Greko volūda – izzyudūšais greku montuojums Dīnvyditalejā

Greko volūda – izzyudūšais greku montuojums Dīnvyditalejā

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Pasaulī ir simtim apdraudātūs volūdu, tuos ir apdraudātys pat tod, ka jamuos runoj tyukstušom cylvāku. Vysgryušuok globalizacejis laikmatā ir izdzeivuot volūdom, kurys vaira nav saimis i kasdīnys sazinis volūdys. Vīna nu taidu ir greko volūda Italejis dīnvydūs, Kalabrejā. Greko volūda ir vīns nu spylgtuokūs greku laikmata pādu Italejā, kas sasaglobuojs cauri godu symtim. Tok lānom volūda dzīst, i tys, voi tū izadūs saglobuot, atkareigs tikai nu vītejuos kūpīnys.

Godsymtu montuojums

Greko volūdys saknis Italejā īsasnādz leidz 8. godu symtam pyrma myus ārys, kod Italejis dīnvydūs, jaunu zemu mekliejumūs, īsaroda greki, leidza sev nasūt tradicejis, kulturu i ari volūdu. Īmūt godu symtim, greku volūdys montuojums – greko volūda – Kalabrejā sasaglobuojuse viņ dažūs kolnu cīmatūs. Greki ar laiku saplyuda ar italim, veidojūt eipašu kulturys simbiozi.

Pyupulu svātdīnē teik veiduotys eipašys kompozicejis, ar kurom dūdās procesajā pa cīmatu. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Greko volūdys runuotuoji puorsvorā beja kolnūs dzeivojūšī zemnīki i goni. Vītejūs ļaužu dzeivisveids ītekmiejs ari jūs volūdu i vuordu kruojumu, pīmāram, greko volūdā nav vuorda, kas apzeimuotu vairuokys emocejis, bet ir vaira kai 10 vuordu, kab apzeimuotu dažaida izskota kozys. I tys ir saprūtams, jo kozys sovulaik beja golvonais iztykys olūts i jūs dzeivēs ījēme nūzeimeigu lūmu.

Kolnu leikumuotī i reizem ari beistamī celi īrūbežuoja sovstarpejūs kontaktus, sovā veidā “īkonservejūt” volūdu. I ruodīs paradoksali, ka godu symtim ilgi kolnu cīmatu īdzeivuotuoji vērēs iz padsmit kilometru attuolumā asūšū Vydsjiuru, tok tai ari nikod da jiurys nadaguoja.

Da myusu dīnu ir sasaglobuojuši vairuoki greko volūdys literaturys piminekli, tī raksteiti divejuos ortografejuos. Suokūtneji tyka izmontuots greku alfabets, tok, nūteikūt izmaiņom vītejā Bazneicā, mainejuos ari raksteibys sistema – tyka puorīts iz latiņu alfabetu. Tū izmontoj ari myusu dīnu greko raksteibā.

Uzroksts obejuos tradicejuos Galliciano cīmatā. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Greko volūda teik saukta ari par Kalabrejis greku volūdu i skaiteita par greku volūdys dialektu, taipoš kai Salento regionā runuotuo griko volūda, kas ari ir daļa nu greku kulturys montuojuma Italejā.

Greko golvyspiļsāta Bova

Myusu dīnuos greko volūdu var dzierdēt viņ dažūs Kalabrejis cīmatūs. Par sova veida greko volūdys golvyspiļsātu palics Bovys cīms, kurymā var satikt volūdys runuotuojus, izstaiguot volūdai i regiona viesturei veļteitū muzeju i redzēt dzeivē daudzys greko rakstureiguos tradicejis. Spieceiga kūpīna ir ari Galliciano cīmatā, kas kolnūs atsarūn vaira kai puskilometru viers jiurys leimiņa. Obejuos vītuos teik gaideiti ari turisti, atkluot na viņ viesturiskū, bet ari kulinarū montuojumu, kai ari dzīsmis i dejis.

Skots nu Bovys cīma iz Vydsjiuru. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Vēļ pyrma dažu desmitgažu daudzi greko volūdys runuotuoju dzeivuoja Vacajā Rahudi cīmatā. Lelys leitovys radeja kolnu nūbrukumu riskus i īdzeivuotuoji beja spīsti pamest sovys sātys. Daudzi puorsacēle iz pīkrasti i nikod naatsagrīze iz dzeivi kolnūs. Niu Vacais Rahudi palics par spūku cīmatu – tī nav nivīna īdzeivuotuoja. Itys gadejums ilustrej, ka ari dobys izmainis var nagativi ītekmēt kaidys volūdys lītuošonys arealu.

Nycynuotuo i apdraudātuo volūda

UNESCO Pasauļa apdraudātūs volūdu atlantā sūpluok latgalīšu volūdai īkļauta ari greko volūda. Tuos dzeivuotspieja atlantā apzeimuota kai nūpītni apdraudāta. Nav skaidri zynoms, cik ituos volūdys runuotuoju palics, dažūs resursūs mynāts, ka viņ ap 300 cylvāku. Tī puorsvorā ir seniori, tok jaunuokuos paaudzis cylvākim greko nav kasdīnys sazinis volūda i teik apgiuta kursūs.

Spūku cīmats Vacais Rahudi. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Greko volūdys stuosts ir leidzeigs kai daudzom pasauļa mozuoklītuotajom volūdom – volūda i tuos lītuotuoji paguojušajā godu symtā tyka stigmatizāti. Vacuoki izavēlēja ar sovim bārnim runuot italiski, jo vaļdeja prīkšstots, ka greko runuotuoji ir mozuok izgleituoti i dzeivē navarēs tik daudz sasnēgt, tymā skaitā atrast lobu dorbu. Attīceigi volūdu navarēja apgiut ari školuos.

Greko volūdys situaceja ruoda, cik svareigi volūdys nuokūtnei ir tuos pastuoviešona saimēs i ari izgleiteibys sistemā. Ka volūdys nav nivīnā nu tūs, tai lemta zudeibai.

Greko identitatē nūzeimeigu vītu ījam kulinarais montuojums. Eipašs Leldīnis peirāgs ar vydā īcaptom ūlom. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Greko volūda jau vairuokys desmitgadis ir saistejuse pietnīku uzmaneibu, tū pietejuši gon Italejis, gon ari Grekejis zynuotnīki. Niu Kalabrejā, pasasokūt aktivai vītejūs jaunīšu reiceibai, aizasuocs volūdys atdzeivynuošonys process. Teik dokumentāts vēļ asūšais volūdys montuojums, jaunīši apgiust volūdu i eistynoj projektus volūdys saglobuošonai i nūdūšonai nuokušajom paaudzem.

Roksts sagataveits projektā “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv”. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
18
Tre
15:00 Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
May 18 @ 15:00 – 16:30
Nu 10. maja Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zalē apsaverama Lienītis Slišānis izstuode “Uzdevums”. Izstuodi īspiejams apmeklēt stuņdi pyrma izruožu suokuma i izruožu laikā. Lienīte Slišāne ir gaismu muokslineica i 2020. goda beiguos sajēme “Spēlmaņu nakts”[...]
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Mozūs Ratnīku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Mozūs Ratnīku krysts
May 18 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]