Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Latvejis dzimšonys dīnā mes svynam pīdereibu sovai vaļstei, tei ir lela vierteiba, ka varim byut vīnuoti i pa sovam atškireigi reizē, cytim vuordim – byut poši. Ari etniskā ziņā. Portals lakuga.lv vaicoj, kai pīdereibu Latvejai i Latgolai izjiut i styprynoj ukraini, vacticeibnīki i ebreji.

Muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” direktors Josifs Ročko:

Grybu apsveikt vysus Latvejis cylvākus vaļsts svātkūs i nūvēlēt vysim laimis, veseleibys, iztureibys. Šudiņ myusu ebreju kūpīna ir nalela, bet mes dorbojamēs. Sinagogys muzejā ir izstuode “Izcilie Daugavpils ebreji” par apmāram 100 cylvākim, kuri dzymuši i ar sovim lobajim dorbim izdarejuši kū lobu ari Latvejai i Latgolai. I tys faktiski ir aplīcynuojums, ka ebreji ir naatjamama juos daļa. Ūtra izstuode, kuru asmu veiduojs, saucās “Izcilie Latgales ebreji”. Tī ir stuosti par Rēzeknis, Ludzys, Krustpiļs, Leivuona, Preiļu, Dagdys i cytuos Latgolys vītuos dzeivojūšim ebrejim. Jī vysi ir izcylys personeibys, ar kū mes lepojamēs.

I muns pādejais dorbs ir “25 Latvijas ebreju kalendāri”. Jius saceisit – kalendari, nu kas tys ir! Padūmu laikūs nikaidu ebreju kalendaru navarēja byut, partū ka kalendars vysod saisteits ar religeju, religiskim svātkim. Saprūtams, ka padūmu laikūs tys beja aizlīgts, par tū varēja tikt cītumā i cytaiduos napatikšonuos. Jau Latvejis naatkareibys laikā Latvejis ebreju kūpīna i kūpīna “Šamir” Reigā suoce izdūt kalendarus. Kotru godu izdūdam kalendaru, i na viņ svātku dīnys tī atzeimuotys, rokstom par tradicejom, Latvejis sinagogom, izcylom personeibom.

Pādejais kalendars veļteits ebreju iedīnim, kruosains i ar daudzom receptem, itū kulinarū montuojumu var lītuot vysa sabīdreiba. Tys ir aplīcynuojums, ka asam Latvejis i Latgolys cylvāki.

Rēzeknis ukraiņu bīdreibys vokaluo ansambļa “Vodograj” vadeituoja Tatjana Orlova:

Mes te Latvejā, Latgolā, dzeivojam gona seņ, es te asmu jau 46 godus, cytim tī ir 40–30 godi. Tū pīdereibu kotrys individuali uztver sovaižuok – caur sovu saimi, caur sovu stuostu, kai jis tics Latvejā, a sabīdryskā leiminī mums svareigi, ka myus aicynoj pīsadaleit latvīšu svātkūs, dzīduot koncertūs i vysaidūs pasuokumūs, tai myus atzeist par pīdereigim  kūpejai Latgolys sabīdreibai.

Mums cīš daudz kūpeiguo, es vys vairuok i vairuok tū atkluoju. Tradicejis kūpeigys. Reizem, redzīs, kur tuos latgalīšu i ukraiņu dzīšmu melodejis tik leidzeigys, vuordi gon ir par kū cytu. Beju puorsteigta, ka tik cīši sakreit ari svātku tradicejis. Te Latvejā cīš sviņ Juoņus, Ukrainā tī ir Ivana Kupalys svātki, jūs sviņ nu 6. iz 7. juli. Mes ari puori guņskuram lācam, dzīsmis par Ivanu Kupalu dzīdim. Kod veiduoja mozuokumtauteibu kalendaru i praseja, kaidu mienesi kotra bīdreiba jims, es deļ ukraiņu pajiemu juli ar Ivanu Kupalu. Vysys sābru tautu kulturys saknē ir seņusenejais montuojums, mes vysi asam turpynuotuoji. Es caur kūpeigū atkluoju sev vairuok i vairuok Latgolu.  Leidzeiba virtuvē vēļ leluoka – Latgolys saimineicys kuopustus sutynoj piec tuos pošys receptis, viņ Ukrainā vēļ dalīk kluot pupenis. Voi tei ir lela atškireiba?

Puļcētīs bīdreibā līk skumšona piec dzimtinis. 1973. godā veirs mani iz teni atvede, kai es skumu piec sātys! Ukraiņu žurnalus izraksteju, bet maņ tryuka dzeivuos komunikacejis ar tautīšim. Paguoja laiks, īsapazynu ar dažim Rēzeknis ukrainim. Bet padūmu laikā tys beja taidā koktu leiminī.

Kod varējom izveiduot bīdreibu, mes ar skrītini iz tīni nūskrējom. Suokumā vīnkuorši sasalasejom i rauduojom, tod jau suocem dzīduot, tuoļuok izveiduojom ansambli, kuram jau 20 godu. Dvēsele cēlēs, izreiz cyts nūskaņuojums. Ka kaidu laiceņu naasam sasatykušys, dvēsele skumst. Bīdreiba ir kai lela draudzeiga saime.

Pi Latgolys asmu pīroduse, maņ pateik i doba, i puorejais pa manim, a dvēselis piļneibai vajag sovu dzymtū.

Latvejis kulturys viestneica, Latvejis vacticeibys viesturis pietneica Tatjana Kolosova:

Vyss suocās nu tāva sātys. Latgolys staraveri nazkod bāga nu Krīvejis vaļsts, kur piec Krīvu Pareizticeigūs bazneicys škeļšonuos vacuos ticeibys pīkritiejus suoce vojuot. Pyrma treju godu symtu vacticeibnīki niulenejā Latgolys zemē atroda patvārumu. Te jī suoce ceļt sātys, kūpt zemi, veiduot saimisteibys.

Jau paaudzēs Latveju i Latgolu jī skaita par sovu Dzimtini, i cytys jim nav. Krīveja – tikai etniskuo dzimtine, bet daudzi tī pat nav bejuši. Te, Latgolā, jī saglobuoja i globoj tuoļuok sovu ticeibu, volūdu, kulturu, sadzeivi. Ar laiku jim izaveiduoja draudzeigys attīceibys ar latgalīšim.

19. g. s. ūtramā pusē i 20. g. s. suokumā daudzuos piļsātuos ekonomiku suoce atteisteit tureigūs vacticeibnīku leidzekli. Kod veiduojuos Latvejis vaļsts, vacticeibnīki napalyka molā. Jī breivpruoteigi aizguoja Latvejis armejā. Mes lapojamēs ar Latgolys vacticeibnīkim Nikitu Ivanovu i Feofanu Radionovu, kuri ir apbalvuoti ar Luočplieša Kara ordini.

Vacticeibnīki aktivi pīsadola Latvejis politiskajā dzeivē. I paguojušajā, i niulenejā Saeimā mes atrūnam jūs vuordus. Storpkaru laika Saeimuos četrys reizis vacticeibnīkus puorstuovēja Meletijs Kallistratovs nu Daugovpiļs. Taipat vacticeibnīku interesis puorstuovēja Stepans Radionovs, Ivans Jupatovs, Timofejs Pavlovskis, Grigorijs Jelisejevs. Šudiņ Saeimys deputatu pulkā vacticeibnīkus puorstuov Ivans Ribakovs i Vladimirs Nikonovs.

Mes lapojamēs par vacticeibnīku īguļdejumu Latvejis kulturā. Vysim zynoms izcyluo komponista, simfonika Juoņa Ivanova vuords, kurs cielīs nu saimis ar dziļom vacticeibnīku saknem.

Šudiņ Latgolys zeme tur na tikai vacticeibnīku lyugšonu nomus i ar tū ticeibu, bet ar vaļsts i pošvaļdeibu atbolstu teik saglobuota vacticeibnīku kultura – skaņ goreigī teksti myusu radūšūs kolektivu izpiļdejumā, sajam atbolstu projekti par tradiceju kūpšonu. Myusu vacticeibnīku dzejnīki Pjotrs Antropovs, Ivans i Aleksejs Solovjevi, Georgijs Koroļkovs apdzīduojuši Latgolys zemis i sovys sātys skaistumu.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.