Sisiņu pesteituojs, molkys pagale i cytys latgalīšu natikļu apsaukys

Sisiņu pesteituojs, molkys pagale i cytys latgalīšu natikļu apsaukys

Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Vuorda “natiklis” vacuokuo nūzeime latvīšu volūdā nav saisteita ar izvirteibu, bet – slynkumu aba lieneigumu. Vuordus “tikums”, “tiklība”, “tikumība” nūzeimē ‘ceisteiba dzymumattīceibuos’ lītuoja jaunlatvīts Atis Kronvalds 19. g. s. beiguos, tys nūsastyprynuoja latvīšu literarajā volūdā i ir atstuoja ītekmi ari iz latgalīšu vuordu uztveri.

Eistī natikli ir tī, kas nagrib struoduot i dalikt pyulis tikt pi sovys dzeivis lobkluojeibys, kai ari padareit vysu kvalitativi. A struoduošona agruokūs laikūs nūzeimuoja dorbu nu saulis da saulei. Pīduovojam popularuokuos latgalīšu natikļu apsaukys i teicīņus par jim.

Sisiņu pesteituojs

Latgalīšu zemnīks par sisiņu pesteituoju varēja izsmīt piļsietnīku, kurs par daudz vuiceits, lai struoduotu vīnkuoršus lauku dorbus. Pa šudiņdīnai latgalīši tai sauc vysus tūs, kas nūsadorboj ar nīkim i napasajam nikuo gryuta. Puornūvodā par taidim saceitu – plānā galdiņa urbējs.

Par tim, kas apleik bez dorba volkuojušīs, Latgolā smiejušīs, ka jī ūļavoj. Leonards Latkovskis “ūļavuot” skaita par vacu vuordu, jū sacejuši vasalūs teicīņūs – puiši ūļavoj i zyrgi ūļavoj; naūļavoj, šudiņ nav svātdīne; voi tev dorba nav, ka vysu dīnu ūļavoj?

Molkys pagale

Nalatgalīts par molkys pagali apsauktu najiuteigu cylvāku. Latgalīšim itaids sapratīņs suocīs nu lītys kūka i molkys škeiruma. Tikai dereigs kūks pasadūd apstruoduošonai, greizi i napareizi saudzs kūks nav aptiešams, partū nader pi lītys kūku i aizīt molkā. Nalītys ci molkys kūks puornastā nūzeimē – nadereigs cylvāks vysaidā ziņā, ari dorba.

Struoduot kai ar cymdim ci četi

Sorguošonuos nu nateireibys i seve taupeišona dorba laikā agruok tyka saprosta kai vairiešonuos nu dorba. Čete ir kairuo rūka, skaidrys, ka deļ kreiļu dorbareikus i ītaisis speciali napīmāruoja, a nu bierneibys “puorlauze” par lobrūčim. Lobuo ir Dīva puse, a kairuo – valna. A nu naškeistuo lobuok tuoļuok… Kas navuikluok apsaguoja ar dorbareikim – tūs apsmēja par kreilim, boltrūčim ar cymdim rūkuos.

Kur vajadzēja osus dorbareikus, kai izkultu izkapti, iztacynuotu zuodži, ci īzīstus mehanismus, ceņtēs aiz laika jūs sagataveit. Ka tuo naizdora, dorbs vyspuor nasavad – zuodžs na grīž, a džylynoj, roti čeikst, skrytuli džeigoj.
Meitys i sīvys vysbīžuok kaunynuoja par pubulim (mozgim) sasprāstajā pavedīnī, kai tautysdzīsmē: “Pubuļoju, pubuļoju/ Dāla muote dzeju sprēde,/ Izkuopuse uz pubuļa,/ Īraudzeja bruoļa sātu.”

Garuo dīna

“Garuo dīna” soka par cylvāku, kas vysu dora cīš lānai. Taids ari ir lāns kai vuška; stuov kai mīts; nu mīga maizi cap; guļ kai zyrgs vogys golā; ād kai zyrgs, a dora kai zvierbuļs; dora kai gaiļs, ād kai zyrgs.

Pretstotā apsvīdeigums i dreiza reiceiba eistajā situacejā dūd vajadzeigū rezultatu, partū ticit tautys gudreibai: mudram teļam divi muotis, lānam – nivīnys.

Strāpči i drystyni

Sovutīs dreizums nadreikst traucēt struoduot kuorteigi i ryupeigi, tod “mudreiba nav gudreiba”. Par taidim, kas steidzās dareit bez apdūma, soka, ka jī “šyun bez mozgu” ci vīnā vuordā – strāpcs voi drystyns.

Jaunuokūs laikūs cylvāku dzeivis veids ir saisteits ar panisku steigu, steigšonūs steigšonuos deļ, naīsadzilinūt byutiskajā, nadūmojūt ni par byuteibu, ni par vierteibom, ni par attīksmi pret leidzcylvākim, dorbu, ni par dzeivis kvalitati. Vuordi “strāpcs” i “drystyns” daboj jaunu jāgu. Bīži škārsteikla komentarūs ituos apsaukys veļtej politikim par steigu, bezatbiļdeibu i eistermeņa dūmuošonu, kū raksturoj naapdūmeigu, haotisku, personiskū redzīni napuorstuovūšu i tautys iņteresis ignorejūšu vīdūkļu izsaceišona.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
15
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 15 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Apr
16
Ūtr
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 16 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]