Nūgiuts aiz astis – Guļbinis latgalīši

Nūgiuts aiz astis – Guļbinis latgalīši

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

20. g. s. 20.–30. g. nabadzeiguokī Latgolys ļauds vosorys dorbu peļņā aba burlakūs vysvaira devēs iz Vydzemi, pi vareibys tī ari palyka. Ari padūmu laikā latgalīši nav smuodiejuši īspiejis puorsaceļt iz Vydzemi. Guļbinē latgalīšu sasalasejs gona daudz, pyrma dažu godu jī aktivi puļcējuos Latgalīšu klubā i senioru vokalais ansamblis “Latgalīte”, kas šudiņ ir cytā statusā, koncertūs uzastuoja ar latgalisku repertuaru.

Tys vyss ir paguojeibā grymstūša paruodeiba, kū giunu aiz astis sarunā ar bejušū Latgalīšu kluba kaseri, pasuokumu organizatori i ansambļa menedžeri MARTU MIKOLAJU, vīneigū ansambļa dzīduotuoju ar stāžu nu dybynuošonys pyrmsuokumu MARIJU HARTMANI i niulenejū ansambļa vadeituoju LŪCIJU HMEĻEVSKU.

Kai latgalīši tykuši Guļbinē

Rakstureigi, ka Guļbinis latgalīši naskaita, ka jī dzeivoj tuoli nu dzymtuos Latgolys. Marta ir nu Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa, Guļbinē īsapreciejuse piec augškolys, niule struodoj Guļbinis nūvoda pošvaļdeibā par Ekonomikys nūdalis vacuokū nakustamuo eipašuma ekonomisti: “Taidu kai es ir daudz, cyti te tykuši piec vysaidu školu sadalis, cyti – dorba i lobuokys dzeivis mekliejumūs. Daudzi vacuos paaudzis latgalīši vairs pat namuok runuot latgaliski, a taipat sevi pīskaita pi latgalīšim.”

Marija dzymuse Viļakys nūvoda (tūlaik Bolvu rajona) Kuprovā: “Guļbine ir centrs, padūmu godūs te beja spieceigs dzeļžaceļa mozgys, tys pīsaisteja. Daudzi te meklēja lobuoka dorba kai Latgolā. Muni bruoli pyrmī nu saimis atbrauce, jau 16 godu vacumā suoce iz dzeļžaceļa struoduot. Es devūs bruoļu pādūs. Te vuicejūs, te saime izaveiduoja, tai ari iz teni piec studeju tyku nūreikuota dorbā. Es nūstruoduoju Lauksaimnīceibys inspekcejā par revidenti. Guļbine nav tuoli nu dzymtuos sātys, storp centrim Bolvi i Guļbine ir tikai 35 kilometri, tys nav daudz. Es vysod asmu skaitejuse, ka es tikai puorsacieļu iz kaimiņu rajonu. Bruoļasīva ari nu Latgolys atbrauce iz Guļbini struoduotu, te izguoja pi muna bruoļa.”

Latgalīšu klubs ar vaira par 100 bīdrim

Marta turpynoj par latgalīšu bīdruošonūs: “Myusu Latgalīšu klubs Guļbinē tyka izveiduots 2000. godā reizē ar jauktū senioru vokalū ansambli “Latgalīte”, kas daudzus godus iztyka ar bīdreibys finansiejumu. Nu suokuma cīteigi tyka moksuotys ari bīdra naudys, oficiali sarokstūs beja vairoik nakai 100 bīdru.

Ansamblis beja klubeņa sirds i dziniejspāks, goda laikā kulturys centrā organizējom vysmoz treis baļlis ar koncertu, braucem ekskursejuos pa Latveju.

Bejom nūdybynuojuši sakarus ar Rēzeknis latgalīšu bīdreibu, kas dorbojās Zīmeļu rajona kulturys nomā. Cīmuojamēs vīns pi ūtra. Jī dorbojās kai registrāta bīdreiba, mes taipat čubynuojamēs vysam leidza.

Pamozom atkryta moksuotuoji, nūsamaneja ansambļa dzīduotuoji leidz taidai pakuopei, ka vairs navarēja nūdzīduot nivīnys dzīsmis latgaliski, tys i pīlyka punktu munys pošys daleibai. Pavysam nalaimeigs izguoja 2013. gods, kod izjuka div myusu organizātī pasuokumi, vīns “Maxima” nalaimis piec.”

Ansamblis “Latgalīte”

Marija ansamblī dzīd nu pošu pyrmsuokumu i atguodoj, kai tyka izveiduots ansamblis: “Ansambļam jau byus 20 godu, mes izaveiduojom iz senioru kora “Atbalss”, kur daļa dzīduotuoju beja latgalīši, bāzis. Tuo vysa iniciators beja Jāzeps Romulis, jis cielīs nu Kuorsovys. Jis beja cīš energisks kulturys cylvāks, jau beja organiziejs veiru senioru vokalū ansambli “Namejs” i vēļ cytus. Beiguos izdūmuojs, ka vajag ari latgalīšu ansambli.

Reiz piec kora mieginuojuma, kai mes jū meili saucam, Romuleits izguoja prīškā i pasaceja: “Kam saknis Latgolā, vysi palīcit.” Tai mes palykom – kaidi 10 ci vairuok cylvāku. Jis suoce stuosteit, kai mes varātu organizēt ansambli. Jau beja sarunuots vadeituojs – Juris Sjomkāns, muzykys školys pasnīdziejs. Apduovynuots cylvāks, spēlēja akordeonu. Kur navarējom bolsus izviļkt, jis ar akordeona pavadejumu myus gluobe. Juri pasauce myužeibā, tai tī vadeituoji vīns piec ūtra mums nūsamaineja.

Kaidi cylvāki atguoja kluot, kaidi nu ansambļa nūguoja paceli. Mes bejom naatkareiga kūpa, nabejom ni zam kuo. Bet kulturys noma vadeiba atļuove nūturēt sovuos telpuos mieginuojumus i izmontuot klavīris. Myus vysur atbaļsteja i pret mums lobvieleigi izaturēja. Ilggadejais Guļbinis mērs Nikolajs Stepanovs, kas jau myužeibā, ir nu Naratys, a juo vacuoku saknis īt nu Latgolys. Jis ari dvēselē beja latgalīts. Pavasara i rudiņa, vārātu saceit, atskaitis koncertūs kulturys noms beja gondreiž puorpiļdeits, piec koncerta vysod savīseigs grūzeņu vokors. Sapraseiti draugi, cyti ansambli. Mes pīsadalejom ari Latgolys ansambļu saliduojumūs, kas kotru reizi nūtyka cytā piļsātā. Saīt, ka latgalīšim dzeive beja daudz interesantuoka kai cytim.

Maņ jau īt 80, dūmoju, laiks byutu vysu pi molys svīst, a ka padūmoj, prīca nu tuo, kū asmu pa godim sadzīduojuse. Partū, cikom var, juosatur pi ansambļa.”

Latgaliskais repertuars i atsatuolynuošona nu juo

Ansambļa suokūtnejū latgaliskū repertuaru veiduoja taidi hiti kai “Skaidruo volūda” i latgalīšu tautysdzīsmis “Auga, auga rūžeņa”, “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”, “Tys Pīters tai saceja”, “Nuoc, meiteņa, tu pi mane”, “Iz ūzūla nasiedieju”. Ansamblī muociejuši i jūku dzīsmis nūraut, i bazneicā dzīduot. Daudzim ansambļa daleibnīkim meiluokuo dzīsme palykuse “Ai, māte Latgale”.

Karteņa: Senioru vokaluo ansambļa “Latgalīte” 10 godu jubileja. Karteņa: Martys Mikolajis personiskais arhivs

Kulturys noms īrūsynuojs “Latgalītei” pīsadaleit ansambļu skatēs, dabuota ari pyrmuo vīta. Tai pyrma nazcik godu tykuši zam kulturys noma. Ari šudiņ ansamblis dzīd tī, kur jūs prosa – pansionatūs, apleicejūs kulturys nomūs, senioru svātkūs, gatavejās kuortejai skatei. Viņ “Latgalīte” jau ir cyta.

Ansambļa vadeituoja Lūcija apstyprynoj: “Pi latgaliskuo vaira napīsaturom. Tys jau ir aizguojs laiks i vaira nav atgrīžams. Iz ansambli atguojuši dzīduotuoji, kam ar Latgolu nikaida sakara nav, partū mes navarim dzīduot latgalisku repertuaru. Pamozom i pamozom asam nu nūsaukuma byuteibys atsatuolynuojuši. I taisomēs tū nūsaukumu maineit.”

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]