Rodurokstu pietnīks i Jākubpiļs latgalīts Juoņs Apīnis

Rodurokstu pietnīks i Jākubpiļs latgalīts Juoņs Apīnis

Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Juoņs Apīnis dorba laikā ir Jākubpiļs laikroksta “Brīvā Daugava” golvonais redaktors, a valis šaļtīs godu garumā aizaruovs ar rodurokstu izpieti. Kūpā ar dūmubīdrim izveiduojs portalu ciltskoki.lv, lai dūtu padūmus īsuociejim i breivpruoteigi šifrātu īrokstus. Juoņs specializiejīs Latgolys katuoļu draudžu metrikuos, boguotuos pīredzis deļ Juoni prosa vadeit seminarus vysā Latvejā.

Kai īsainteresējot par dzymtu sakņu pieteišonu?

Tū tai navar vīnkuorši izstuosteit. Pīīt taids moments, kod redzīs, ka tys ir vajadzeigs. I tys nūteik napavysam jauneibā, bet tod, kod cylvākam jau vairuok godu. Mani viesture vysod interesiejuse, bet pats nikuo eipaši pietejs natyku. Munā gadejumā tys stuosts ir taids, ka tod, kod pasaruodeja draugiem.lv, tī beja dažaidys diskuseju grupys. Vīna beja par rodurokstim i ciļtskūku veiduošonu – vysaidi vaicuojumi, atbiļdis, konsultacejis, beja cylvāki, kas jau gona daudz zynuoja. Es nūdūmuoju, ka tys mani varātu interesēt. Es tai pamozom īsasaisteju. Suokumā tik deļ seve.

Vairuoku godu garumā tei dūmubīdru grupa izavērse vys plašuok i plašuok. Tod pasaruodeja Latvejis Vaļsts viesturis arhiva sātyslopa lvva-raduraksti.lv,  tī suoce publicēt pietnīkus interesejūšys lītys – bazneicu gruomotys. Suokumā luteraņu, tod katuoļu metrikys. Mani tys vēļ stypruok aizruove.

Suokumā meklieju sovus seņčus. Beiguos ar godim pīauga pīredze, mes, pyrmī dūmubīdri, kas jau vairuokus godus dorbojamēs virtuali, nūlēmem sasatikt, sataisūt seminaru. Suocem runuot, ka sovā lītā mes jau taidi kai “gudrinīki”, koč nivīns nu myusu nabeja pat viesturnīks. Nūlēmem, ka tū, kū mes zinim, vajadzātu popularizēt tautā, izveiduot interneta vītni, kas dūtu padūmus i atvīgluotu mekliešonu īsuociejim. Tai roduos ciltskoki.lv, kas ir izavārsuse miļzeigā apjūmā. Suokumā šifrējom, kai mes saucam, indeksējom, metriku gruomotys nu rūkrokstu latiņu, vuocu, pūļu voi krīvu volūdā. Lai cylvāki, attaisūt metriku gruomotys, izreiz naatsvīž ar rūku, partū ka lelūs viļcīņūs rūkroksti ir naizlosomi.

Voi atšifrēt aba indeksēt nūzeimoj iztulkuot īrokstus?

Na vysu tekstu atveidojam, bet fiksejom godu, īroksta numeri, vuordu, uzvuordu, tāva vuordu. Itys viņ cīš paleidz mekliešonā, cytaiž juopuorškir symtim i tykstūšom puslopu, kab atrostu vīnu uzvuordu. Jau 10 godus tai jamamēs, vītnē jau puori treis miļjonim taidu īrokstu, kū breivpruoteigī ir izdarejuši. Bez samoksys i sovā breivajā laikā. Ari laseit jūs var bez moksys. Es pats asmu sovu dzymtū Bieržgaļa draudzi tyukstūšuos sarakstejs nu 1833. leidz 1909. godam.

Tai myus īvāruoja i suoce aicynuot iz seminarim. Pa itim godim pīredze sakruota lela. Tai kai munys saknis Latgolā, asmu specializiejīs katuoļu bazneicys metrikuos i Latgolys draudzēs. Seminarūs stuostu ari vyspuorejis lītys par tū, kū vyspuor var arhivūs atrast. Vysur navaru izbraukuot, tys ir īspiejams tikai breivajā laikā ci atvalinuojumā. Parosti tuos ir bibliotekys, vītejī muzeji, “3×3” nūmetne. Mani aicynoj pa vysu Latveju. Talsūs, Jaunpilī naseņ beju, februarī paradzāts seminars Guļbinis bibliotekā ar cīš šauru temu “Latgales baznīcu metrikas”. Beju izbreineits. Jī atbiļdeja, ka Guļbinis bibliotekā daudz laseituoju latgalīšu, kas bibliotekarim prosa par sovu rodurokstu pieteišonu.

Kaids ir bejs leluokais puorsteigums pietnīceibā?

Pyrmajā periodā breinums jau tys viņ, ka izadeve atrast, pīmāram, babys dzimšonys īrokstu. Pat rūkys i ceļgoli nu prīcys treicēja. Es pat nabeju zynuojs, kurā godā jei dzymuse.

Nuokušī puorsteigumi saīt, kod vari kū naviņ izsacynuot. Tys nav zynuotnisks apgolvuojums, bet īraugi, ka ir lykumsakareibys dzymtys cylvāku liktiņūs. Kod izej septenis paaudzis cauri, koč kas atsakuortoj. Najaušeiba, lykumsakareiba, gēni? Sev par puorsteigumu, kod hronologiski salyku faktus, izaruodeja, ka vysi myusu dzymtys veirīši pa tāva linejai vālu preciejušīs – piec 33 godim.

Es jau seminarūs stuostu na viņ sausū teoreju, kai tehniski izveiduot kūku, bet ari tū, cik svareigi tū kūku apaudzēt ar emocionalim stuostim. Ari nivīnam nazynomam cylvākam var byut tik interesanta dzeive, ka par jū varātu pīraksteit romanu. Skaidrys, ka par kotru sovu seņci romans nataps. Bet pīfikseit taidys lītys, kur vuicejuos, ar kū nūsadorbuoja, kaida jam beja saime, kaids jis cylvāks piec rakstura, kai jis gierbīs tymā vacajā fotografejā i kas ir tī cylvāki tamā biļdē, ir stuosti, kū byutu vālams pīraksteit.

Cik tycami i precizi ir metriku īroksti?

Var byut situaceja, ka iz kopu pīminekļa ir vīns datums, rodu atmiņuos – cyts, kaidā dokumentā – vēļ trešais. Kopu pīmineklis nav dokuments, babenis stuosteitais juopīfiksej, bet tys nūruoda tikai mekliešonys vierzīni, juomeklej dokumentars pīruodejums. Pats tycamuokais ir metriku gruomotu kristeibu īroksti. Tī ari var byut klaidys, bet tuos pamatā ir nu puorsaraksteišonys.

Lauleibu i mieršonys īrokstūs gona daudz napareizu vacuma īrokstu. Cikom 1920. godā jaunuo vaļsts īvīse cyvyllykumu, dokumentu cylvākim nabeja. Kod nūmyra cylvāks godūs, bazneickungs praseja, cik jis vacs, a tivinīki bīži viņ precizi nazynuoja. Pasaceja – apmāram 90. A 90 var nūzeimēt i 87, i 93. Ari laulobu īrokstūs jaunuo puora godi var nasakrist ar dzimšonys īrokstim. Reizem tei ir najaušeiba, a reizem leigovys apzynuoti slēpe sovu vacumu. Beja izdeveigi byut voi nu jaunuokai, voi vacuokai. I tys nasalyka smīkleigi. Ka jauna meita precējuos ar atraiti, lobuok kaidu godu godu pīlikt, kod poša beja atraite, kai literaturys klasikā, lobuok jaunuokai izalikt. Partū laulobu i mieršonys dati ir gona sleideigi.

Taipat puorsteigumus saguodoj vuordu i uzvuordu raksteiba – vysaidys formys i variacejis. Cylvāks, kas meklej, tuo prīškā samulst. Niule paleidzu vīnam reidzinīkam meklēt seņčus nu Izvolta, jam nav bejs saskaris ar latgaliskū. Vīnā vītā vacvacmamai raksteits Muora, cytur – Marija. Jam redzīs, ka tys nav vīns i tys pats cylvāks. Es jam pīruodeju, ka ir. Daudzus katuoļu uzvuordus 19. g. s. puorkrīvuoja ar genitiva lūcejuma izskaņu -ovs. 1897. gods tautys skaiteituoji bīži naprota vītejūs volūdys, deļ nasaprasšonys klaidys varēja byut, ari poši ļauds varēja nazynuot, cik godu saimis cylvākim.

Jākubpiļs ir viņ 20 km nu Latgolys. Voi te ir daudz latgalīšu?

Sprīžūt piec uzvuordim, latgalīšu varātu byut daudz. Bet, kurs sevi atzeitu par taidu, eisti pat napazeistu. 90. suokumā beja aktiva latgalīšu bīdreiba, nūdybynuoja i vadeja Erts. Jis vacs palyka, aizguoja iz pansionatu Aizkrauklē, tai bīdreiba paputēja. Es iz Jākubpili puorsacieļu 1996. godā, kod ar tū vysu jau beja cauri. Latgalīšu volūdu Jākubpilī dzierd viņ autoūstā, kod nu autobusa izkuop Atašīnis pogosta buobenis. Juos sovā storpā nasakaunej skali runuot. Reigā iz īlys vairuok dzierdiesi latgalīšu volūdu kai Jākubpilī.

Jākubpiļs viesturiski ir bejuse administrativi dīvainā situacejā. Daugovys kreisais krosts vysod ir bejuse Kūrzemis guberņa, a Krustpiļs ītylpa Vitebskys gubernis Daugovpiļs apriņčī, kas administrativi saīt Latgola. Tod obejis piļsātys salyka kūpā. Krustpilīši vysod kratejušīs nu latgaliskuo kai valns nu krysta, tys saisteits ar tū, ka luterticeigajim Korfim nikod nav patykuse pīdereiba Vitebskys guberņai.

Vīns nu baronu Korfu beja pat cara vaļdeibai oficiali prasejs, lai Krustpiļs pogostu pīvīnoj Vydzemis guberņai. Jam atsaceja. Tam beja sovi politiskī īmesli, kas saisteita ar ebreju apsamesšonu. Beja nūsaceits, kurymūs apriņčūs ebreji dreikstēja dzeivuot, kur nadreikstēja. Vydzemē vyspuor nadreikstēja, a Krustpilī beja miļzeigs ebreju skaits. Ka jūs pīvīnuotu Vydzemei, jī dūtūs puori Aivīkstei iz Valmīru, Cēsim i vēļ tuoļuok.

Jākubpiļs seja ir cīš daudzveideiga…

Tuos vysys tauteibys, ticeibys, volūdys i kulturys te godu symtim ir jaukušuos, tei ir lela boguoteiba, jū vajadzātu pieteit, popularizēt i saglobuot. Nūpītnūs mārūgūs tys nateik dareits. Te, Jākubpilī, ir vacuo arhitektura – kūka i sorkonūs ceglu muojis, kas ir staraveru montuojums. Juos īt būjā. Viesturiskā, pat aizsorgajamā kūka ākā var īlikt plastmasys lūgus i durovys. Pošvaļdeibu i sabīdreibu tys nauztrauc. Lai dabuotu jaunys apbedejumu vītys, vacūs kopu pīminekļus izdūmoj nūškiurēt nūst. Šod tod caur bīdreiba “Jēkabpils mantojums” pabykstom pošvaļdeibu, bet tuo ir par moz.

Svareigi ari saprast, kas ir viesture. Mums prīškstots, ka Ulmaņa laiki, cara laiki, vēļ agruoki laiki. Ari 70., 80., pat 90. godi jau ir viesture. Cīš dreiži aizamierst. Tik daudz vysaidu līceibu izsvīsts uorā, tik daudz kas napīfiksāts.

Kai nūsorguot latgaliskū?

Mani sakaitynoj, kod suoc runuot par latgaliskū školā kai obligatu voi pat fakultativu. Ka bārni narunoj, tei vacuoku i vacvacuoku vaine. Latgalīši ari Rēzeknē vairs narunoj latgaliski. Televizejā ruoda bārnus, kas dzīd i deklamej latgaliski, bet jī narunoj kasdīnā. Tū školā naīvuiceisi.

Jau padūmu godūs beja atškireiga attīksme. Pedagoga gaitys 80. godu ūtramā pusē suoču Rēzeknis 1. vydsškolā, kur vadeiba runuošonūs latgaliski starpbreidī skaude. Aizguoju struoduot iz Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydškolu, maņ par puorsteigumu, tī beja daudz lobvieleiguoka attīksme pret latgaliskū. Ni bārni, ni pedagogi, ni direktors nasakautrēja, latgalīšu volūda beja vīnkuorši dzieržama. Kai jau pi muokslinīku – breivuoka atmosfera.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.