Pīzeimis par Frīzlandi, frīzim i jūs volūdu

Pīzeimis par Frīzlandi, frīzim i jūs volūdu

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Globalizcejis laikmatā aizviņ leluoku vierteibu īgiust atškireigais i sovpateigais, cylvāki meklej sovu identitati. Vīna nu tuos nesieju ir volūda, tei var byut oficialuo vaļsts volūda, regionaluo volūda, kaids dialekts ci volūdys paveids. Saglobuot volūdu nūzeimoj nūsorguot identitati i ari vaļsti. Nīderlandē var sasajust kai pi Babelis tūrņa, ite ļauds saplyuduši nu vysa pasauļa. Vysā lelajā volūdu mikslī eipašu vītu ījam frīzu volūda.

Kas ir frīzi i frīzu volūda?

Frīzu volūda ir Nīderlandis ūtruo oficialuo vaļsts volūda, vīnlaikus tei ir ari regionaluo volūda, jo teik lītuota Frīzlandis provincē – vaļsts zīmeļūs. Lela daļa niulinejuos provincis teritorejis sovulaik beja jiura, bet godu symtu gaidā ļauds tū atkaruoja nu jiurys par lobu lauksaimnīceibai, īreikojūt kanalu i aizsprūstu sistemys.

Frīzu volūda ir vīna nu germaņu volūdu, kurai daudz kūpeiga ar angļu volūdu, sovukuort nīderlandīšu volūdu ītekmiejuse vuocu volūda. Storp frīzu i nīderlandīšu volūdu, ir dīzgon lelys atškireibys, i holandīšim, kurim kasdīnā nav saskaris ar frīzu volūdu, ir pagryuši tū saprast.

Frīzu karūgs. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Da šam frīzu volūdys runuotuoji nav saskaiteiti. Frīzlandis provincē dzeivoj ap 650 tyukstušys cylvāku i teik lāsts, ka pusei nu jūs frīzu volūda ir dzymtuo, bet vaira kai 90% regiona īdzeivuotuoju var itū volūdu saprast.

Kūpumā Nīderlandē ir nadaudz vaira kai 17 miljoni īdzeivuotuoju. Procentuali nu kūpejuo īdzeivuoju skaita vaļstī frīzu volūdu Nīderlandē lītoj mozuok cylvāku nakai latgalīšu Latvejā.

Asūt Frīzlandis proviņcē, navar napamaneit regiona karūgu – diognalys boltys i zylys streipis, kas mejās vīna ar ūtru, iz tom septenis “sirsnenis”, kas eistineibā nav sirsnenis, bet gon iudiņarūzis, i simbolizej septeņus frīzu naatkareigūs regionus vydsaikūs. Karūgam ir vaira kai 120 godu seneja viesture, frīzim ir ari sova himna.

Maizis īpakuojumam izmontuots frīzu karūgs. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv
Suveniri ar frīzu karūgu. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Karūgs ir vīns nu spieceiguokūs frīzu identitatis simbolu, tys plivinej pi sātom, iz laivom i jahtom, ar kurom buroj pa Nīderlandis daudzūs kanalu sistemu. Tys teik izmontuots ari puortykys produktu īpakuojumūs, tai viestejūt, ka itys ir vītejais. Karūgu var redzēt vysur – veikalu izkuortnēs, iz velosipedim, bez mozuokuos kautriešonuos i aizsprīdumim frīzi karūgu izmontoj ari iz zečem, bikšturim, var tikt pat pi kleitys ar frīzu “sirsneņom”.

Volūdys saglobuošona storp provincis prioritašu

Frīzi ir kai Nīderlandis latgalīši, ar sovu eipašū volūdu i kulturu. Atškireibā nu Latvejis, Nīderlandē ir frīzu volūdys saglobuošonys i atteisteišonys politika. Tei ir gon provincis leiminī, gon pošvaļdeibu leiminī, gon kotrai īstuodei, kura īsasaistejuse volūdys saglobuošonā, ir sova koncepceja, kai tū dareit.

Provincis vaļdeiba finansiejumu pīškir dažaida veida aktivitatem i nūzarem – gon izgleiteibys īstuodem, gon zynuotniskom institucejom (nūzeimeigu dorbu veic Frīzu akademeja), gon medejim, gon sabīdryskajom organizacejom i c. Aktivitatis atbolsta ari pošvaļdeibys.

Apdzeivuotu vītu nūsaukumi ir frīzu i nīderlandīšu volūdā. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Frānekerys piļsātā, kas ir 15 minutu vilcīņa braucīņa attuolumā nu Leuvārdenys, Frīzlandis provincis centra, lītoj na tikai frīzu volūdu, bet vēļ div vītejuos volūdys. Tū īdzeivynuošonai i izmontuošonys veicynuošonai pošvaļdeiba iztruoduojuse eipašu koncepceju.

Frīzu volūda piļsātvidē Leuvārdenā. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Pošvaļdeibys puorstuovs Martinuss Visers nūruoda, ka ir radeiti apstuokli, lai sevkurys nu itūs volūdu lītuotuoju, īsarūnūt pošvaļdeibā, justūs breivi, runuodams sovā volūdā. Martinuss nūvāruojs, ka īdzeivuotuoji, atīmūt iz pošvaļdeibu, puorsaslādz iz nīderlandīšu volūdu, koč ari ir aicynuoti ar pošvaļdeibys darbinīkim gon mutiski, gon rakstiki komunicēt frīzu volūdā. Jis uzsver, ka ir svareigi īdzeivuotuojus izgleituot par īspiejom i vajadzeibu lītuot frīzu volūdu. Pīmāram, pošvaļdeiba jaunuos saimis, kurom gaidoms pīaugums, informej par pošvaļdeibā izmontuotajom volūdom, parkū vārts ar bārnim runuot frīzu volūdā i kai audzynuot bārnu bilingvalā vidē i tt.

“Ir svareigi veicynuot pozitivu attīksmi pret frīzu volūdu, panuokt, ka cylvāki jiutās lapni par sovu volūdu. Ka īdzeivuotuojim pošim ir švaka attīksme pret volūdu, tod navar panuokt puormainis,” soka pošvaļdeibys puorstuovs.

Jis ari nūruoda, ka ir svareigi, lai volūda byutu radzama apkuortejā vidē. Ka volūda nav radzama, cylvāki dūmoj, ka tei napastuov i tū naizmontoj. Par tū Frīzlandē apdzeivuotu īlu nūsaukumi ir na tikai nīderlandīšu, bet ari frīzu volūdā, ari turisma informaceja izvītuota itymā volūdā. Martinuss Visers atzeist – ir vēļ kur augt, i grybātūs redzēt plašuoku frīzu volūdys izmontuojumu turismā, piec tuo asūt pīprasejums. “2018. godā Leuvardena beja Eiropys kulturys golvyspiļsāta. Piec tuo mes saprotom, ka cylvāki, kas īsarūn nu cytu vītu, grib vaira izzynuot par frīzu kulturu i ari volūdu, jī grib dzierdēt i ari redzēt frīzu volūdu,” sovā pīredzē doluos M. Visers.

Supermodelis lyupys volūdys populariziešonai

Lelu dorbu frīzu volūdys lītuošonys veicynuošonai veic sabīdriskuo organizaceja “Afûk”, kur par frīzu volūdys šudiņdīnu i nuokūtni guodoj ap 30 darbinīku. “Afûk” reikoj volūdys apgivis kursus, uztur tīšsaistisplatformys, tymā skaitā volūdys apgivis aplikacejis mobilajūs telefonūs, reikoj ari dažaidys akcejis volūdys populariziešonai, pīvadumam, sasadorboj ar supermodeli Dautzeni Krūsu.

Dautzenis dzymtuo volūda ir frīzu, i tū jei aicynoj lītuot cytus frīzus, socialajūs medejūs dolūtīs ar sovu kai mamys pīredzi volūdys vuiceišonā bārnim. Volūdys populariziešonys kampaņuos Frīzlandē teik izmontuots lyupu siluets, kas asūt veiduots piec Dautzenis Krūsys lyupu formys.

Daudz resursu “Afûk” īgulda gruomotu izdūšonā. Kai stuosta organizacejis puorstuove Mirjama Velinga, ik godu jī izdūdūt ap 50 gruomotu frīzu volūdā. “Frīzu volūdā izdūdam dailliteraturu, veicynojam romanu raksteišonu. Taipoš publicejam gruomotys par frīzu volūdu i viesturi. Vyslobuok puordūtuos gruomotys ir tulkuojumi nu cytu volūdu. Gruomotu publiciešona frīzu volūdā nikod nabyus komerciali izdeveiga, jo nav daudz cylvāku, kas pierk i skaita, bet ir svareigi, ka tys teik dareits,” soka Mirjama. Daudz teik dūmuots ari par bārnu literaturu, tai atvālāts vasals plaukts organizacejis gruomotu veikaleņā Leuvārdenā.

Organizacejis “Afûk” birojs i gruomotu veikals. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv
“Afûk” gruomotu veikals. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuag.lv

Frīzlandē ar dzejis gruomotom ir leidzeiga situaceja kai ar latgalīšu – tuos na vysai labi pierk. Tū atzeist ari dzejnīks Arjans Huts. Jis nūvāruojs, ka daudzi jaunī dzejnīki frīzu volūdu izmontoj literata karjeris veiduošonai, jo frīzu volūdā pyrmū gruomotu ir vīgļuok izdūt nakai nīderlandīšu. Kab dabuotu rodūšu stipendeju nuokušūs gruomotu raksteišonai, īprīkš juobyut jau izdūtom gruomotom. Autori, kuri izdavuši gruomotys frīziski, pīsasokūt stipendejom gruomotu raksteišonai nīderlandīšu volūdā. Daudzim tei ari asūt dilema, ci raksteit frīziski, ci nīdelandīšu volūdā i sasnīgt leluoku auditoreju.

Vēļ Arjans nūvāruojs, ka daudzim, kuri roksta tikai nīderlandīšu volūdā, ruodīs, ka frīzu volūdā rokstūši autori ir mozuokspiejeigi i jūs dorbi ir zamuokys kvalitatis. Jis tam napīkreit.

Par frīzim taipoš kai par latgalīšim ir daudz stereotipu i aizsprīdumu attīceibā i jūs volūdu, pīmāram, sovulaik frīzu volūda tykuse saukta par dialektu, tic skaiteits, ka frīzi ir mozuok izgleituoti. Uzrunuotī frīzi nūvāruojuši, ka pādejūs godūs attīksme ir mainejusēs i tei palīk aizviņ pozitivuoka. Tū lelā mārā ir veicynuojuse sabīdreibys izgleituošona dažaidūs leimiņūs.

Školys ar treis volūdom

Frīzi ir apsazynuojuši, kab volūdu saglobuotu nuokušajom paaudzem, tai juobyun izgleiteibys sistemā. Tei školuos ir jau nu pagujušuo godu symta suoku, kod tū pīduovuoja apgiut kai papyldu nūdarbeibu piec obligatajom vuiceibu stuņdem. 20. godu symta vydā Frīzlandis proviņcē školuos suoce eksperimentēt ar bilingvalū apvuiceibu, vuicūt gon nīderlandīšu, gon frīzu volūdā. Godu gaitā bilingvalūs školu palyka vaira, sovukuort niu izgleiteibu Frīzlandis proviņcē var īgiut vairuokuos trilingvalajuos školuos, kur vuiceibu process nūteik nīderlandīšu, frīzu i angļu volūdā. Itūšaļt Frīzlandis proviņcē apmāram 18% (85 školys) nu pamatizgleiteibys īstuožu ir trilingvalys, puorejuos frīzu volūda ir atsevišks vuiceibu prīkšmats. Sovukuort, ka storp školnīkim nav nivīna frīzu volūdys runuotuoja, škola var tū navuiceit. Tūmār provincē teik mierķtīceigi struoduots, kab nuokušūs 12 godu laikā kotrā školā vuiceitu frīzu volūdu.

Pietneica Žuana Duarte, kura sasadorboj ar trilingvalajom školom, nūvāruojuse, ka lauku regionūs, kur ir vaira frīzu volūdys lītuotuoju, školuotuoji ir īinteresātuoki frīzu volūdys vuiceišonā. Daudz tics investāts vuiceibu materialu sagataveišonā frīzu volūdys apgivei, tok, kai nūruoda Žuana, tryukstūt materialu dažaidu vuiceibu prīkšmetu apgivei frīzu volūdā, pīvadumam, sportam i geografejai. Pi tuo niu teik struoduots.

Medeju dilema

Frīzu volūda radejā skaņ jau 75 godus, sovukuort televizejā nu 1994. gods, “Omrop Fryslân” nu radejis ir izaudzs par multimedialu kompaneju ik dīnu sasnādzūt ap 80 tyukstušys lelu auditoreju. Frīzu volūdu var dzierdēt ari dažuos lokalajuos radejis stacejuos, skaiteit atseviškus rokstus vītejuos gazetuos.

Televizejis i radejis kompanejis “Omrop Fryslân” āka. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

“Omrop Fryslân” frīzu volūdā veidoj sižetus, dokumentalūs raidejumus i filmys, izgleitojūšūs raidejumus i c. Vyss saturs daīmams ari interneta portalā. Kompaneja gatavoj ari saturu nacionalajam kanalam puorraideišonai vysā Nīderlandis teritorejā, tod materialam teik veiduoti subtitri nīderlandīšu volūdā, kab tys byutu saprūtams vysim.

Kompanejis “Omrop Fryslân” radejis studeja Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Nasaverūt iz tū, ka frīzu volūdys izmontuošonai medejā ir gon politisks, gon ari finansials atbolsts, tam ir sovi izaicynuojumi. Medeja tīšsaistis versejis golvonais redaktors Dauve Būrsms nūruoda: “Myusim ir bejs daudz diskuseju par tū, kai saglobuot frīzu volūdu. Daudzi vacuoki ir izavieliejuši ar sovim bārnim narunuot frīzu volūdā, bet gon nīderlandīšu. Daudzys organizacejis struoduoj pi tuo, kab veicynuotu frīzu volūdys lītuošonu saimēs. Aizviņ mozuok cylvāku runoj frīziski, bet myusu kompanejis saturs ir radeits tikai frīzu volūdā. Mes asam daudz diskutiejuši, voi saturu juoturpynoj veiduot tikai frīzu volūdā, voi ari juoizmontoj nīderlandīšu volūda. Mes vysu laiku ceinomēs ar dūmu, ci mes asam frīzu volūdys sorgi ci vīnkuorši uzjāmums, kas ražoj saturu frīzu volūdā”.

Juo kolega Jitske de Hopa pībylst par vēļ kaidu byutisku vaicuojumu, kas aktuals ari latgalisku saturu rodūšim medejim:“Myusim ir aktuali, kaidu frīzu volūdu izmontuot. Voi taidu, kaidai tai byutu juobyun – ar pareizu gramatiku, vuordim, vacmūdeigā veidā, voi ari izmontuot volūdu, kaidu cylvāki lītoj myusdīnuos, volūdu kaidā jī runoj. Pīmāram, bārnim ir jauns runuošonys veids, jī frīzu volūdā izmontoj nīderlandīšu volūdys gramatikys konstrukcejis. Myusim ir speciali izveiduota programa jaunīšim, kas veiduota kai vlogs, golvonuo varūne naizmontoj piļneibā pareizu frīzu volūdu. Ir školuotuoji, kas soka – mes itū raidejumu navarim izmontuot školuos vuiceibu procesā, jo jei runoj napareizi. Nu ūtrys pusis, jei runoj taidā frīzu volūdā, kaidā niu runoj bārni i jaunīši. Vaicuojums – kai vyslobuok dareit? Tys nav tikai par bārnim dūmuotu saturu, bet kūpumā.”

Var viļkt daudz paraleļu storp frīzu i latgalīšu medejim, vēļ vīna kūpeiga problema ir profesionalu žurnalistu atrasšona, kas lobā leiminī puorzynuotu ari volūdu.

Frīzlandē ir izveiduota loba infrastruktura frīzu volūdys saglobuošonai, atteisteišonai i populariziešonai, tam teik atvālāts ari boguoteigs finasiejums, latgalīšim daudz kuo nu tuo nav. Tūmār tys naatrysynoj golvonū problemu – frīzu volūdys runuotuoju skaits sasamazynoj. Lītuot ci nalītuot volūdu ir kotra individuals lāmums, tū ītekmej daudz i dažaidi faktori, vīns nu tūs ir volūdys prestižs. Jo volūdai leluoks prestižs, tymā skaitā ekonomiskais, jo cylvākim leluoka motivaceju tamā runuot, vuiceitīs. Taišni vaļsts i pošvaļdeibu instituceju varā ir ceļt itū prestižu.

Roksts sagataveits projektā “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv”. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.