Seši interesanti fakti par Latgolys Muorys pīminekli

Seši interesanti fakti par Latgolys Muorys pīminekli

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Šūgod paīt 80 godi, kai pastateits vīns nu Latgolys simbolu – Latgolys atbreivuošonys pīmineklis “Vienoti Latvijai” aba Latgolys Muora, kai tū īsaukuse tauta. Rēzeknis centrā asūšais pīmineklis simbolizej atsabreivuošonu nu dažaidom Latgolā vaļdejušom varom, izceineitū breiveibu Latvejis Naatkareibys karā 1920. godā i gūdynoj izdzysušuos karaveiru dzeiveibys. Portals lakuga.lv apkūpuojs sešus interesantus faktus par pīminekli.

Tauta dūd sovu nūsaukumu

Suokūtnieji pīminekļa oficialais nūsaukums beja “Latgales atbrīvošanas piemineklis no svešām varām”, vāluok lītuoja nūsaukumu “Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai””. Tok poši latgalīši pīminekļam deve sovu nūsaukumu – Latgolys Muora, jo pieminekļa golvonais sīvītis tāls simbolizej Latgolu. Ar itaidu nūsaukumu pīminekli atpazeist vysā Latvejā.

Cyta pīminekļa vītā

Nu 1866. da 1930. gods Latgolys Muorys vītā atsaroda cyts pīmineklis – kapleica cara Aleksandra II (jis atcēle dzymtbyušonu) breineigai izagluobšonai nu uzbrucieju. Samoksojūt lelu naudu, jū puorcēle sūpluok pareizticeigūs bazneicai. A 1930. gods Vosorys svātkūs, 8. junī, nūtyka atbreivuošonys pīminekļa pamatakmiņa svineiga īlikšona – ar svineigu aizlyugumu Bruoļu kopūs. Ar specialu viļcīni iz svātkim atbrauce Vaļsts prezidents, Saeimys prīšksādātuojs, Ministru prezidents, ministri, deputati, armejis vierspavieļnīceiba, organizaceju puorstuovi. Taipat iz svātkim īsaroda puori par 15 000 Latgolys inteligencis i školu jaunatnis. Dzīduoja 800 školānu kūpkors, ūtrā dīnā svātki turpynuojuos ar Latgolys školānu sporta saceņseibom – vysu daleibnīku kūpvingruošonu i paradi pa Rēzeknis īlom, školu izstuodi, teatra izruodi.

Atkuoj Ūtruo pasauļa kara laikā

Dorbs pi Latgolys atbreivuošonys pīminekļa izveidis suocēs 1930. godu ūtrajā pusē, juo veiduošona beja uzticāta tieļnīkam Kārlim Jansonam. Pīminekli tieļnīks veiduoja sovā darbneicā natuoli nu Cāsu, bronzā jū atlēja Suomejā. Svineiguo atkluošona nūtyka 1939. gods 8. septembrī, laikā kod beja suocīs Ūtrais pasauļa kars, tok vēļ nivīns naapsazynuoja, kaidu pūstu tys atness na tikai Latvejai, bet vysam pasauļam.

Svineigū atkluošonu klausās vysā Latvejā

Latgolys i vysys Latvejis breibeibys simbola atkluošona Rēzeknē beja leli svātki. Iz jū īsaroda tyukstušom cylvāku, nu kurūs daudzi beja atbraukuši ar speciali nūreikuotim viļcīnim. Kluotyn beja latgalīšu inteligence, riezeknīši i piļsātys gosti, katuoļu Bazneicys puorstuovi, amatpersonys i c., tok vadūņs Kārlis Ulmanis i arhiveiskups Antonijs Springovičs iz pasuokumu nabeja atbraukuši. Pīminekļa atkluošona i īsvieteišona ilguse ap 25 minotu, i tū puorraideja Latvejis radiofonā vysā Latvejā.

Latgolys tāla prototips – ciesineica Villija

Latgolys atbreivuošonys pīminekļa golvonais tāls, sīvīte, simbolizej breivū Latgolu. Pret dabasim tei izsliejuse rūku, tymā apzeļteits krysts kai katuoļticeibys simbols. Pi sīvītis kuojom iz ceļu nūkrits kiežu ruoviejs, kas simbolizej Naatkareibys kara ceinis. Sūpluok kiežu ruoviejam iz ceļu nūsatupuse jauna sīvīte, simbolizejūt lyugšonu i paruodūt katuoļticeibys lelū nūzeimi Latgolā.

Karteņa: portals lakuga.lv

Latgolys tālam juo autors, tieļnīks K. Jansons, kai prototipu beja izavieliejs ciesineicu Villiju Everti, kurai bejs šmuks augums. Jei gon nav gribiejuse, kab pīminekļam byutu juos sejis vaibsti, par tū tieļnīks jūs leidzeigus veiduojs sudobra pīclatnīkā atveiduotuos sīvītis tālam.

Div reizis nūguož i div reizis atjaunoj

Jaunatkluotais pīmineklis iz vīna nu Rēzeknis pakolnu pastuovēja viņ dažus mienešus. Latveju 1940. gods vosorā okupēja Padūmju Savīneiba, kurai Latvejis breiveibys simbols beja traucejūšs. Vysu pyrma okupanti nu Latgolys Muorys rūkys izjēme krystu, vāluok nu postamenta izdzēse uzrokstu “Vienoti Latvijai”, tok vēļ piec kaida laika piminekli nūguoze i aizvede iz Rēzeknis lūpkautuvi. Vāluok, Latveju okupejūt nacistim, pīminekli atroda, pīlobuoja i 1943. gods augustā vēļreiz atkluoja svineigā ceremonejā. Taidā veidā nacistiskais režims cerēja panuokt latgalīšu lobvieleibu, partū ka frontē guoja aiz viņ švakuok.

1940. godā padūmu varys nūguoztais pīmineklis. Karteņa: Latgolys Kulturviesturis muzejs.

Vāluok vēļreiz Latveju okupēja Padūmu Savīneiba. Latgolys Muora, natuoli asūšuos katuoļu i pareizticeigūs bazneicu īskauta, iz Rēzeknis pakolna nūstuovēja leidz 1950. godam. Tū nūguoze i aizvede nazynomā vierzīnī. Piec laika tuos vītā pastateja padūmju varys simbolu – Lenina pīminekli.

Atmūdys nūskaņuos latgalīšu inteligence aizsuoce dorbu pi pīminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunuošonys – tū izveiduoja nu jauna, bolstūtīs iz fotografejom, partū ka nikaidi cyti materiali nabeja sasaglobuojuši. Lenins tyka guosts i pīminekli pastateja juo viesturiskajā vītā. Svineiguo atkluošona nūtyka 1992. gods 13. augustā.

Atjaunuotuo pīminekļa uzstuodeišonys dorbi 1992. gods augustā. Karteņa: Latgolys Kulturviesturis muzejs.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars