Īpazeisti filmys “Piļsāta pi upis” varūņus

Īpazeisti filmys “Piļsāta pi upis” varūņus

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

“Piļsāta pi upis” veiduotuoji pīduovoj īpazeit filmys varūņus. Viesturiskuos attīceibu dramys par laiku, kurymā eisā šaļtī nūsamaina treis varys i nūtykumu centrā ir treis jaunu cylvāku attīceibys, prīškplānā ir vysaidi tāli. Kotram nu jūs, ci tys byutu centralais tāls dailkruosuotuojs Ansis voi atseviškuos epizodēs radzamais sietnīks (nu suoku) Bite — kotram nu jūs filmā ir svareiga lūma, kotram ir sovs raksturs, runys veids, sovys izvēlis i liktiņs.

Ansis (lūmā Dāvis Suharevskis)

Karteņa: A. Zeltiņa

Filmys centralais varūņs. Ansis nu tāva apgiust dailkruosuotuoja omotu. Jam ir kierīņs, tok ambicejis Anšam ir daudz leluokys – jis grib byut muokslinīks.

Ka profesionali par muokslinīku jis tikai grib palikt, tod sovā dvēselē jis taids jau ir – cīš jiuteigs, dzili īkodātu empateju pret sūpluok pastuovūšajim, voi arhetipisku saprasšonu par dziļuokom ciļvieciskom vierteibom. Jis nav vyszynūšs “gudrinīks”, kurs zyna, kai lītys patīseibā “ir”. Tys ari ir izskaidruojums juo škītamajai pasivitatei i apbreinojamai spiejai sadzeivuot ar vysom varom. Jis zyna vairuok, juo nūslāpumaineiba ir juo spāks, partū ka nav lāpuļs, bet gon vīds “vīnkuoršeits”, kuram tymā pošā laikā dūta spieja iz vysu uorpruotu pasavērt nu viersa.

Ansis mīļoj Ziseli, tok aizsprīdumi i apriekins līk škieršļus juo jiutom. I tod pasaruoda Naiga, kas muok rūtaleigi manipulēt ar Anša nanūbrīdušū juteklismu.

Anšam pīaugūt i suocūt izprast jiutu pasauli, īsajauc viesturiskys nūtikšonys, kas otkon vysu sagrūza i sarežgej.

Naiga (lūmā Agnese Cīrule)

Karteņa: A. Zeltiņa

Naiga ir Anša draudzine, kura palīk par juo leigovu i vāluok sīvu. Naiga ir slaida i šmauga meitine, kas jau nu pyrmuos tikšonuos spiej apmaut Ansi i jiutu pasaulī, i puorlīcynuot jū ar sovu sadzeivis logiku. Tys vyss mejās ar patīsu jaunu cylvāku sovstarpeju pīsaviļkšonu. Ka Ansis ir “dzeivis gudrys”, tod Naiga ir “sadzeivis gudra”. Jei ir gotova Anšam pozēt kai modele, tok tam ir sova cena, i ituos cenys nūsaceituoja ir poša Naiga. Voi jei patīsi mīļoj Ansi, voi jis vīnkuorši jai ir izdeveigs i pateikams, ir da gola naatbyldams vaicuojums. Tok, kod Naiga tiek konfrontāta ar eistu tragedeju, kas skar juos tivinīkus, jei naspiej abstrahētīs, i juos emocionalais pasauļs teik īvainuots.

Zisele (lūmā Brigita Cmuntova)Brigita Cmuntova

Karteņa: A. Zeltiņa

Zisele ir simpatiska ebreju meitine, boguota tierguotuoja Bernšteina meita, kura cīš pateik Anšam. Jūs attīceibys ir sakuopynuotys — tī ir gon īkuore, gon greizsirdeiba, gon ari viesturiskūs nūtikšonu radeita tragika. Zisele ir aizrauteiga, i jei aizaraun ari ar “sorkonūs” idejom. Jei nūdūd tāva liberalūs redzīņus i palīk par aktivu ceinātuoju par komunistiskū kuorteibu. Tok Zisele napalīk ļauna i nažieleiga ideju vuordā, jei sasapyn i viļās jaunuo režima naciļvieceigumā, tok naviļcynojās gluobt nu tragiskom sekom vysmoz Ansi.

Brigita Cmuntova ir čehu aktrise i dzīduotuoja, kas nu vysu čehu producentu pīduovuotajom pretendentem vyslobuok atbylda režisora īdūmuotajam Ziselis tālam.

Bernšteins (lūmā Gundars Āboliņš)

Karteņa: A. Zeltiņa

Bernšteins ir Ziselis tāvs. Boguots ebreju tierguotuojs, kuram komunisti atjam eipašumus i naudu, bet nacisti — pošu duorguokū. Koč ari Bernšteins līk škieršļus Anša draudzeibai ar sovu meitu, itys vitalais cylvāks ar laiku palīk Anšam tyvs. Vacuo Bernšteina tragismā Ansis īrauga sev muokslinīcysku viersaizdavumu. Bernšteins ļaun Anšam īraudzeit nūtīkūšajā dziļuoku byuteibu caur zaudiejumu i viesturis nūtikšonu līcinīka tragismu. Jis ļaun Anšam palikt goreigi nūbrīdušuokam. Ļaunūt sevi gleznuot i sovā sejā īraudzeit vaira na viņ nacionalu koloritu, bet vyspuorciļviecyskū. Cylvāku. Jis paleidz Anšam radeit eistu muokslys dorbu.

Vacais kapteiņs (lūmā Juozs Budraitis)

Karteņa: A. Zeltiņa

Vacais kuģa “Baltais gulbis” (filmys gaitā, puorsamejūt varom, jam nazcik reižu teik maineits nūsaukums) kapteiņs ir kai Vergilejs, kurs izvoda Danti (Ansi) cauri vysim eļnis lūkim. Jis nikuo napaskaidroj, tok vysod ir sūpluok, kod Anšam juoškārsoj dzeiveibys\nuovis upe. Anša lūmys akters Dāvis Suharevskis stuosta, ka epizodēs, kuruos filmiejīs ar Juozu Budraiti, vysod jutīs cīš mīreigs. Itys veirs jam atguodynoj ūzulu — tys ir spieceigs, stabils i puorlaiceigs.

Lītuvīšu akters Juozs Budraitis ir padūmu laika kino legenda. Sovulaik filmiejīs ari Reigys kinostudejis filmuos, pīmāram, “Gaidiet “Džonu Graftonu”” (1979) i “Māja bez izejas” (1988).

Andreass (lūmā Aids Jurgaitis)

Karteņa: A. Zeltiņa

Andreass ir boltvuocīts, filmys golvonuo varūņa Anša draugs, tok jūs draudzeiguos attīceibys sarežgej gon jiutys (ari Andreasam pateik ebreju meitine Zisele), gon politiskuos nūtikšonys i jaunūs cylvāku izvēlis. Andreass nu drauga palīk par militaru personu, kuram vuocu okupacejis laikā pīaug vara i nūsaceišona i kurs grib sovā pusē puorvylynuot ari Ansi. Andreasam pateik grazni atributi, jis demonstrej sovys materialuos īspiejis i varu, i ar laiku emocionali bejušī draugi atsasvešinoj. Eists puorbaudejums obeju ciļvieceibai izaruodeis Zisele.

Aids Jurgaitis ir lītuvīšu akters ar storptautysku filmiešonuos pīredzi. Filmiejīs, pīmāram, serialā “Černobiļa” (2019).

Mamonovs (lūmā Guntis Peļņa)

Karteņa: A. Zeltiņa

“Guntis Peļņa ir breineigs latgalīts, kas Rēzeknis kastingā tautys nomā īsaroda piec doncuošonys nūdarbeibys, izreiz sataiseja salto i maņ beja skaidrys, ka jis juojam,” par aktera izvēli stuosta režisors Vīsturs Kairišs. Mamonovs ir čekists i tai sauktais “nagativai tāls”, tok taišni Gunta naatvairomuo personeiba dadūd itam varūņam ciļvieceibu. Navarātu saceit, ka jis ir apzineigs, tok praseigs gon. Eipaši pret sovu sirdsdraudzini Ziseli. I Ansi intuitivi uztver kai konkurentu, nu kura vālams tikt vaļā ar 1941. godā čekistim daīmamom metodem.

Bite (lūmā Māris Susējs)

Karteņa: A. Zeltiņa

Vīnkuoršs latgalīts, kuram dzeivē nasaīt tikt iz augšu. Cik tod ilgi var pi ebreju tierguotuoja struoduot par sietnīku. Gon darbeiba vītejā aizsorgu organizacejā, gon viesturiskuos kataklizmys paver vareibys maineit sovu dzeivi iz lobū pusi. Tam puori puorsakluoj vēļ čekistu vardarbeiba pret bruoļa saimi. Mozais provincis cylvāks ar ambicejom. Bitis tāls atguodynoj, ka laikā, kod ir juoizdora navaramys izvēlis, ir cīš vīgli pījimt napareizus lāmumus.