Latgolys dzeivuotuoju redzīņs par svātku kulturu myusu dīnuos

Latgolys dzeivuotuoju redzīņs par svātku kulturu myusu dīnuos

Roksta autore: Oksana Kovzele, Daugovpiļs Universitatis Humanitarūs i socialūs zynuotņu instituta pietneica

Rokstā mieginuots nūskaidruot Latgolys dzeivuotuoju attīksmi i viertiejumu par svātku sviniešonys tradicejom myusu dīnuos. Datu īgiušonai nu 2018. goda janvara da marta tyka veikta aptauja*. Juos mierkis beja nūskaidruot prīškstatus par svātku kulturu i juos izmaiņom myusu dīnuos. Itam nūlyukam interesentim elektroniskā ci papeira formā beja pīduovuots aizpiļdeit izvārstu anketu ci ari snīgt projekta tematikai atbylstūšu interveju. Tam atsasauce 517 Latgolys dzeivuotuoji, kuru dūtuo informaceja lakoniskā veidā apkūpuota itymā informativajā rokstā.

Svātku kulturys situaceja Latgolā kūpumā

Kai līcynoj aptaujis dati, myusu dīnuos Latgolā attīceibā iz svātkim konstatejamys div byutiskys tendencis. Pyrmkuort, regiona dzeivuotuoji ar svātku storpnīceibu cer dabuot pozitivys emocejis (63,1%) i uzlobuot gorastuovūkli (47,6%), kai ari atsapyust (62,1%) i izaklaidēt (54,1%). Jūspruot, svātki ir…

“izklaide, atpyuta vairuok, breivais laiks” (sīvīte, 19 godi, latvīte, Preiļu nūvods);
“viņ izklaide” (veirīts, 21 gods, tatars, Daugovpiļs; veirīts, 36 godi, krīvs, Daugovpiļs nūvods; sīvīte, 47 godi, krīvīte, Aglyunys nūvods);
“pozitivys emocejis, pīredze” (veirīts, 53 godi, latvīts, Daugovpiļs);
“i izklaide, i vareiba īprīcynuot tūs, ar kurim svini” (sīvīte, 69 godi, krīvīte, Rēzekne).

Tys piļneibā atbylst “festivalizacejis” tendencei, kū nūvārojam myusu dīnuos. Strauji pīaug svynomūs dīnu i svātku skaits, daleibnīkus izklaidej papraseitī animatori, teik pīduovuots plašs atrakceju i gastronomiskūs smolkumu spektrs.

Ūtrkuort, lels svātku pīduovuojums i juo masveida raksturs izraisa Latgolys dzeivuotuoju pretreakceju – vys bīžuok jī aizadūmoj par saimis vierteibom i pyrmū rūku dūd taišni saimis svātkim (64,9%):

“Nu masu pasuokumūs mes reši pīsadolom, vairuok raugom tūmār svātkus svinēt sovā saimis i rodu lelajā pulkā” (sīvīte, 35 godi, latvīte, Rēzeknis nūvods);
“Myusu vacvacmamom i vacvactāvim golvonī beja religiskī svātki, bet mums itūšaļt golvonī ir saimis svātki” (sīvīte, 42 godi, krīvīte, Rēzeknis nūvods);
“Jā, par nūteicūšū [svātku sviniešonā] otkon palyka saime” (sīvīte, 60 godi, pūlīte, Daugovpiļs nūvods).

51,8% apvaicuotūs pīzeist, ka myusdīnu sabīdreibā ir piļneibā sasaglobuojušys saimis svātku tradicejis. Tendenci atzeimuot svātkus kūpā ar saimis lūceklim atkluoj ari itaida statistika: 35,9% respondentu pīzeist, ka tū dora regulari, 34,5% – 2–5 reizis godā, 26% – 6–10 reizis godā, sovutīs vīnu reizi godā iz kūpejim saimis svātku pasuokumim puļcejās 3,1% apvaicuotūs Latgolys dzeivuotuoju, viņ 0,5% ituo nadora nikod. Atsacejums svinēt kūpā ar rodim vysbīžuok skaidruots ar tyvu cylvāku nuovi (1,7%) ci jūs atsarasšonu uorzemēs (0,6%), kai ari breiva laika tryukumu (0,6%), i viņ ratūs gadejumūs saimē napastuov itaida tradiceja (0,7%).

Vys bīžuok Latgolys dzeivuotuoji jiut vajadzeibu aplīcynuot sovu nacionalū i kulturys pīdereibu, kū tamāstorpā ītver senejis svātku tradicejis i paražys (58,7%) kai svareiga kulturys montuojuma daļa (48,2%), kū globalizacejis laikmatā ir napīcīšams saglobuot:

“Svātki ir kotrys saimis naatjamama sastuovdaļa, i kotram ir juopīsadola jimūs, partū ka tys ir saisteits na viņ ar saimi, bet ari ar kulturu vaļstī, kuramā mes dzeivojam” (sīvīte, 40 godi, latvīte, Rēzeknis nūvods).

Gribiešona vairuok zynuot par tradicionalim godskuortu svātkim, atdzeivynuot jūs sviniešonys tradicejis myusu dīnuos īt kūpsūlī ar gribiešonu izgleituot sovus bārnus:

“Bārni napīder ni vaļstei, ni školai, kotram bārnam ir tāvs i muote, i jim ir juoatbiļd par jū, sovu bārnu. Par tū, kai muns bārns vuicuos i muocēs svātkus svinēt, es asmu atbiļdeiga. Ka es svātkus nasvieteju, ari muns bārns nasvietēs, jam vīnkuorši tryuks, nabyus informacejis” (sīvīte, 44 godi, latvīte, Baļtinovys nūvods);
“[Svātki] Tei ir īspieja bārnim īvuiceit senejuos tradicejis, kab turpynojās tys vyss, kū mums vuiceja vacuoki i vacvacuoki” (sīvīte, 51 gods, latvīte, Aglyunys nūvods).

Itamā ziņā svātki palīk par svareigu nacionaluos kulturys informacejis resursu, kurs byutu juoapgiust. Viņ 5,4% respondentu sevi identificiejuši kai svātku tradiceju zynuotuojus, 26,9% iz itū apgolvuojumu atbiļdēja “dreizuok jā”, sovutīs 42,3% respondentu šuorbojās, 21,3% deve atbiļdi “dreizuok nā” i 4,1% – “nā”. Latgolys dzeivuotuoji pauž pīzynumu, ka nu vysu svātku grupu vysvairuok ir sasaglobuojušys taišni vaļsts svātku sviniešonys tradicejis – atbiļdi “piļneibā sasaglobuojušys” izalaseja 52,3% nu intervātūs kūpskaita; daudzi respondenti (43,1%) itū redzīni pauž ari attīceibā iz tradicionalim godskuortu i religiskajim svātkim.

Latgolys dzeivuotuoju itūšaļt īcīneituokī svātki

Obejis pīmynātuos tendencis (svātki kai masveida izklaidis forma i svātki kai leidzeklis nacejis i saimis vierteibu kultiviešonai) taisnā veidā nūsoka konkretu svātku popularitati regionā i cylvāku leidzdaleibu jimūs. Kai sovus īcīneituokūs svātkus apvaicuotī Latgolys dzeivuotuoji konsekventi nūruoda Zīmyssvātkus (94,6%), dzimšonys dīnu (92,2%), Jaunū godu (91%), Leldīni (90,3%), Līgo/Juoņus (86,7%). Saceitū aplīcynoj ari itūs svātku sviniešonys intensitate: Jaunais gods (89,1%), Zīmyssvātki (86,4%), dzimšonys dīna (81,7%), Leldīne (81,3%), Leigū/Juoni (74,1%) i ceņtīni īvāruot jūs sviniešonys tradicejis: dzimšonys dīna (72,4%), Jaunais gods (64,7%), Zīmyssvātki (60,8%), Leldīne (56,9%), Leigū/Juoni (52,9%). Cytim vuordim, regionā piec popularitatis itūšaļt dominej saimis i religiskī svātki, kas tradicionali teik svynāti šaurā saimis ci rodu lūkā, i godskuortu svātki, kas paredz i saimis lūcekļu kluotbyutni, i ari masveida aktivitatis.

Jaunuokuos tendencis regiona svātku kulturā

2018. gods aptauja ļuove izdareit ari cytus pīzynumus. Pyrmkuort, apvaicuotī Latgolys dzeivuotuoji respektej dažus nu padūmu perioda montuotus svātkus, tūstorp 8. martu (pozitiva attīksme – 71,9%, regulari pīsadola svineibuos – 62%), koč i ari Muotis dīna regionā ir samārā populara (pozitiva attīksme – 69,3%, regulari pīsadola svineibuos – 54,8%). Ūtrkuort, teik atbaļsteiti taišni itai vītai soveigi svātki, tamāstorpā Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis dabasūs pajimšonys svātki Aglyunā (pozitiva attīksme – 59,6%, regulari pīsadola svineibuos – 32,2%), kas ir populari na viņ Latgolā i Latvejā, bet ari uorpus myusu vaļsts rūbežim. Treškuort, respondenti ir pozitivi nūskaņuoti pret sovā dzymtajā piļsātā, pogostā, nūvodā regulari reikuotajim svātkim, koč i leidzdaleibys intensitate itamā ziņā varātu byut leluoka (pozitiva attīksme – 52,9%, regulari pīsadola svineibuos – 26,5%). Catūrtkuort, jī ir samārā toleranti pret atseviškim jaunynuojumim: svātku dīnys pozicejis nūstyprynoj Tāva dīna (pozitiva attīksme – 47,9%, regulari pīsadola svineibuos – 31,9%), samārā populara ir Valentina dīna (pozitiva attīksme – 35,4%, regulari pīsadola svineibuos – 23,2%). Saceitais nav attīcynojams iz vysim aizgiutajim svātkim, tamāstorpā Helovinu, kas 2000. godu suokumā Latvejā izraiseja zynomu rezonansi, tūmār kūpumā regionā nav īsasakņuojs, koč i jaunuotnis vydā tam da ituo ir sovi atbaļsteituoji (pozitiva attīksme – 4,7%, regulari pīsadola svineibuos – 1,9%):

“Nu zinit, taidā gadejumā var atzeimēt na viņ helovinus, bet ari kinīšu Jaunū godu i tī vēļ koč kū” (veirīts, 66 godi, krīvs, Daugovpiļs);
“[..] kotru dīnu izdūmoj vysaidus nīkus” (sīvīte, 68 godi, latvīte, Baļtinovys nūvods).

Myusu dīnu svātku kulturys izaicynuojumi i riski

Latgolys regiona situacejis izpēte ļuove īzeimēt dažys myusu dīnu svātku kulturys problematikys pusis:

1) viņ 11,8% respondentu ir piļneibā apmīrynuoti ar regionā pīduovuotūs svātku kluostu; naapmīrynuoteibys īmesļus vysbīžuok pīmiņ jūs nalelū skaitu (11,7%) i naspieju konkurēt ar cytom vītom (9,3%);

2) dzeivuotuojus naapmīrynoj ari pīduovuotūs svātku kvalitate: atbiļdi “dreizuok apmīrynoj, nakai naapmīrynoj” ir izalasejuši 45,6% respondentu, atbiļdi “kai kurū reizi” – 40,3% respondentu, savutīs svātku kvalitate “piļneibā apmīrynoj” viņ 8,8% respondentu:

“Grybātūs, kab byutu daudz nūpītnuok i ar lobuoku kvalitati. [..] principā 75% Daugovpiļs pasuokumu naatbiļst sovam leimiņam” (veirīts, 18 godi, Daugovpiļs nūvods).

Naapmīrynuotī respondenti nūruoda, ka svātku pasuokumi naveidoj nūskaņu (2,6%), jūs laikā teik lītuoti alkoholiskī dzierīni (1,9%) i cylvāki uzavad naadekvati (1,8%), sovutīs pošim svātkim tryukst autentiskuma (1,4%), reizem jī ir pretrunā ar tradiceju (1,3%), partū ka dominej izklaidis moments (1,3%):

“[..] partū, ka niule daudz mozuok aizadūmoj, parkū koč kas tyka dareits, parkū beja itaidys tradicejis, niule tys ir kai štamps [..] bet parkū tū vajag, nivīns nazyna, tys ir vīnkuorši īrodums”
(sīvīte, 24 godi, latvīte, Daugovpiļs);
“Myusu seņčim Zīmyssvātkūs i Leldīnē pats golvonais beja apmeklēt bazneicu, bet leluokai daļai myusdīnu sabīdreibys lūcekļu tei ir vīneiguo vareiba apsveikt vīnam ūtru, īmeslis pasastaiguot, sasatikt, atzeimēt itaida veida svātkus, pasēdēt pi svātku golda” (sīvīte, 48 godi, krīvīte, Rēzeknis nūvods).

3) cylvāki ir palykuši vīnaldzeigi, pasivi i skeptiski nūskaņuoti, kas ītekmej ari jūs attīksmi pret svātkim i leidzdaleibu jimūs (32,6%):

“[..] cylvāki aizmierst patīsu byuteibu i nasviņ piec tradicejom” (veirīts, 17 godi, krīvs, Daugovpiļs);
“Daži cylvāki nazyna, parkū jī sviņ itūs svātkus i kaids vyspuor jim ir saturs” (sīvīte, 18 godi, krīvīte, Daugovpiļs);
“Nu Juoņūs varbyut koč kai varbyut daudzi nakurynoj guņskuru, vīnkuorši jī sēd sātā, koč kū vīnkuorši… Koč kai tai, nu mozuok tys vyss palics” (sīvīte, 19 godi, latvīte, Preiļu nūvods);
“[..] niule dūd pyrmū rūku video īrokstim, pat ka runa ir par dīvkolpuojumim, cytim vuordim, vyss teik svynāts samārā pasivi” (sīvīte, 58 godi, krīvīte, Rēzeknis nūvods).

4) myusdīnu svātku kulturu ītekmej uorzemu paraugi (28,9%), i pošu svātku palīk daudz vairuok:

“Puoruok daudz pi mums, Latvejā, ir svātku i breivdīnu” (veirīts, 32 godi, latvīts, Daugovpiļs).

5) respondentu vydā ir izplateits redzīņs, ka myusu dīnu svātku kultura ir pakļauta komercializacejis procesam (29,5%), rezultatā svātki palīk par sova veida preci, kū ceņšās piec vareibys izdeveiguok padūt:

“Pyrma symts godim nivīns naīsadūmuotu Leldīnē pierkt plastiku, polietilena rūtuojumus Leldīnis ūlom, kurus ražoj Kinejā ci ari kaidā cytā austrumu vaļstī, kurai nav nikaida sakara ar kristīteibu [..]. Tys pats atsatīc iz Zīmyssvātku duovonom, suvenirim” (sīvīte, 48 godi, krīvīte, Rēzeknis nūvods);
[Par Aglyunys svātki]“[..] tik daudz komersantu, taidys cenys, bet tys, saprūtams, iz jūs sirdsapziņu” (veirīts, 51 gods, krīvs, Daugovpiļs nūvods);
“Tierga lykumi stuov pyrmajā vītā, i kūpumā, vystycamuok, tys ir vyss”
(sīvīte, 69 godi, krīvīte, Rēzekne).

Nasaverūt iz pīmynātom attīksmem, juopīzeist, ka regionā, pīmāram, napastuov problema ar sabīdreibys informiešonu par gaidomajim svātkim ci svātku pasuokumim – viņ 0,7% respondentu nūruodejuši, ka navarēja laiceigi izzynuot par kaidu nu pasuokumu. Sabīdreibā ir izplateits redzīņs, ka vajadzeibys gadejumā informaceja ir plaši daīmama škārsteiklā ci drukuotā veidā:

“Reklamys, sms. Daudzveideigys, cīš labi. Informiešona ir cīš loba” (sīvīte, 69 godi, krīvīte, Rēzekne).

Sovutīs nu poša cylvāka ir atkareigs, cik lelā mārā i kaidā statusā (tradiceju nesiejs, pasuokuma daleibnīks, organizātuojs) jis īsasaisteis myusdīnu svātku kulturys atteisteibys procesā i paliks par juo daļu. Cytim vuordim, svātku kulturys nuokūtne ir myusu rūkuos.

*Aptauja veikta Eiropys Regionaluos atteisteibys fonda leidzfinansātā projekta “Svētku kultūras transformācijas pierobežā: Latgales un Pleskavas reģiona piemērs” (vīnuošonuos Nr. 1.1.1.2/16/I/001; dasacejuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/109) ītvorūs.