apmeklej piļneigi vysi.

“Ir juobyun sajiutai, ka, kod tu tualetē nazkaidu īmaslu deļ ēd pankūku i jei nūkreit zemē, tu vari jū dreiziņkai paceļt i apēst da gola. Ka taida sajiuta ir, tod vyss ir kuorteibā. Puorejuos telpys var nabyut tik perfekti teirys, bet tualetei juobyun sakuortuotai. Nu ituos telpys rūnās uzticeiba vysam puorejam.”

Leluokuo problema vysys Latgolys mārūgā, piec Aivara dūmu, ir lobys turisma sātys lopys tryukums. “Turisma informacejis centri struodoj labi, bet kūpejais skots iz Latgolu ir biedeigs. Teoretiski ir pat div lopys, bet nivīnā eisti nav kuorteibys. Mes asam vīneigais Latvejis regions, kam nav sasaistis ar Reigu, mes asam 150 km attuolumā, puorejī ir tepat natuoli. I, ka mums vēļ nav komunikacejis…” Aivars soka, ka tys nav pat lelys naudys vaicuojums, vysu varātu sakuortuot pavysam vīnkuorši. “Pītyktu ar treis cylvākim. Vīns, kas braukalej apleik i reklamej Latgolu uorpus juos, ūtrys – struodoj pi datora ar sātyslopu, trešais – tīpat Latgolā, kas paleidz turisma pakolpuojumu snīdziejim.” Tys paleidzātu ari radeit vīnuotu vizeju par Latgolys atteisteibu, kuo niu tryukst.

Tāva sāta kai energejis uzluodis staceja

Lai ari Aivara kasdīna paīt Reigā, jis bīži brauc ari iz Latgolu, kur dzeivoj juo vacuoki. Voi Aivars nikod nav dūmuojs par atsagrīsšonu iz pastuoveigu dzeivi dzymtajā sātā? “Es kai geografs navaru ilgi nūsēdēt vīnā vītā. Bet tāva sāta ir energejis uzluodis staceja. Treis dīnys Latgolā maņ dūd daudz vairuok kai nedeļa Turcejā.” Aivars dūmoj, ka vēļ kaidus 15–20 godus varātu “pasadauzeit pa Reigu”, bet tuoluokais dzeivis plāns varātu izavērt tai: nedeļu laukūs dzeivoj vīns, nuokušajā atbrauc draugi, tod otkon nedeļu vīns, bet catūrtajā – brauc gostūs pi kaida cyta. Jam svareiga ir mobilitate, bet dzymtys sāta vysod palīk kai bāzis staceja. Aivars skaita, ka cylvākim navajadzātu pamest i puordūt sovys lauku sātys. Pīredze ruoda, ka agri voi vālu nostaļgeja piec jūs pasaruoda. “Ceru, ka ari munim bārnim vīta, kur jī ir pavadejuši vysys sovys vosorys, ir tikpat svāta kai maņ.”

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars