Kai saglobuot latgaliskumu uorpus Latvejis?

Kai saglobuot latgaliskumu uorpus Latvejis?

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Vaicuojums par latgaliskuos identitatis i latgalīšu volūdys saglobuošonu pādējā laikā teik daudz aktualizāts. Na mazuok svareigi tū saglobuot ir ari uorpus Latvejis. Tys ir nūzeimeigi tim, kas nu Latgolys iz dzeivi uorzemēs puorsacāluši pādejuos desmitgadēs, ari tim, kuru seņči beja spīsti pamest dzimtini kara ci cytu apstuokļu deļ. Portals lakuga.lv vaicoj Vuocejā, Krīvejā i ASV dzeivojūšajim latgalīšim, kai saglobuot latgaliskumu uorpus Latvejis, kas ir leluokī izaicynuojumi i kū varātu dareit lītys lobā.

AIJA MEŽALE, dzymuse Latvejā, a Vuocejā, Berlinē, dzeivoj 4 godus:

Latgaliskais nu mane nikur napazyud. Dīndīnā dzeivojūt storp cytu tauteibu cylvākim, sovys kulturys eipatneibys pamoni vēļ lobuok, juos pošys par sevi atguodynoj. Prūtams, ka ar laiku palīc leidzeiguoks tim, ar kurim esi kūpā vaira. Latgalīšu uorzemu draugu lūkā maņ gandreiž nav, bet dorbojūs jaunīšu kusteibā “Tiecies, Tiecies, Tīklojies” i mes, pīmāram, sovūs dzejis vokorūs analizejam ari latgalīšu dzeju. Vyslobuokais veids, kai uzturēt kontaktu ar latvīšim/latgalīšim, ir byut lītys kursā par aktualitatem i īsastuot kaidā Latvejis bīdreibā ci partejā. Taidā veidā var nūsaut divejus začus ar vīnu suovīni – padareit latgalīša i ari diasporas bolsu sadzierdamuoku. Ka nabyusi īinteresēts pats, par tevi ari nivīns golvu nalauzeis.

Ruodīs, ka lelys gryuteibys pīktajā nūvodā – diasporā – ir jau saglobuot saikni ar latvyskū, kur nu vēļ ar latgaliskū. Nav ari vaira taida nacionala patosa pylna nūskaņuojuma sabīdreibā, i uorzemuos nivīnam ļūti nainteresej, ci tu esi nu Latvejis, ci nu Leitovys, par tū, ka nav vaicuojuma, nu kurīnis tu nuoc, bet gon iz kurīni tu ej.

Dūmoju, ka byutu veļ daudz doroms tū cylvāku, kuri sevi uzskota par latgalīšim, aktiviziešonai uorzemēs. Laikam bytu juosuoc ar jūs apzynuošonu, sasadorbojūt ar pietnīkim kartēt i saprast, ci i kas jim byutu aktuals. Personeigi es prīcuotūs, ka, reikojūt Latgolys tematikai veļteitus pasuocīņus Latvejā, byutu vairuok padūmuots par uorzemu latgalīšu īsaisteišonu, naīrūbežojūt izpratni par latgaliskū i tuo rūbežim. Nav juosabeist latgaliskū īraudzeit nu cyta skotupunkta, ka gribim, lai tys napalyktu viņ elitars “fenomens Latgolys latgalīšim”.

UĢIS SPRŪDŽS, dzims Beļgejā, dzeivoj Čikagys rajonā (ASV):

Sevī latgaliskū raugu saglobuot, skaitūt gruomotys par Latgolys viesturi, latgalīšu literaturu. Kod asmu Latvejā, vysod aizbraucu iz Latgolu, iz dzymtys vītu Varakļuonūs, sasateiku ar cylvākim. Ari internets paleidz, sekoju leidza Facebook.com dažaidom interešu grupom, pasaverūs, kas tī teik publicāts, ja ir koč kas interesants, tū pifikseju deļ seve.

Gryuši ir saglobuot latgaliskumu, kod nadzeivoji Latgolā. Es navaru takūši izasaceit latgaliski, tok raugu runuot. Ka dzeivuotu Latgolā, tod es volūdu uzsyuktu sevī. Uzturu tū muoksleigā veidā caur literaturu, medejim. Klausūs latgalīšu muzyku, muna meiluokuo grupa ir “Laimas muzykanti”. Juoatzeit, ka muzyka cīši paleidz saglobuot latgaliskumu, tei īsadorboj zamapziņā. Ja kaidam ir vydā latgaliskais, tod tei paceļ tū vēļ augstuokā leiminī, atguodynoj, ka tev vydā ir koč kas unikals, kuo nav cytim. Vajadzātu vaira popularizēt i organizēt latgalīšu grupu koncertus uorpus Latvejis. Jaunīšim saikni ar Latgolu var veiduot caur sportu, sporta zvaigznis nu Latgolys vajag syuteit iz uorzemem, veiduot kontaktus ar diasporys latgalīšim.

Varbyut byutu juodūmoj ari par eipašu stipendeju, atbolstu deļ diasporys jaunīšu, kas jūs mudynuotu studejom izavēlēt kaidu nu Latgolys augstškolu.

NINA NOSYREVA, dzymyse Krīvejā, dzeivoj Novosibirskā (Krīveja):

Latgaliskū goru izjiutu jau nu bierneibys. Da školys godu, da septeņu godu, dzeivuoju pi vacmamys Timofejevkys cīmā. Tymā laikā Timofejevkā beja daudz latgalīšu, vaira kai krīvu, sātā i uorpus tuos runuoja latgaliski, i es īsavuiceju latgalīšu volūdu.

Maņ latgaliskais ir cīši duorgs i es raugu tū saglobuot, tok nav vīgli i nav ar kū eisti parunuot latgaliski. Munā pusē ir daži latgalīši, tok reši saīt sasatikt. Es nazynu daudz latgalīšu vuordu, vaira vīnkuoršu vuordu, kaidus lītuoja seņuok. Pādejūs godūs es asmu īsavuicejuse vaira jaunu vuordu, maņ ir klaideite, kurā izrokstu jaunūs vuordus. Maņ ir latgalīšu volūdā evangelejs, es īmu iz katuoļu bazneicu i skaitu itū gruomotu.

2012. godā es pyrmū reizi beju Latgolā, Lideja Leikuma myus paaicynuoja. Ari sovu unučku asmu vaduse iz Latveju, jei i muna meita gon nazyna latgalīšu volūduys. Grybātūs, lai mozmeita atguoduotu, ka juos saknis ir Latvejā. Es jau navaru vīna poša nūdūt volūdu, bez Latgolys navar saglobuot. Vajag iniciativys grupu, projektus, vajag struoduot ar jaunatni, pīmāram, sareikuot kaidu nūmetni Latgolā voi īspieju dareit breivpruoteigū dorbu, lai jaunīšim byutu īspieja byut volūdys vidē.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
22
Ūtr
19:00 Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Jun 22 @ 19:00 – 21:30
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
22.06. Upeitis stadionā nūtiks vairuoku amatierkolektivu mieginuojumi, kas tiks apskaņuoti, leidz ar tū byus skaļuoki.  Itūgod Andris Slišāns īsoka i aicynoj vosorys saulgrīžus svinēt i īleiguot sovys muojsaimnīceibys ītvorūs, tok, ka gribīs īt i pasaklauseit[...]
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jun
29
Ūtr
20:00 Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Jun 29 @ 20:00
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Itūgod Pīterdīna 20.00 stuņdēs nūtiks tīšraidē nu Rogovkys centra, nalobvieleigu laika apstuokļu gadejumā – nu Nautrānu sporta hallis-KN (vērtīs Nautrānu sporta hallis-KN “Facebook.com” kontā). Namaineiga Rogovkā ir tradiceja 29. junī svieteit Pīterdīnu, kod nautrānīši gūdynoj dzejnīku[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]