Miroslavs Jankovjaks Latgolys boltkrīvus i pūļus pietej 15 godu garumā

Miroslavs Jankovjaks Latgolys boltkrīvus i pūļus pietej 15 godu garumā

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Pūļam MIROSLAVAM JANKOVJAKAM interese par Latveju ir jau daudzus godus, tei aizasuokuse studeju godūs. Piec boltkrīvu i pūļu volūdu filologejis studejom, jis īsastuoja Varšavys Universitatē, kur beja juoizavielej apgiut vēļ vīnu Austrumeiropys volūdu, i izvēle kryta par lobu latvīšu volūdai. Latveja ruodejusēs kai “terra incognita” i bejs interesanti izzynuot vaira. Piečuok Miroslavs turpynuoja studejis doktoranturā, suokūtneji gribiejs pieteit Latvejā dzeivojūšū pūļu volūdu, tok par juo pietejumu objektu palyka Latgolys boltkrīvu volūda – dialekts, kas sasaglobuojs nu 19. godu symta vyds. Pietejumus par Latgolys boltkrīvim i pūlim Miroslavs veic, dzeivuodams Čehejā i struoduodams tīnis Zynuotņu akademejis Slavu institutā. Jis ir ari vīns nu škārsteikla vītnis przegladbaltycki.pl (Przegląd Bałtycki), kas publicej rokstus par Baltejis regionu, redaktoru.

Valdzynoj Kruoslovys šarms

Pyrmī īspaidi Miroslavam par Latveju bejuši pozitivi, eipaši patykuse doba. Atguodojūt pyrmū braucīni, jis stuosta: “Pyrmū reizi iz Latveju nu Varšavys es brauču ar autobusu, vyspyrms iz Reigu i piec tam iz Latgolu, tys beja ap Juoņu laiku. Kod puorbrauču Latvejis-Leitovys rūbežu, īsliedžu radeju, gribieju pasaklauseit muzyku, i tei beja Latvejis Radeja 2. Skanēja daudz šlageru i maņ beja sajiuta, ka varbyut es braucu iz napareizū pusi i asmu tics Vuocejā, Bavarejā, cīši leidzeigys dzīsmis beja.”

Pietnīka Miroslava Jankovjaka pyrmuo sasatikšona ar Latgolu beja 2004. godā, kod jis devēs ekspedicejā iz Kruoslovys nūvoda Kaplovys pogostu. Par vīnu nu juo meiluokūs vītu Latgolā palykuse Kruoslova. “Tī iz kotra sūļa var sajust, ka piļsāta ir dažaidu kulturu i volūdu, ticeibu krustpunkts, kas ītekmiejuši Latgolys viesturi,” soka Miroslavs. Jam simpatizej ari Latgolys ļaužu vīsmīleiba, kū eipaši jis izjuts ekspediceju laikā.

Vaicojūt, voi jam kai uorzemnīkam ir gryuši ci vīgli saprast latgalīšu volūdu, Miroslavs nūruoda, ka jam paleidzūt pūļu, boltkrīvu i krīvu volūdu zynuošoys, saprūtams ari latvīšu volūdys, jo obejom asūt daudz kūpeiguo. “Bet var just, ka latgalīšu volūdā ir cyta intonaceja i ari fonetika na kai latvīšu,” pībylst Miroslavs.

Izzyudūšais boltkrīvu volūdys dialekts

Miroslavs pietej Latgolys dzeraunēs runuotū boltkrīvu volūdys dialektu, kas ir atškireigs nu boltkrīvu volūdys standarta, kū lītoj piļsātuos i apgiust školuos.

Iz Latgolys teritoreju boltkrīvi emigrēja 19. godu symta vydā piec dzymtbyušonys atceļšonys, daudzi ari brauce iz iteini peļņā, jo dzeivis leimiņs beja augstuoks na kai Vitebskys gubernis myusu dīnu Boltkrīvejis teritorejā. Latgolā lītuotais boltkrīvu dialekts ir vēļ atbolsi nu tuo laika boltkrīvu runuotuos volūdys.

Ekspedicejā 2005. godā Kaplovys pogostā. Karteņa: publicitatis materials

Sovu pietejumu suokumā, 15 godus atpakaļ, Miroslavs beja puorlīcynuots, ka Latgolā lītuotais boltkrīvu volūdys dialekts pastuovēs vēļ daudzus godus, bet piec braucīnim 2018. i 2019. godā juo skatejums palics pesimistiskuoks.

“Itys dialekts pastuovēs vēļ kaidus pīcus septeņus, varbyut 10 godus, piec tam izzuss. Boltkrīvu volūdys dialektā sasarunoj cylvāki, kas dzymuši 20. godu symta 20., 30. i 40. godūs, kod itī cylvāki nūmiers, nabyus vaira runuotuoju. Jiutu, ka maņ piec īspiejis vaira vajag pīraksteit par itū temu, asmu suocs veiduot Latvejis boltkrīvu runuotuoju vuordineicu i monografeju par itū temu,” atkluoj pietnīks. Attīceibā iz standarta boltkrīvu volūdys saglobuošonu Miroslavs nūruoda, ka volūdys nuokūtne ir atkareiga nu pošys kūpīnys i tuos iniciativom. Jis atzineigi viertej Latvejis vaļsts snāgtū atbolstu minoritatei. Miroslavs nūvāruojs, ka boltkrīvi vaira krīvyskojās i tys saisteits ar informaceju telpu, kurā jī dzeivoj, sovukuort pūļu integraceja nūteik saisteibā ar latviskū.

Sajauktuos identitatis

Pietnīks Miroslavs Jankovjaks nūruoda, ka asūt sarežgeiti Latgolys boltkrīvus i pūļus nūdaleit, jo nareši jūs identitatis ir dualys. Saceitū jis ilustrej ar situacejom nu ekspedicejom: “Respondenti ar mani runuoja boltkrīvu volūdā, bet, kod es vaicuoju, kaida ir jiusu nacionalitate, suocēs problemys. Puse respondetu pasceja, ka jī ir boltkrīvi, ūtra, ka pūli. Navar cylvāku īlikt kasteitē ar uzrokstu “pūļs”, “boltkrīvs”. Tys tai nastruodoj Latgolā, pīrūbežā. Cylvākim ir sajaukta identitate. Atguodoju, ka vaicuoju vīnai babeņai, kas jei ir. Jei maņ soka – pūlīte, jo zynuoja, ka es asmu pūļs. Paguoja laiceņš i jei maņ soka, cik myusu boltkrīvim gryuta dzeive. Es jai prosu, kas jius esit – boltkrīve ci pūlīte, jei soka – pūlīte, bet tymā pošā laikā identificej sevi ari ar boltkrīvim.”

Vairums boltkrīvu, kas dzeivoj dzeraunēs Latgolā, ir katuoli, par tū ari jūs identitate ir izplyuduse, nūruoda pietnīks. Ir ari pareizticeigī boltkrīvi, jī puorsvorā dzeivoj piļsātos – Rēzeknē, Daugovpilī, Reigā.

Ari padūmu vara darejuse sovu – mainejuse cylvāku identitatis. Piec Ūtruo pasauļa kara iz Latveju puorsacālušūs pūļus padūmu vara pīraksteja kai boltkrīvus, jo Moskovai i komunistim bejs izdeveiguok paruodeit, ka boltkrīvu ir vaira na kai pūļu, stuosta Miroslavs. Kod Latveja atgiva naatkareibu, īsastuoja Eiropys Savīneibā, izdeveiguok beja byut pūļam, jo tys deve vareibu ceļuot pa Šengenys zonu. Daudzi suoce meklēt pūļu saknis.

Sovus pietejumus Latvejā Miroslavs turpynuos ari nuokušajūs godūs, kūpā ar Latvejis kolegom eistynojūt storptautysku projektu. Tuo ītvorūs jis pieteis pūļu volūdu Latgolā.

Roksts sagataveits projektā “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv”. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email