Latgaliskais krystceļu tyvumā. Saruna ar nūvodpietnīku Spodri Bērziņu

Latgaliskais krystceļu tyvumā. Saruna ar nūvodpietnīku Spodri Bērziņu

Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Meklejūt Latgolys rūbežu, gon viesturiskū, gon cylvāku izjiutuos paglobuotū, gasteju Zemgalis plānuošonys regionam pīdereigajā Krustpiļs nūvodā. Krustpiļs aba viesturiski Krystapiļs nu laiku golu izaveiduojuse par lelajim krystcelim, te cantušīs na īvāruot vaļstu i administrativūs rūbežus, a saziņu puori Daugovai i Aivīkstei izmontuot sovuos interesēs. Par latgaliskū Krustpiļs nūvoda daudzūs ītekmu vidē nūvodpietnīks, gruomotu “Krustpils hronikas” i “Krisburgas puorsakas” sastuodeituojs SPODRIS BĒRZIŅŠ.

Kur ir Latgolys rūbežs?

Verūtīs, kū jimt par atskaitis kritereju. Zvīdru-pūļu laikūs tys rūbežs beja aiz Gosteņu, pi Skanstupeitis (kartē kai Aizmata – S. Ū.). Ka jimt par pamatu latgaliskuos izlūksnis, tod rūbežu varātu viļkt Mežāris pogosta austrumu daļā, Veipys pogostā tū nūsaceiti īzeimej Naratys upe. Rūbežs dobā storp katuoliskū i luteriskū ir melioracejis taisnuotuo Taurupeite. Tū nusaceja tys, ka vīni zemnīki pīderēja katuoļticeigajim Varakļuonu Borhim, ūtri – luterticeigajim Krystapiļa Korfim. Jamūt vārā krystceļu strategiskū nūzeimi, Pūlejis karali gona liberali izaturēja pret Korfu goreigū breiveibu. Pyrmais Korfs Krystapili kai lieni sajēme nu Stefana Batoreja, pādejais te dzeivojūšais Korfs breivvaļsts dybynuošonys laikā nasaprota, kurā pusē nūsastuot. Aizguoja kūpā ar Bermontu, ar tū vysu pagaisynuoja. Interesanti, ka vysi Korfu pyrmdzymtī dāli bejuši Nikolaji aba Nikolasi.

Piec nūstuostu var redzēt, ka pi Korfu zemnīkim bejuse gona loba dzeivuošona. Pat tautysdzīsmē Korfu kai baronu na nycynoj, a slavej. Pat nu Vydzemis ir bāguši iz Krystapili. Tei ari ir Krustpiļs pusis nalatgaliskuo seja. Borhi klaušuos i nūdavuos daudz vairuok jēme nu sovu zemnīku. Nasaverūt iz tū, Atašīnē myusu dīnuos ir izaveiduojuse tradiceja februarī reikuot Piļs vokorus, kod izspēlej dzeivis ainenis nu Borhu dzeivis. Tai tī vuocu baroni i grāfi ari ir veiduojuši myusu Latveju taidu, kaida jei ir šudiņ.

Pīdereiba piec sajiutu atkareiga nu dzeivisvītys nūvodā i dzymtys sakņu stypruma.

Nazkod struoduoju par meža taksatoru, daudz ar cylvākim komunicieju, partū zynu, kū jī dūmoj. Atašīnē iz sovu pīdereibu Zemgalei verās dzili ironiski. Aizvīkstis pusē cylvāki sevi pīzeist par vydzemnīkim. Tī, kas tyvuok Daugovai – par sielim ci zemgalim. Munuos dzymtajuos Kūkuos ari sieliskais. Vēļ nu bierneibys pīmiņu, kai vacī ļauds runuoja sieliski, izcaldami o skaņu: ni Kūkys voi Kūkas, a saceja Koukas; na kūdra, a koudra. Vītvuords varātu byut saisteits ar dzagiuzis dzīsmi, vīta gona mežaina. Tai Krustpilī viesturiski sasateik treis kulturviesturiskī nūvodi, tuos ītekmis vīnam nu ūtra ari izapauž.

Cik latgaliska ir Krustpiļs nūvoda Latgolys puse?

Moz tūs runuotuoju latgaliski, bet, ka vajadzātu, Atašīnē atrostu. Muna poša vacuomuote vēļ ar meitom – munu mamu i juos muosu – runuoja latgaliski. Ari Atašīnē tuos runys eipatneibys pagaist. Vysapleik skaņ latvīšu literaruo volūda, tys latgaliskū samazynoj. Ka jaunīts nūīt iz Reigu studēt i naīsasaista latgalīšu aktivitatēs, jis deļ latgalīšu ir pazuds. Atašīnē nu latgalisku iedīņu taisa i muna mama taiseja komočkys – izcaptys mozys maizeitis kriejuma mērcē.

Pošam nav gadejīs dzierdēt ni teiku, ni nūstuostu latgaliski, bet Folklorys kruotivis materialūs i Pētera Šmita “Latviešu tautas teikas un pasakas” siejumūs ir. Gruomotā “Krisburgas puorsakas” latgaliskī teksti ir īkļauti.

Koč kaida kulturu sasajaukšona nanūtyka?

Sasajaukšona beja, bet na jau katuoli guoja pi luterticeigūs. Ļutari atguoja iz tū pošu Atašīni. Jī tī zemi pierka, Atašīne beja ratai apdzeivuots apvyds, pat pījēme katuoļticeibu. Tī sasaglobuojuši vacī cīmu nūsaukumi ar vuordu “sola”, saskaiteits ap 30 solu, kai Rogu sola, Dudursola, Zesersola. Tod krīvyskais sluoņs guojs viersā, pādejī īguojieji beja vacticeibnīki. Piec 1905. gods revolucejis barons Korfs suoce izpuordūt sovys zemis i jis pat grībēja, lai juos teik vītejim zemnīkim, a vītejī cara īriedni ceņtēs īvest nu sābru guberņom krīvu zemnīkus, pamatā vacticeibnīkus. Partū ir izaveiduojuse taida Mežāre, kur 60–70% krīvu.

Vīns puorsteidzūšs fakts, kai vacticeibnīki cantušīs nūsarūbežuot nu apleicejuos sabīdreibys.

Kūku pogostā ir vacticeibnīku kopsāta, leidz kurai nikaida ceļa nav. Lai iz jū tyktu, aizguojieja škiersts ir juonas puori slīdem. Padūmu laikā nu kolhoza pusis beja iniciativa izbyuvēt iz tū kopsātu ceļu. Nā, navajags. Tymūs kopūs vys globoj, pa lauku celeņu leidz slīdem pībrauc, nas puori slīdem škierstu, kopūs pagloboj. Pa šudiņdīnai jim tuo ceļa navajag.

Voi krystceļūs byut ir ekonomiski izdeveigi?

Pajimsim pīmāru nu senejuoku laiku – piļskolnus. Asuotis piļskolnā, kas natuoli nu Krustpiļs, 50. godūs veice izrokumus i sacynuoja – tī vysod bejs augstuok atteisteits i pūdnīka ceplis, i metala laidynuošonys apreikuojums, kas īkšzemis piļskolnūs nabeja sastūpams. Jau tys viņ paruoda atsarasšonys iz rūbežu izdeveigumu.

Ūtrys stuosts ir par dzeļžaceļa lineju Rēzekne–Krustpiļs. 19. i 20. godu symta mejā nūtyka projektiešonys dorbi. Suokūtnejuo verseja beja taida: nu Rēzeknis iz Vīļānim kai niule, bet nu Viļānu pagrīzt gar Lubuona azaru iz Ļauduonu, tod ar Daugovpiļs–Reigys dzeļžaceļu sasavīnuotu pi Pļaveņu. Ļauduona tūlaik beja palels mīsts, jei varēja palikt par piļsātu. Vysu izškēre tys, ka gar Lubuonu byuvēt beja sarežgeiti inžinertehniskā ziņā – mytruos zemis, papyldu susynuošonys dorbi. Partū beigu beiguos izlēme viļkt gar Stiernīni, Atašīni, kas tūlaik dokumentūs skaitejuos mozapdzeivuoti apvydi.

Ka saleidzynoj jau 20. godu symta statistiku, cylvāku skaits i ekonomiskuo aktivitate ap dzeļžaceļu pīauguse, a Ļauduona tai ari palykuse moza cīmata leiminī. Krustpiļs nūvoda atteisteibai itei dzeļžaceļa lineja daudz īdeve. Sovaižuok atteisteiba byutu viņ magistralē gar Daugovu. Dzeļžaceļu kristceli izškēre tū, kur byut trešajai Latvejis cukra fabrikai. Beja versejis ari par Leivuonu, par Pļaveņom.

Krustpiļs ir Jākubpiļs daļa.

Krustpiļs beja Krustpiļs, cikom naizcēle tyltu. Pītyka Ulmaņa laikūs izceļt tyltu i suoce runuot par obeju piļsātu apvīnuošonu. Prūtams, apvīnojūt nūtyka svareigu objektu puorsaukšonys: Krustpiļs cukra fabrika palyka par Jākubpiļs cukra fabriku, Krustpiļs militarais lidlauks ari palyka par Jākubpiļs lidlauku. Bet nazkaids krustpilīšu atavisms cylvākūs vēļ dzeivs.

Padūmu laikā ceņtēs Krustpiļs nūsaukumu izneidēt, jis nabeja padūmisks – “krysts” vuordā.

Tik dzili padūmu laikā nasavēre, ka tys vuords ar krystcelim voi piļs telpu izvītuojumu krystā saisteits, eipaši jau 50. godu beiguos i 60. godu suokumā ideologeju turēja pyrmajā vītā. Piļneigi pagaiss vuords nabeja – Krustpiļs staceja, Krustpiļs cīma padūme.

Kai redzīs nuokūtne administratīvi teritorialuos reformys gaiduos?

Tys stuosts ir atjaunuot bejušū Jākubpiļs rajonu, bet ir pasaruodejuse iniciativa veiduot Sielejis pošvaļdeibu, kur apsavīnuotu Aknīstis, Vīseitis, Naratys, Īlyukstis, Jaunjelgovys, Salys, Jākubpiļs nūvodi. Krustpiļs tī nikai naīt īškā. Ka itys variants aizīt, kas nūteik ar mums? Partū ir naziņa. Jau ideja Jākubpiļs piļsātu apvīnuot ar nūvodu gona sovaidi izaver. Šai voi tai jaunajā modelī mozuoka lūma palīk pogostim. Es šaubūs, voi tys veicynuos kaidu aktivitati iz vītom.

Iz puorejūs fona īdzeivuotuoju skaits Krustpiļs nūvodā dramatiski nav sasamazynuojs. Kod izaveiduoja nūvods Kūku pogostā beja 7 tyukstūšys dzeivuotuoju, niule 6,1 voi 6,2. Tys nav tragiski. Daudz kū izškir, ka tys ir pīpiļsātys pogosts. Tureiguokī cylvāki īt paceli nu dzeivūkļu, sātys ceļ pīpiļsātys pogostūs. Te Kūku i Krustpiļs pogosti ir vynnātuoji, vysmoz nūdūkli palīk.

Kai pīsagrīzet nūvodpietnīceibai?

Dažus godus saguoja dorbuotīs pošvaļdeibā, beja vajadzeigi prezentacejis materiali par sovu nūvodu, par pogostu. Tod aptver, ka nav, kū likt. Voi tod pošam juosadūmoj kaida legenda? Tai roduos dūma papieteit dziļuok. Jau pīcus godus asmu paceli nu pošvaļdeibys, bet tei interese palykuse. Kod struoduoju pi gruomotys par Krustpiļs viesturi leidz 1940. godam “Krustpils hronikas”, pasaruodeja vysaidys teikys i legendys. Juos atseviški molā nūlyku, bet jutu, ka juoturpynoj ari tys. Turpynuoju dorbu Folklorys kruotivē. Salyku juos kūpā, atrodu muokslineicu. Tai roduos ūtra gruomota “Krisburgas puorsakas”.

Vīnkuorši pateik jimtīs pa arhivim i cytaidūs veidūs meklēt informaceju. Tod sejuot tūs gryudus i likt kūpā.

Kaids ir interesantuokais izzynuotais fakts voi stuosts jiusu nūvodpietnīka praksē?

Kūku pogosta Spiļvu sādžā, zemnīku sātā, 1991. godā pīdzyma meitine ar cīš naparostu liktini. Tys stuosts, var saceit, suocās meža vydā, bet turpynojās linejā Parize–Ņujorka–Losandželosa. Māra Meta Ivanova studēja Pīterburgys konservatorejā, jū interesēja daiļuos muokslys i mūde. Jei devēs iz Šveici vuiceitīs doncuošonu, satyka Raimondu Dunkanu, Aisedorys Dunkanis bruoli. Jī puorsacēle iz Parizi tī attaiseja sovu muokslys īstuodi, kas nūsaceja tūni mūdē i muokslā da juos aizīšonai 1978. godā. Parizē jei apsaprecēja ar Bertrānu, maineja ari sovu vuordu. Latvīšu publika jū pazeist kai publicisti, aktrisi, muokslys menedžeri, tulkuotuoja, izdevieju, doncuotuoju Aiju Bertrāni.

Aija nu Bertrāna škērēs, piec Dunkana sīvys palyka par juo dzeivisbīdri. Kūpā ar meitu, kurai vuords Līgo, na Līga, attaiseja vēļ vīnu salonu Ņujorkā. Juos mozmeita turpynoj dorbuotīs mūdis biznesā Ņujorkā i Losandželosā, Trampa kampanis laikā aktivi īsastuoja pret juo īvieliešonu. Itaidys dorbuošonuos mārūgi mani fascinej.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email